Eiropas Savienībā sāk piemērot jauno iepakojuma regulu jeb PPWR

No 2026. gada 12. augusta visā Eiropas Savienībā sāk piemērot jauno iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulu jeb PPWR (Packaging and Packaging Waste Regulation).

Tās mērķis ir samazināt iepakojuma atkritumu daudzumu, veicināt iepakojuma atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī samazināt tādu materiālu izmantošanu, kas rada lielāku ietekmi uz vidi. Regula attiecas uz iepakojumu visā tā aprites ciklā, proti, no tā izgatavošanas un laišanas tirgū līdz izmantošanai un kļūšanai par atkritumiem.

Svarīgi saprast, ka 12. augusts nav datums, kurā pēkšņi tiek aizliegts izmantot plastmasas plēvi, kartona kastes vai citus transportēšanas materiālus. PPWR ir izstrādāta kā pakāpeniski ieviešamu prasību kopums. Pati regula tiek vispārīgi piemērota no 2026. gada 12. augusta, savukārt konkrētām prasībām ir noteikti atšķirīgi piemērošanas termiņi un pārejas periodi. Nozīmīgas papildu prasības uzņēmumiem būs jāņem vērā tuvāko gadu laikā – īpaši no 2028. un 2030. gada.

Loģistikas un kravu pārvadājumu nozarē šīs izmaiņas ir īpaši nozīmīgas, jo iepakojums nav tikai produkta pārdošanas sastāvdaļa. Paletes, kartona kastes, transporta konteineri, plēve un citi materiāli, kas tiek izmantoti preču nostiprināšanai, aizsardzībai un pārvadāšanai, arī ir daļa no PPWR regulējuma. Tāpēc uzņēmumiem jau tagad ir vērts izvērtēt, kāds iepakojums tiek izmantots un vai nākotnē būs nepieciešamas izmaiņas.

Kas ir PPWR un uz ko tā attiecas?

PPWR ir Regula (ES) 2025/40 par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. Tā aizstāj iepriekšējo ES regulējumu, kas lielā mērā balstījās uz direktīvu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem.

Atšķirībā no direktīvas regula tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, tādējādi tās mērķis ir panākt vienotas prasības visā Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

PPWR attiecas uz visu veidu iepakojumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir paredzēts patēriņa precēm, e-komercijai, rūpniecībai vai preču transportēšanai. Tas ietver, piemēram:

• kartona kastes;
• plastmasas iepakojumu;
• paletes;
• transporta konteinerus un kastes;
• plēvi un citus transporta iepakojuma materiālus;
• pārtikas un dzērienu iepakojumu;
• e-komercijas iepakojumu;
• iepakojuma materiālus, kas paredzēti preču aizsardzībai un nostiprināšanai.

Tādēļ regula nav tikai jautājums pārtikas ražotājiem vai mazumtirgotājiem. Tā ir būtiska arī ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem, noliktavu operatoriem un citiem uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar iepakojuma izmantošanu, ražošanu, importēšanu vai laišanu tirgū. Konkrētie pienākumi ir atkarīgi no uzņēmuma lomas un izmantotā iepakojuma veida.

Kas mainās no 2026. gada 12. augusta?

No 12. augusta sākas PPWR vispārējā piemērošana, taču prasības tiek ieviestas pakāpeniski. Viens no konkrētiem jaunumiem, ko piemēro uzreiz, ir ierobežojumi PFAS vielām (per- un polifluoralkilsavienojumi) pārtikas saskarei paredzētā iepakojumā. Tās ir tā sauktās "mūžīgās ķimikālijas", kas ir ļoti noturīgas vidē. Piemēram, šādas vielas iepriekš tika izmantotas iepakojumā, lai nodrošinātu izturību pret taukiem un mitrumu.

