Ceļvedis klimata jautājumos

Viens no aktuālākajiem jautājumiem šobrīd - zaļāka kursa ieturēšana. Pirmais globāla mēroga juridiski saistošais līgums pret klimata pārmaiņām bija Parīzes nolīgums.

Valstis apņēmās ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Tajā teikts, ka viens no galvenajiem mērķiem ir līdz 21. gadsimta vidum sasniegt klimata neitralitāti. Tāpēc daudzas valstis jau ir izvirzījušas individuālus mērķus, lai līdz 2050. gadam sasniegtu nulles emisiju līmeni. Mēs visi esam dzirdējuši par dažādiem piesārņojuma mazināšanas projektiem, taču, vai saprotam, ko tas īsti nozīmē? Esam sagatavojuši palīgu, lai palīdzētu neapjukt klimata terminoloģijā.

Klimata neitralitāti var sasniegt, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un kompensējot atlikušās emisijas, izvairoties no oglekļa. Termins, kas bieži tiek nepareizi lietots kā klimata neitralitātes sinonīms, ir oglekļa neitralitāte. Lai gan koncepcija darbojas līdzīgi, oglekļa neitralitāte attiecas tikai uz oglekļa emisijām, pretstatā klimata neitralitātei, kas ietver visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp tādas gāzes kā ozons vai metāns. 

Visbiežāk lietotā klimata terminoloģija

1. Oglekļa dioksīds (CO2)

Ķīmiskais savienojums oglekļa dioksīds (pazīstams arī ar tā saīsinājumu CO2) ir galvenā siltumnīcefekta gāze un klimata pārmaiņu virzītājspēks. Tā ir neatņemama dzīves ciklu sastāvdaļa uz zemes, ko rada cilvēku un dzīvnieku elpošana un to absorbē augi. Cilvēka darbība daudzos veidos krasi maina oglekļa ciklu. Divas no ietekmīgākajām ir: viena, sadedzinot fosilo kurināmo un pievienojot atmosfērā vairāk oglekļa dioksīda; un otrs, ietekmējot dabisko izlietņu (piemēram, mežu) spēju izvadīt no atmosfēras oglekļa dioksīdu.

2. Siltumnīcefekta gāze

Siltumnīcefekta gāze ir ķīmisks savienojums, kas atrodams Zemes atmosfērā, piemēram, oglekļa dioksīds, metāns, ūdens tvaiki un citas cilvēka radītas gāzes. Šīs gāzes ļauj lielai daļai saules starojuma iekļūt atmosfērā, kur enerģija ietriecas Zemē un sasilda virsmu. Daļa šīs enerģijas tiek atstarota atpakaļ kosmosā kā infrasarkanais starojums. Daļa no šī izejošā starojuma atlec no siltumnīcefekta gāzēm, aizturot starojumu atmosfērā siltuma veidā. Jo vairāk siltumnīcefekta gāzu molekulu ir atmosfērā, jo vairāk siltuma tiek aizturēts, un tas kļūs siltāks.

3. Emisijas

Klimata pārmaiņu telpā emisijas attiecas uz siltumnīcefekta gāzēm, kas tiek izlaistas gaisā un ko rada daudzas darbības, tostarp fosilā kurināmā dedzināšana, rūpnieciskā lauksaimniecība un mūžīgā sasaluma kušana. Šīs gāzes izraisa siltuma ieslodzījumu atmosfērā, laika gaitā lēnām paaugstinot Zemes temperatūru.

4. Laikapstākļi un klimats

Laikapstākļi attiecas uz īstermiņu, tostarp, temperatūras, mitruma, nokrišņu un vēja izmaiņām. Savukārt klimats ir laikapstākļu vidējais rādītājs ilgākā laika periodā, parasti 30 vai vairāk gadus. 

5. Globālā sasilšana

Globālā sasilšana ir zemes vidējās virsmas temperatūras paaugstināšanās cilvēka radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ.

6. Fosilais kurināmais

Fosilais kurināmais ir neatjaunojamās enerģijas avoti, kas veidojas no dzīvo organismu atliekām, kas tika aprakti pirms miljoniem gadu. Lielākā daļa siltumnīcefekta gāzu rodas dedzinot fosilo kurināmo - ogles un naftu. 

7. Jūras līmeņa celšanās 

Jūras līmeņa paaugstināšanos galvenokārt izraisa divi faktori. Pirmkārt, vairāk ūdens nokļūst okeānā, ledājiem kūstot. Otrkārt, okeāns paplašinās, paaugstinoties okeāna temperatūrai. Abas šīs klimata pārmaiņu sekas paātrina jūras līmeņa celšanos visā pasaulē, pakļaujot riskam miljoniem cilvēku, kas dzīvo piekrastē. 

8. Atjaunojamā enerģija

Atjaunojamo enerģiju iegūst no dabas resursiem, piemēram, saules gaismas, vēja, viļņiem un ģeotermālā siltuma. Tā kā atjaunojamie energoresursi nerada siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa klimata pārmaiņas, pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem nostādīs mūs ceļā uz drošu un ilgtspējīgu pasauli. 

9. COP un UNFCCC

Šos divus saīsinājumus vislabāk var izskaidrot kopā, jo tie darbojas roku rokā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ir vides līgums, kurām valstis pievienojās 1992. gadā ar mērķi stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu cilvēka iejaukšanos klimata sistēmā. Tikmēr UNFCCC pušu konference (COP) ir ikgadēja starptautiska klimata konference, kurā valstis novērtē progresu un nosaka nākamos soļus rīcībai saskaņā ar UNFCCC līgumu. 

10. Oglekļa dioksīda pirmsindustriālais līmenis

Pirmsindustriālais oglekļa dioksīda līmenis attiecas uz oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā pirms rūpnieciskās revolūcijas sākuma.

11. Metāns

Metāns ir ķīmisks savienojums, kas ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa, kas ir izplatīts fosilā kurināmā avots. Tāpat kā oglekļa dioksīds, metāns ir siltumnīcefekta gāze, kas aiztur siltumu atmosfērā. 

Izprotot šos galvenos klimata terminoloģijas jēdzienus, vari būt drošs, ka spēsi orientēties klimata jautājumos. Jautājumi par klimata neitralitātes ieviešanu nekad nav bijuši tik aktuāli kā šobrīd. Iespējams, gadiem ilgā bezdarbība, vai darīšana par maz ir novedusi pie kritiskās situācijas šobrīd. Tikai kopā mēs varam palīdzēt pasaulei atkal kļūt zaļākai!