Autonomi kravu pārvadājumi jau drīzumā?
Domājot par autopārvadātāju nozares atsauksmēm par nesen ieviesto Mobilitātes pakotni, kas nosaka stingras prasības autovadītāju darba un atpūtas laika attiecībām, un bargus sodus par šo prasību neievērošanu, kravu pārvadātāji visā pasaulē arvien vairāk sāk vērst savus skatus autonomu transporta līdzekļu virzienā.
Ziņas par šādu transporta līdzekļu izstrādi un izmēģinājuma braucieniem pienāk no daudzām pasaules valstīm - ASV, Vācijas, Nīderlandes, Francijas, Krievijas. Tiesa gan, virtuālie vadītāji patlaban vēl ir uzskatāmi par mācekļiem, kas ir izbraukuši uz ceļiem instruktoru, proti, cilvēku, pavadībā. Tomēr nav aiz kalniem tas laiks, kad tie, pēc dažāda veida «eksāmenu» nokārtošanas, varēs piedalīties ceļu satiksmē jau kā pilnvērtīgi tās dalībnieki.
Lētākas izmaksas un lielāka drošība
Autonomo transporta līdzekļu priekšrocības? Pirmkārt, iespēja nodarbināt savu kravu pārvadātāju bez pārtraukuma 24 stundas diennaktī. Jo prasība nodrošināt nepieciešamo atpūtu uz virtuālajiem auto vadītājiem neattiecas, un pārskatāmajā nākotnē, visticamāk, arī netiks attiecināta. Tādējādi kravu pārvadātājiem paveras iespēja ievērojami palielināt savu transporta līdzekļu izmantošanas efektivitāti un samazināt savu pārvadājumu izmaksas. Otrkārt, virtuālie vadītāji varētu uzlabot satiksmes drošību uz ceļiem. Tiek lēsts, ka, piemēram, ASV dažādos ceļu satiksmes negadījumos nopietni cieta 4,4 miljoni cilvēku. 25 procenti no šiem negadījumiem izraisīja auto vadītāji, kas braukšanas laikā lasīja vai sūtīja īsziņas. 10 tūkstoši negadījumos vaininieki bija dzērājšoferi, 6 tūkstoši negadījumos - banāls nogurums un miegainība. Kopumā 18 tūkstoši zaudētu dzīvību. Lieki piebilst, ka virtuālie vadītāji nemēdz ne lietot alkoholu, ne nogurt, nedz arī lietot mobilo tālruni brauciena laikā. Turklāt tie daudz ātrāk spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām uz ceļa nekā mēs, cilvēki.
Testēšana jau noris
Uz Vācijas ceļiem jau pērn sāka kursēt autonomo kravas automašīnu izmēģinājuma karavānas. Šādā karavānā ir divas «fūres» ar piekabēm, kas brauc viena aiz otras. Pirmo vada cilvēks, otro - robots. Patiecoties tam, ka digitālais auto «vadītājs» spēj daudz ātrāk reaģēt uz situācijas izmaiņām, distance starp pirmo un otro «fūri» ir tikai 15 metri parasti nepieciešamo 40 metru vietā. Ziņas par autonomo krasa auto izmēģinājumiem pienāk ar no Nīderlandes, kur to vajadzībām pielāgo arī satiksmes regulēšanu - autonomajam transportlīdzeklim tuvojoties krustojumam, tas apmainās ar signāliem ar satiksmes regulēšanas sistēmu, kura, auto piebraucot krustojumam, ieslēdz zaļo gaismu. Par ambiciozajiem plāniem autonomo kravas automašīnu izmantošanā ir paziņojis ASV «startup» TuSimple. Šis kravu pārvadāšanas uzņēmums jau šogad plāno palielināt savu autonomo transportlīdzekļu floti līdz 50 automašīnām. Garākais maršruts ir apmēram 1000 jūdzes starp Fīniksu un Dalasu. Tiesa gan, vismaz pagaidām kopā ar virtuālo «mācekli» kabīnē atradīsies arī cilvēki, kas pārņems vadību pār auto, ja kaut kas noies greizi. «Mēs vēlamies iemācīt virtuālo vadītāju orientēties satiksmē un pieņemt pareizos lēmumus», apgalvo TuSimple vadītājs Čengs Lī. Viņš apgalvo, ka uzņēmuma nākotnes mērķis ir izmantot tikai virtuālos vadītājus bez cilvēka klātbūtnes.
Austrumu kaimiņi sarosījušies
Arī Latvijas austrumu kaimiņi - Krievija un Baltkrievija, ir noslēguši sadarbības līgumu starp auto ražotājiem, tādiem kā Krievijas KAMAZ un Baltkrievijas BELAZ, un tehnoloģijas izstrādes uzņēmumiem un zinātniskajiem institūtiem. Šīs sadarbības mērķis ir radīt autonomo transporta līdzekli, kuru vadītu virtuālais auto vadītājs. Interesi izmantot šādus transporta līdzekļus ir izrādījuši Krievijas derīgo izrakteņu ieguves nozares pārstāvji. Autonomie transporta līdzekļi varētu nodrošināt nepārtrauktu 24 stundu derīgo izrakteņu kravu plūsmu vienlaikus samazinot negadījumu risku.
Vai Latvija ir gatava?
Latvijas kravu pārvadātāji šajā procesā vismaz pagaidām, šķiet, ir novērotāju statusā. Un tas ir saprotams, jo jauninājumu ieviešana prasa ievērojamus ieguldījumus, kas Latvijas loģistikas uzņēmumiem, vismaz pagaidām, nav pa kabatai. Arī ceļu infrastruktūra nav īsti pielāgota autonomu transporta līdzekļu vajadzībām. Parasti tiek uzskatīts, ka virtuālajiem kravu pārvadātājiem visa maršruta garumā ir nepieciešama vismaz divu joslu brauktuve katrā braukšanas virzienā, kas būtu atdalīta no pretējā virziena brauktuves. Pretējā gadījumā autonomie auto traucētu pārējiem satiksmes dalībniekiem, radot uz ceļiem lieku nervozitāti un spriedzi. Kā zināms, Latvijā nav neviena tranzīta ceļa, kur visa maršruta būtu izpildīti šie nosacījumi.