No 2026. gada 12. augusta pārtikas saskarei paredzētu iepakojumu nedrīkst laist ES tirgū, ja tajā PFAS koncentrācija sasniedz vai pārsniedz regulā noteiktās robežvērtības. Tāpēc uzņēmumiem, kas ražo, importē vai laiž ES tirgū šādu iepakojumu, ir jāpārbauda tā atbilstība jaunajām prasībām.

Vienlaikus tiek ieviestas arī vienotākas definīcijas, marķēšanas un informācijas prasības, kas turpmāk palīdzēs noteikt iepakojuma sastāvu, tā pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Dažādām marķēšanas prasībām ir noteikti atšķirīgi piemērošanas termiņi.

No 2028. gada – vienots iepakojuma marķējums

Nākamais būtiskais posms paredzams no 2028. gada, kad pakāpeniski tiks ieviestas vairākas harmonizētas iepakojuma marķēšanas prasības. To mērķis ir padarīt patērētājiem un uzņēmumiem vienkāršāku iepakojuma un tā atkritumu šķirošanu, kā arī nodrošināt vienotāku pieeju visā Eiropas Savienībā.

Uzņēmumiem tas nozīmē, ka, izstrādājot jaunus iepakojumus vai mainot esošos, būs jāņem vērā arī nākotnes marķēšanas prasības.

No 2030. gada – iepakojumam jāatbilst pārstrādāšanas prasībām un jāsamazina liekais iepakojums

Viens no PPWR galvenajiem mērķiem ir panākt, lai tirgū laistais iepakojums būtu pārstrādājams. Regula paredz pakāpenisku pāreju uz detalizētām pārstrādāšanas prasībām. Tāpat no 2030. gada stāsies spēkā būtiski tehniskie kritēriji, kas noteiks, vai iepakojums atbilst regulā paredzētajām prasībām.

Tas nozīmē, ka iepakojuma dizaina izvēlē nevar tikt veikta tikai pēc tā cenas, izskata vai izturības. Būs jāņem vērā arī tas, kas ar iepakojumu notiek pēc tā izmantošanas. Regula paredz arī iepakojuma minimizēšanu.

No 2030. gada būs jāievēro arī prasība par maksimālo tukšās telpas īpatsvaru grupētajā, transporta un e-komercijas iepakojumā. Tukšā telpa nedrīkstēs pārsniegt 50 %, ņemot vērā regulā paredzēto aprēķina metodiku.

Piemērs: Ja neliels produkts tiek ievietots ļoti lielā kastē un pārējā telpa aizpildīta ar lielu daudzumu iepakošanas materiāla, nākotnē šāds risinājums var neatbilst jaunajām prasībām. Tas nenozīmē, ka aizliegts izmantot pildmateriālus. Iepakojumam joprojām jānodrošina preces aizsardzība. Taču iepakojuma izmēram un tukšajai telpai jābūt pamatotai ar tā funkciju.

Ko PPWR nozīmē paletēm, plēvei un transporta iepakojumam?

No 2030. gada PPWR paredz, ka uzņēmējiem, kas izmanto noteiktus transporta iepakojuma veidus, kopumā vismaz 40 % šāda iepakojuma jābūt atkārtoti izmantojamam atkārtotas izmantošanas sistēmā. Prasības attiecas uz tādiem transporta iepakojuma veidiem kā paletes, kastes, paplātes, plastmasas kastes, IBC konteineri, mucas un citi līdzīgi risinājumi.

Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jādomā ne tikai par to, no kāda materiāla ir izgatavots iepakojums, bet arī par to, vai to iespējams izmantot atkārtoti un vai to iespējams iekļaut atkārtotas izmantošanas sistēmā.

Īpaši aktuāls jautājums ir plēve, ar kuru, piemēram, aptin sagatavoto paleti. PPWR neparedz, ka no 2026. gada 12. augusta uzņēmumiem būtu jāatsakās no plēves izmantošanas.

