Dirižablis kravu pārvadājumos
Mēs visi esam dzirdējuši vārdu dirižablis, taču, vai mēs patiesībā zinām, kas tas īsti ir? Jau uzreiz varam apgalvot, ka tie nekad nespēja un nespēs aizstāt ierastās kravas lidmašīnas, taču tiem ir potenciāls atkal atdzimt kā Fēniksam no pelniem. Ielūkosimies dirižabļu ēras pirmsākumos, aplūkosim lielāko dirižabļu katastrofu pasaulē un sapratīsim, vai dirižabļu izmantošana pasažieru un kravu pārvadājumiem mūsdienās ir iespējama?
Sāksim ar nedaudz vēstures un pamata faktiem. Lai dirižablis būtu vieglāk vadāms, tā korpuss ir garens. Tas ir pildīts ar gāzi – parasti ar hēliju vai ūdeņradi. Par dirižabļa izgudrotāju tiek uzskatīts franču inženieris Žans Menjē. Runājot par dirižabļu ēru, tiek uzskatīts, ka tas ir 19. gadsimta noriets un 20. gadsimta sākums. Tie plaši tika izmantoti gan pasažieru un kravu pārvadājumiem, gan arī militārām vajadzībām. Pirmā pasaules kara laikā arī Latvijā – Vaiņodē - funkcionēja dirižabļu lidosta. Lielāka daļa noteikti ir bijuši vai bildēs redzējuši Rīgas Centrāltirgu. Arī tie agrāk bija tā saucamo cepelīnu angāri jeb novietnes. Kad angāri vairs nebija nepieciešami, tika pieņemts lēmums par tirgus ierīkošanu. Sākotnēji bija plāns to atstāt sākotnēja izskatā, taču, ņemot vērā sanitārās prasības un iespējas to apsildīt, angāriem tika izmantotas tikai augšējās daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona.
Traģiskākā dirižabļa katastrofa notika 1936. gada 6. maijā. Dirižablis “Hindenburgu” no Eiropas līdz Amerikai varēja nokļūt aptuveni divas reizes īsākā laikā nekā kravas kuģis. Atlantijas okeāna šķērsošana abos virzienos dirižablim aizņēma piecas dienas, 19 stundas un 51 minūti. Veicot ieplānoto lidojumu uz Ņūdžersiju, nosēšanās laikā notika sprādziens. Liesmas gaisa kuģi iznīcināja aptuveni 30 sekundēs. No 97 personām 36 gāja bojā. Kopš šī traģiskā notikuma dirižabļu ražošana un izmantošana pakāpeniski zaudēja savu aktualitāti.
Dirižabļu galvenās priekšrocības ir zemas ekspluatācijas izmaksas, samazinātas infrastruktūras prasības un ievērojami zemāks radīto oglekļa emisiju līmenis. Mūsdienās dirižabļus vairāk izmanto dažādu mārketinga un reklāmas aktivitāšu ietvaros. Visiem pazīstamais riepu ražotājs “Goodyear” jau kopš 1925. gada sevis popularizēšanai izmanto dirižabļus. Galvenais iemesls – to izmantošana mūsdienās ir ievērojami sarukusi, kas nozīme, ka šo ģeniālo mārketinga triku atcerēsies visi. Dažus gadus atpakaļ publiski izskanēja apgalvojumi, ka dirižabļu ražošana un izmantošana atkal kļūs pieprasīta. Vai ir pamats domāt, ka dirižabļu izmantošanai gan pasažieru pārvadājumiem, gan kravu pārvadājumiem atkal kļūs par ikdienu?
Viens no skaļākajiem paziņojumiem nāk no britu kompānijas “Hybrid Air Vehicles”. Kompānija sola, ka viņu izstrādātas dirižablis “Airlander” būs pasaulē garākais lidaparāts. Lidaparāts spēšot pārvadāt līdz pat 10 tonnām smagas kravas un nolidot teju 80 000 kilometru. Pats interesantākais – tas spēs noturēties gaisā piecas dienas! Izstrādāto dirižabli “Airlander” paredzēts sertificēt un ar to aktīvi veikt komerciālos lidojumus sākot ar 2026. gadu. Tas varēs pārvadāt līdz pat 130 cilvēkiem un pārvietoties ar ātrumu no 50 līdz 70 mezgliem jeb 130 kilometriem stundā lielu ātrumu. Lai nodrošinātu kustību, tas izmantos nedegošu hēliju un četrus ar petroleju darbināmus virzuļdzinējus. Šī sistēma veidos aptuveni par 90 % mazāk oglekļa emisiju nekā ierastā lidmašīna.
Jūs noteikti prātojat, kādam nolūkam šie lidaparāti tiek izstrādāti? Dirižabļi lielākoties tiks izmantoti ekskursijām, piemēram, OceanSky Cruises piedāvās 48 stundu garu ceļojumu. Maršruts sāksies Norvēģijā, Longjērbīnā, vedīs cauri Ziemeļpolam un pēc tam atkal atgādās atpakaļ. Dirižabļi būs aprīkoti ar 8 kajītēm. Vienā braucienā tas uzņems 16 pasažierus. Samaksa par kajīti būs aptuveni 200 000 ASV dolāru. Aptuveni 300 metru augstumā būs iespējams aplūkot mūžīgos ledājus, savām acīm ieraudzīt neapdzīvotos ledus klajumus un redzēt polārlāču ikdienas dzīvi. Izsmalcināti ēdieni, grezns dizains un augstākās klases dzērieni, lidojot pāri Ziemeļpolam. Paredzams, ka maršruts tiks atklāts 2026. gadā.
Pastāv iespēja, ka kāds kravu pārvadājumu un loģistikas uzņēmums mārketinga aktivitātēm izvēlētos kravas piegādāt visai neierastā veidā, taču dirižabļu plašāka ražošana un izmantošana noteikti neradīs pārmaiņas kravu pārvadājumu un loģistikas pasaulē. Vai jūs vēlētos doties izbraucienā ar dirižabli?