Avio pārvadājumu bieds - putni

Gadījumi, kad lidmašīna saduras ar putnu vai veselu baru lidoņu, joprojām sastopami diezgan bieži. Ziņas par šādiem gadījumiem aizvien pienāk no visas pasaules.

Un, lai gan šī problēma pazīstama jau sen, kopš aviācijas pirmsākumiem vairāk nekā 100 gadu garumā, garantētu tās risinājumu vēl neviens nav spējis piedāvāt. Lai cik daudz dažādu pretpasākumu šo sadursmju novēršanai un to seku nopietnības mazināšanai ir piedāvājuši lidmašīnu un to dzinēju ražotāji, aviosabiedrības un lidostas, visi šie pasākumi spēj vienīgi pazemināt risku līmeni, bet ne novērst tos pilnībā.

Lidojumu skaita pieaugums rada vairāk sadursmju

Pirmās lidmašīnu sadursmes ar putniem reģistrētas jau avio nozares rītausmā, kad viens no brāļiem Raitiem 1905. gadā ziņoja par sadursmi lidojumā virs kukurūzas lauka Ohaio štatā. Bet septiņus gadus vēlāk tika reģistrēts arī pirmais traģiskais negadījums, kad Dienvidkalifornijas pludmalē lidmašīnā ietriecās kaija, bet tā pilots – vienīgais cilvēks uz borta – gāja bojā.

No 20. gs. vidus sākās reaktīvo dzinēju ēra, kas deva lielu impulsu pasažieru aviosatiksmes attīstībai. Ja 1980. gadā pasaulē gada laikā tika veikti 18 miljoni pasažieru lidmašīnu reisu, tad 2018. gadā šis skaitlis bija pieaudzis jau līdz 46 miljoniem. Tāpēc nav arī brīnums, ka gadu gaitā pastāvīgi turpināja pieaugt arī sadursmju skaits. Pēc datiem, kas ir Starptautiskās civilās aviācijas organizācijā (ICAO) rīcībā, par laika posmu no 2008. līdz 2015. gadam, pasaulē reģistrēts fiksēts 2,3 reizes vairāksadursmju(97 751) nekā laika posmā no 2001. – 2007. gadam.

No šiem tiem tikai trešdaļa ir radījusi dažādus lidmašīnas bojājumus, tomēr 2501 gadījumā sadursme ir ietekmējusi lidojumu, izraisot avārijas nosēšanos (49 %), pārtrauktu pacelšanos (20%), dzinēju izslēgšanos (3%) utt.

ASV Federālās aviācijas administrācija (FAA) 2018. gadā fiksējusi 15 799 lidmašīnu sadursmes ar putniem. Salīdzinājumā ar 2017. gadu, sadursmju skaita pieaugums ir 9 %, bet, salīdzinot to ar 1990. gadu, - veselas 9 reizes!

Ir pieejami arī dati par traģiskiem negadījumiem, kurus izraisījusi lidmašīnu sadursme ar putniem. Kopš 1912. gada (pirmās fatālās sadursmes) notikuši 55 negadījumi, kuros dzīvību zaudējuši 277 cilvēki. Vistraģiskākā aviokatastrofa notika 1960. gada 4. oktobrī, kad pacelšanās laikā lidmašīna „EasternAirlines” sadūrās ar milzīgu strazdu baru, kā rezultātā visi 4 dzinēji apstājās, un lidmašīna iekrita Bostonas līcī. Uz tās borta atradās 62 cilvēki, un visi gāja bojā.

Sadursmes laikā putns pārvēršas par lielgaballodi

Jau senāk veikti pētījumi, kas liecina, ka 80% sadursmju ar putniem norisinājušies augstumā, kas ir mazāks par 500 metriem. Tas ir brīdis, kad lidmašīna tikko ir pacēlusies no skrejceļa, vai neilgi pirms tās nosēšanās.Lidaparāta ātrums šādos brīžos ir salīdzinoši mazs, kā arī lidmašīnai ir ierobežota manevrētspēja. Tādēļ šīs lidojuma fāzes arī bez putnu klātbūtnes ir pietiekami sarežģītas.

Savukārt bojājumu apmērs ir atkarīgs no tā, kurā lidmašīnas daļā putns ir ietriecies. Tomēr inženieri skaidro, ka lidaparāta korpuss ir īpaši radīts, lai varētu izturēt spēcīgus triecienus, tāpēc putnu sadursme ar lidmašīnas fizelāžu parasti nekādus bojājumus nerada.

Visbīstamākās ir situācijas, kad putns nokļūst dzinēja iekšienē. Tādos gadījumos iespējama lāpstiņu deformācija dažādās kompresora pakāpēs, kas tālāk var izraisīt to sagrūšanu un sekojošu dzinēja iziešanu no ierindas, vai pat tā aizdegšanos. Parasti dzinējā nokļūst viens līdz divi putni, un tikai 5 procentos avāriju notiek lidmašīnu bojājumi. Jo, pat ja viens dzinējs apstājas, vēl nekas kritisks nav noticis, un lidmašīna var turpināt ceļu. Taču, ja bojāti ir divi dzinēji, sekas var būt bēdīgas.

Tiek apzināti un izmēģināti dažādi problēmas risinājumi

Avio industrijas pārstāvji jau sen mēģinājuši rast veidu, kā nodrošināties pret putnu sadursmēm ar lidmašīnām. Viena no sākotnējām idejām bija aizsargāt dzinēju ar speciālu sietu vai restēm. Taču praksē šo ideju izrādījās grūti īstenot. Problēma slēpjas apstāklī, ka, lai efektīvi varētu pasargāt dzinēju, bloķējot putnu ātrumā 800 km/h, šīm restēm jābūt visai biezām un resnām, kas savukārt rada traucējumus dzinēja gaisa plūsmā. Dzinēji ir tā projektēti, lai efektīvi izmantotu retināto gaisu lielā augstumā, tādēļ šādam risinājumam ir vairāk trūkumu nekā ieguvumu.

Tādēļ mūsdienās, lai novērstu lidaparātu un putnu sadursmes, lidostas ievēro dažādus piesardzības pasākumus, lai putni pat netuvotos skrejceļiem, piemēram, tiek atskaņotas putnu dabisko ienaidnieku izdotās skaņas, skaļi trokšņivai zibšņi, tiek izmantotas arī šāvienus imitējošas akustiskās iekārtas. Tāpat arī tiek lietoti mehāniski, dažkārt pat speciāli apmācīti, dzīvi vanagi,kā arī droni.

Neskatoties uz to, putni ātri pielāgojas jaunajiem apstākļiem, un redzot, ka reālas briesmas tiem nedraud, sāk ignorēt visus brīdinājumus. Tādēļ atbaidīšanas paņēmienus visu laiku nākas mainīt. Vienīgā pietiekami efektīvā metode ir reālu plēsīgo putnu klātbūtne – nevar pierast pie tā, ka tev visu laiku uzbrūk. Ornitologi šo metodi lidostās sekmīgi izmanto vairāk nekā 40 gadus, īpaši Krievijā, kur lielajās Maskavas lidostās Vnukovo un Domodedovo pret citu putnu drūzmēšanos sekmīgi izmanto vistu vanagus. Citur, kur šādu iespēju nav, katrs mēģina tikt galā pašu spēkiem – ar kāda no augstāk minēto paņēmienu palīdzību. Jo universāla šīs problēmas risinājuma nav aizvien.