Turklāt 2026. gadā Eiropas Komisija pieņēma deleģētu aktu, ar kuru noteiktos gadījumos no 100 % atkārtotas izmantošanas prasības tiek atbrīvoti uzņēmēji, kas izmanto palešu plēves un siksnas produktu stabilizēšanai un aizsardzībai transportēšanas laikā. Taču tas nenozīmē, ka plēve un siksnas vairs nav saistītas ar atkārtotas izmantošanas prasībām. Tās joprojām ir daļa no transporta iepakojuma regulējuma, un no 2030. gada jāņem vērā kopējais atkārtotas izmantošanas mērķis.

Tātad uzņēmumiem nav jāmaina visa transporta iepakošanas sistēma vienas dienas laikā, taču ir vērts jau savlaicīgi izvērtēt alternatīvas un atkārtoti izmantojamu iepakojumu risinājumus.

Kā jaunā iepakojuma regula ietekmēs loģistiku un kravu pārvadājumus?

Loģistikas nozarē PPWR var radīt izmaiņas vairākos līmeņos.

Pirmkārt, uzņēmumiem var būt jāpielāgo iepakošanas procesi. Ja klienta preces tiek transportētas ar pārmērīgi lielu iepakojumu, nākotnē var būt nepieciešams izmantot kompaktākas kastes vai citus risinājumus.

Otrkārt, lielāka nozīme būs atkārtoti izmantojamām paletēm, kastēm un transporta tarai. Tas var nozīmēt nepieciešamību organizēt iepakojuma atgriešanu, uzskaiti, uzglabāšanu un atkārtotu izmantošanu.

Treškārt, var mainīties arī loģistikas izmaksu struktūra. Atkārtoti izmantojams iepakojums bieži nozīmē lielākas sākotnējās izmaksas, bet vienlaikus var samazināt vienreizlietojamā iepakojuma patēriņu ilgākā periodā.

Ko PPWR nozīmē Latvijas uzņēmumiem?

Latvijas uzņēmumiem jāņem vērā, ka PPWR ir tieši piemērojama ES dalībvalstīs, taču atsevišķi praktiskās piemērošanas un nacionālās sistēmas jautājumi Latvijā vēl tiek izstrādāti.

Valsts vides dienests 2026. gada augustā norāda, ka Latvijā vēl nav izveidots atsevišķs iepakojuma ražotāju reģistrs un VVD nepiešķir EPR vai PPWR reģistrācijas numurus. Arī ar PPWR ieviešanu saistītais nacionālais regulējums vēl ir izstrādes stadijā.

Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jau tagad ir svarīgi sekot līdzi ne tikai pašas PPWR prasībām, bet arī Latvijas normatīvo aktu un praktiskās piemērošanas izmaiņām.

Ko uzņēmumiem darīt jau tagad?

Lai 2030. gada prasības nebūtu pārsteigums, uzņēmumiem ieteicams jau savlaicīgi:

• Apzināt visus izmantotos iepakojuma veidus un materiālus.
• Noteikt, kuri iepakojumi ir vienreizlietojami un kuri atkārtoti izmantojami.
• Izvērtēt, cik daudz plastmasas plēves, kartona un cita transporta iepakojuma tiek izmantots.
• Pārbaudīt, vai iepakojuma izmērs ir optimāls un vai tajā nav nevajadzīgas tukšās vietas.
• Izvērtēt iespējas izmantot atkārtoti lietojamas paletes, kastes un citus transporta iepakojuma risinājumus.
• Sadarbībā ar piegādātājiem un loģistikas partneriem savlaicīgi izrunāt, kā iepakojuma izmaiņas var ietekmēt pārvadājumus, noliktavu un kravu nostiprināšanu.

Jaunā ES Iepakojuma regula nenozīmē, ka no 2026. gada 12. augusta uzņēmumiem pēkšņi jāatsakās no ierastajām kartona kastēm, paletēm vai plēves. Iepakojuma prasības Eiropas Savienībā mainās pakāpeniski un virzās uz mazāku iepakojuma daudzumu, labākām pārstrādes iespējām un lielāku atkārtotas izmantošanas īpatsvaru.