CNG jeb saspiestā dabasgāze kravas automašīnās

Ja salīdzinām ierastās kravas automašīnas, kuras izmanto ierasto degvielu, CNG darbināmas kravas automašīnas ievērojami samazina radīto kaitīgo izmešu daudzumu. Nevienam nav noslēpums, ka loģistikas nozare ir viena no tām, kas savas darbības rezultātā rada procentuāli vairāk CO2 emisijas.

Lai samazinātu kaitīgo izmešu ietekmi uz vidi, nereti loģistikas kompānijas izvēlās izmantot kravas automašīnas ar CNG saspiesto dabasgāzi. CNG izmantošanai ir dažādi ieguvumi. Pētījumos pierādīts, ka saspiestās dabasgāzes izmantošana palielina kravas automašīnas veiktspēju, proti, salīdzinājumā ar ierasto degvielu, iespējams nobraukt lielāku attālumu.

Varētu šķist, ka visiem vajadzētu pāriet uz CNG saspiesto dabasgāzi, taču būtiskas problēmas šobrīd sagādā degvielas uzpildes staciju atrašanās vietas.

Kas ir CNG?

CNG (Compressed Natural Gas) ir saspiesta dabasgāze, kas galvenokārt sastāv no metāna. Tā ir saspiesta līdz 1% no tā, kāda tā ir savā dabiskajā veidā. Šī dabasgāze tiek turēta pie 200-230 bar spiediena. Tā ir lietojama kā degviela automašīnām, kravas auto un autobusiem. Transportlīdzekļi, kuri ir aprīkoti ar CNG, uzpildās tik pat ātri un viegli kā citi transportlīdzekļi ar iekšdedzes dzinējiem. Vienīgā atšķirība ir uzpildes vietu atrašanās vieta – to ir salīdzinoši maz.

Vai CNG ir videi draudzīgāka?

CNG degvielas CO2 emisijas ir aptuveni par 25% mazākas salīdzinājumā ar benzīnu, savukārt slāpekļu oksīdu emisijas ir par 90% zemākas, jo dabasgāzes sadegšanas rezultātā galvenokārt rodas oglekļa dioksīds un ūdens tvaiks. Tomēr, benzīna sadegšanas procesā veidojas dažādi ķīmiski savienojumi, tostarp oglekļa oksīds, slāpekļa oksīds, ogļūdeņraži un citi. Sadegot ierastajai degvielai, notiek ķīmiska reakcija, kas rada dažādus atkritumus un emisijas. Tieši šī iemesla dēļ CNG jeb saspiestā dabas gāze ir ievērojami labāks risinājums.

CNG uzpildes iespējas Latvijā

Uz doto brīdi CNG infrastruktūra Latvijā nav piemērota, lai ikdienā pārvietotos ar saspiesto dabasgāzi. To var uzpildīt tikai dažās vietās. Savukārt Vidzemē uzpildes staciju gandrīz kā nav. Kopā Latvijā darbojās deviņas publiski pieejamas CNG uzpildes stacijas (DUS). Ņemot vērā šo skaitu, skaidri redzams, ka to skaits ir nepietiekams, lai CNG saspiestā dabasgāze kļūtu par populārāko un pieprasītāko Latvijā. Protams, ja pārvietošanās paredzēta vietās, kur DUS skaits ir pietiekams, šķēršļu CNG izmantošanai nav.

CNG uzpildes iespējas Eiropā

Atsevišķās Eiropas valstīs CNG DUS tik tiešām ir optimālas. Piemēram, Vācijā ir 712 CNG uzpildes vietas, Itālijā - 1551, Zviedrijā – 206. Taču ir valstis, kur uzpilde ir stipri apgrūtināta, piemēram, Lietuvā – 6, Īrijā – 4, Slovēnijā – 6, Horvātijā – 3. Polijā, kas ir izteikta tranzītvalsts, ir vien divdesmit septiņas stacijas, taču valdības plānā ir šo skaitu dubultot. Ja runājam par garāku braucienu veikšanu, svarīga un nepieciešama ir pareiza maršruta saplānošana.

Pa ceļam nav CNG DUS?

Pavisam nesen zemnieku saimniecība “Zemturi”, kuri nodarbojās ar piensaimniecību, kā arī CNG ražošanu, saskārās tieši ar šādu izaicinājumu. Ursus Forwarding organizēja vilcēja piegādi no Prāgas uz Rīgu, kurš darbināms ar saspiesto dabasgāzi! Viens no iemesliem, kādēļ kravas automašīna pati neveica ceļu uz Latviju, ir nepietiekams uzpildes staciju skaits. Posmā no Varšavas līdz Kauņai nav CNG DUS.

Sagaidāms, gadiem ejot, CNG saspiestā dabasgāze kļūs par vēl populārāku enerģijas izmantošanas avotu. Šobrīd CNG automašīnu skaits pasaulē ir salīdzinoši neliels, ņemot vērā kopējo automašīnu skaitu pasaulē, taču jau pavisam drīz tas varētu mainīties. Ursus Forwarding iestājās par zaļāku pasauli un inovatīvu risinājumu iekļaušanu loģistikas nozarē!