Cīņa ar COVID-19 tagad arī loģistikas nozares rokās
Bioķīmijas nozare ir teikusi savu vārdu - vairāki farmācijas uzņēmumi, tādi kā Pfizer, Moderna un AstraZeneca, ir vai nu pabeiguši savu vakcīnu izstrādi un oficiālas apstiprināšanas procedūru, vai arī teju, teju to izdarīs. Tomēr, lai gūtu uzvaru cīņā ar COVID-19 pandēmiju, tieši šobrīd vitāli svarīgs ir loģistikas nozares ieguldījums.
Vakcīnu, kuru skaits būtu mērāms 100 miljonos eksemplāru, piegāde tiek uzskatītu par vienu no lielākajiem izaicinājumiem loģistikas nozarei šajā gadsimtā.
Pfizer, Moderna un AstraZeneca vakcīnu efektivitāte tiek lēsta, attiecīgi, 90, 95 un 70 procentu. Jāatzīmē, ka tas ir krietni labāks rādītājs nekā parastajām gripas vakcīnām, kas tiek izmatotas iedzīvotāju vakcinācijai katras gripas sezonas ievadā. To efektivitāte parasti svārstās robežās no 40 līdz 60 procentiem. Vismaz patlaban izskatās, ka cīņā par godpilno iespēju pirmajiem nonākt tirgū nedaudz priekšā ir Pfizer, tomēr, kā saka, šai vakcīnai ir arī viens bet - tās pārvadāšanai ir nepieciešama -70 grādi C temperatūra. Tātad, ir vajadzīgs speciāls aprīkojums, pretējā gadījumā vakcīna vairs nebūs efektīva. Savukārt Moderna izstrādātā vakcīna var glabāties temperatūras diapazonā no -20 līdz -50 grādiem C, kas atbilst medicīniskajās piegādes ķēdēs patlaban izmantotajām saldēšanas tehnoloģijām.
Tā kā AstraZeneca vakcīnu var uzglabāt parastā ledusskapī, šīs vakcīnas kravu pārvadājumi sagādā vismazākās galvassāpes loģistikas uzņēmumiem. Visiem vakcīnu pārvadājumiem, vai tie būtu avio, dzelceļa vai auto kravu pārvadājumi, ir jābūt aprīkotiem ar GPS sekotāju un termosensorās vadībās bloku, kas kontrolēs temperatūras režīmu kastē, kurā tiek iepakotas vakcīnas. «Ģenerāļi uzvar kaujas, bet uzvaru vai zaudējumu karā izšķir loģistika», tā savulaik bija izteicies slavenais amerikāņu ģenerālis, vēlākais prezidents Dvaits Eizenhauers. Šo patiesību, šķiet, var pilnā mērā attiecināt arī uz pašreizējo situāciju cīņā ar COVID-19 pandēmiju.
Daudzi speciālisti tieši ar vakcināciju saista savas cerības uz jaunā koronavīrusa pandēmijas likvidēšanu, un līdz ar to - arī daudzo ierobežojumu atcelšanu, kas ļautu slimības un ierobežojumu nomocītajai cilvēcei atgriezties pie parastā dzīves ritma, atkal nododoties ierastām dzīves aktivitātēm - ceļošanai, sportošanai, izklaidei un tamlīdzīgi. Vakcinācija jau ir sākusies tādās valstīs kā Krievijā un Lielbritānija, drīzumā gaidāms tās sākums ar citur. Latviju pirmās vakcīnas varētu sasniegt decembra beigās vai janvāra sākumā. Tiek lēsts, ka pirmie jauno vakcīnu varēs saņemt mediķi un riska grupu pacienti, bet plašāku iedzīvotāju vakcināciju prognozē ne ātrāk kā 2021. gada otrajā ceturksnī. Katram pacientam būs jāsaņem divas vakcīnas devas, kopējās izmaksas par vakcīnu iegādi, kas pilnībā tiks segtas no valsts budžeta, tiek lēstas ap 25 miljoniem eiro.
Patlaban situācijas ar COVID-19 izplatību Latvijā ir diezgan saspringta. Veselības aprūpes nozarē lielā noslogojuma dēļ ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. COVID-19 inficēto pacientu skats Latvijas slimnīcās jau ir teju 900, kas uzliek mediķiem un slimnīcas personālas ārkārtīgi lielu slodzi. Paši mediķi par vienu no lielākajām grūtībām cīņa ar šo sērgu uzskata vīrusa viltīgo dabu - daži izslimo to viegli vai pat vispār bez simptomiem, turpretī citiem, pat veseliem un gados jauniem cilvēkiem (kā parāda nesenais gadījums Lietuvā, kur mira 27 gadus vecs, kopumā pilnīgi vesels vīrietis), tas var izpausties ar smagām komplikācijām - plaušu audu bojāeju - un letālu iznākumu. Tā kā ieteikumi valkāt masku sabiedriskās vietās, bieži mazgāt rokas un ievērot sociālo distancēšanos nebūt nav pārspīlēti, gluži pretēji, šie vienkāršie, bet efektīvie paņēmieni var pasargāt jūsu un līdzcilvēku dzīvību un veselību.