Brexit situācija šobrīd

Brexit situācija šobrīd

Gadu desmitus Eiropa dzīvoja vienotā kopienā, roku rokā ejot pretī mērķiem un izaicinājumiem. Viss likās tik pierasti un pašsaprotami. Pēc ilgstošām debatēm un jaunu pārstāvju palātas vēlēšanām, 2016. gada 23. Jūnija referendumā Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu.

2020. gada 9. janvārī Apvienotās Karalistes parlaments atbalstīja “Brexit” vienošanos. Pēc nepilna mēneša, 31. janvārī Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības. Tas radīja milzīgu apjukumu loģistikas nozarē, paralizēja ostas un robežas uz vairākām nedēļām stingro dokumentu formalitāšu dēļ. No 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim bija noteikts pārejas periods, kad Apvienotā Karaliste vairs nebija ES dalībvalsts, bet uz to turpināja attiekties ES tiesības un pienākumi. Pārejas periodā Apvienotā Karaliste bija daļa no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības, tādējādi līdz 2020. gada 31. decembrim turpinājās brīva preču aprite. No 2021. gada 1. janvāra visas preces, kas tiek ievestas ES muitas teritorijā no Apvienotās Karalistes vai kuras tiek izvestas, ir pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei. Pārvietojot preces ir jākārto tiesību aktos noteiktās muitas formalitātes.

“Brexit” ir nopietns pārbaudījums transporta sektoram un kravu pārvadājumiem. Katastrofa nav notikusi, bet situācija joprojām nav normalizējusies. Daudzi uzskatīja, ka pirmajās dienās pēc “Brexit” uz ES un Apvienotās Karalistes robežas veidosies milzīgas kravas automašīnu rindas, taču tas nenotika, jo uzņēmēji jau iepriekš bija papildinājuši savas noliktavas krājumus. Šie pieņēmumi piepildījās tad, kad pasūtītie krājumi noliktavās izsīka. Lielbritānijas eksports uz Eiropu ir kļuvis par problemātisku dokumentu noformēšanas dēļ, nemaz nerunājot par muitas sistēmu darbību un testēšanas nepieciešamību saistībā ar jauno vīrusu “Covid 19”. Kā rāda nesen publicētā statistika, janvārī eksports no Lielbritānijas uz ES samazinājās par 40,7%, no ES uz Lielbritāniju – par 28,8%.

Transporta sektorā šī situācija bija samazinājusi kravas automašīnu skaitu, kas iziet caur ostām, nemaz nerunājot par to, ka daudzas kravas automašīnas brauca no Apvienotās Karalistes tukšas kravas trūkuma dēļ. Vairums pārvadātāju un ekspeditoru atteicās strādāt ar Lielbritāniju, palielinājās jūras konteineru un treileru pārvadājumu apjoms, lai kravas mašīnai nebūtu jābrauc pāri robežai. Nevarēja palīdzēt pat daudzi muitas brokeri, kuri nav pieraduši strādāt ar eksportu uz Eiropas Savienību, daudz vieglāk ir eksportēt britu preces nevis uz Eiropas Savienību, bet uz trešajām pasaules valstīm.

Britu robežkontrole nebija tam gatava. Trūka profesionāls darbaspēks, sagatavotajos deklarācijas dokumentos bija kļūdas. Pārvadātāji sūdzējās par papildu gaidīšanas laiku un birokrātijas pieaugumu. Rindas bija garas, pat neskatoties uz to, ka gada kravu plūsmu apjoms Lielbritānijā ir krities par aptuveni 20-30%. Brexit ir radījis virkni problēmu loģistikas ķēdēs, kuras pašlaik mēģina pielāgoties reāllaika režīmā. Bijuši gadījumi, kad kravas nosūtītājiem nācās nogādāt kravas atpakaļ uz noliktavu, jo tās netika sagatavotas saskaņā ar jaunajiem ievešanas noteikumiem Lielbritānijā. Ir nepieciešams laiks, lai nodrošinātu preču bez problemātisku pārvietošanu. Citiem vārdiem sakot, situācija, šķiet, pakāpeniski normalizējas, bet grūtības paliek. Brexit ietekmē ir paaugstinājušās kravu pārvadājumu izmaksas. Dokumentu formēšanas un paaugstinātās cenas ir ietekmējušas visu kravu pārvadājumu un loģistikas nozari, un daži uzņēmumi pieņēmuši lēmumu uz laiku pārtraukt pārvadājumus uz Lielbritāniju. Situācijā, kad zaudējumi palielinās loģistikas izmaksu sadārdzināšanās dēļ, daudzi uzņēmēji bija spiesti samazināt pārdošanas apjomus uz Eiropas Savienību, kas savukārt kavē uzņēmēju spēju konkurēt pasaules tirgū. Loģistikas pakalpojumu sniedzēji joprojām strādā pie jauniem noteikumiem un cenām, lai varētu piedāvāt pievilcīgākus transporta pakalpojumus.

Autopārvadājumi ir pieprasītākais transporta veids Apvienotajā Karalistē, lielāko daļu preču pārvadā ar autotransportu. Apvienotajā Karalistē jūras transports veido 8% no kopējā pārvadājumu apjoma uz Eiropas Savienību, kas nozīmē negatīvu ietekmi uz loģistikas ķēdi, jo tiek kavēta kravu plūsma dēļ jauno dokumentu apstrādes, kas izraisa kavējumus ostās, kā arī dēļ obligātajām robežkontroles pārbaudēm. Savukārt avio pārvadājumu pakalpojumu apjoms ir pieaudzis okeāna satiksmes un jūras kravu pārvadājumu ķēdes problēmu un papildu šķēršļu dēļ, proti, par 200% vairāk nekā līdz 2020. gada janvārim.

Kopējā situācija ir uzlabojusies, taču joprojām ir dažādas neskaidrības un apgrūtinājumi, ar ko nākas saskarties plānojot piegādes no Apvienotās Karalistes, kā arī jāņem vērā, ka pakalpojumu cenas ir palielinājušās, kas preces no Apvienotās Karalistes padara mazāk pievilcīgākas Eiropas patērētājiem. Pašlaik nav novērojams izteikts darbaspēka trūkums robežkontroles un administrācijas darbā.

 

Līdzīgie raksti

Darba laiki

  • P9.00 - 17.00
  • O9.00 - 17.00
  • T9.00 - 17.00
  • C9.00 - 17.00
  • P9.00 - 17.00
  • S -
  • Sv-

Kontakti

Raunas iela 44/1 LV-1039 Rīga, Latvija

+371 66100250

E-pasts: uzzinicenu@ursus.lv

Seko mums