Eiropas Savienībā tikai “zaļās” automašīnas
Nevar noliegt, ka pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā. Kā auksta duša – no 2035. gada Eiropas Savienībā tiks pārtraukta automašīnu ar iekšdedzes dzinēju tirdzniecība.
Saprotams, ka lēmums tika apspriests un virzīts jau vairākus gadus, taču Eiropas Parlaments š.g. 8. jūnijā nobalsoja par atbalstu tirdzniecības aizliegumam. Balsojums atbalsta galveno Eiropas Savienības plānu - līdz 2050. gadam par 55% samazināt radītās emisijas, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. ES vides ministri arī vienojās par iespēju nākotnē ļaut izmantot alternatīvas tehnoloģijas, tādas kā sintētiskas degvielas vai hibrīdautomobiļi, ja ar tām var panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju pilnīgu izbeigšanu. Likums vēl nav galīgs, taču balsojums neapšaubāmi norāda parlamenta nostāju gaidāmajām sarunām ar ES valstīm par galīgā lēmuma pieņemšanu. Bet ko tas nozīmē Latvijai?
Likuma galvenais mērķis ir paātrināt Eiropas pāreju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem un mudināt autoražotājus veikt ieguldījumus elektrifikācijā. Tādā veidā nulles izmešu automašīnu iegāde patērētājiem kļūtu lētāka un vēl pievilcīgāka. Automašīnu ražotāji, piemēram, Ford un Volvo publiski atbalstījuši ES plānu līdz 2035. gadam pārtraukt automašīnu ar iekšdedzes dzinēju tirdzniecību. Elektriskās automašīnas un hibrīdautomobiļi pagājušajā gadā veidoja 18% no ES pārdotajām jaunajām vieglajām automašīnām. Automašīnas veido ceturto daļu no Eiropas kopējām emisijām.
Būsim godīgi, Latvijas kopējais dzīves līmenis, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir zems. Latvijā elektroauto iegādē nav visai populāra izvēle, neskatoties uz to, ka valsts subsidē “zaļo” automašīnu iegādi. Jau tagad ir skaidrs, ka šāds lēmums priekš Latvijas ir pārsteidzīgs. Tas nozīmē, ka Latvijas autoparks strauji novecos, vienlaikus kļūstot bīstamāks un videi nedraudzīgāks. Realitātē dīzeļdzinēju un benzīna automašīnas nepazudīs, tās vienkārši pārtrauks ražot. Vecās automašīnas turpinās pārvietoties pa Latvijas autoceļiem. Vēl viena un ne būt mazāk svarīgā lieta – Latvijai ir liels potenciāls kļūt par automašīnu kapsētu lielvalsti!
Cilvēki turpinās pārvietoties ar vecām mašīnām tik ilgi, kamēr tās vairs nebūs iespējams saremontēt. Svarīgs aspekts ir arī gaidāma konkurence automašīna tirgū. Ņemot vērā, ka ASV un Ķīna jau aktīvi ir piegājusi elektroauto ražošanai un pārdošanai, sagaidāms, ka konkurence Eiropas tirgū pieaugs. Ļoti iespējams, ka vairāk redzēsim ASV un Ķīnas saražotās automašīnas.
Pāriešana uz “zaļo” autoparku būtu neatsverams ieguvums kopējam klimatam, taču nākas sastapties ar dažādām problēmām. Piemēram, baterijas mūžs ir īsāks nekā virsbūves. Ja nomaina bateriju, kas ir puse no auto cenas, tad virsbūve var nekalpot tik ilgi, cik nomainītā baterija. Auto īpašnieki nonāk smagas dilemmas priekšā – pirkt jaunu auto vai jaunu bateriju. Jāatzīst, ka zinātne vēl nav attīstījusies tik tālu, lai radītu ērtus, drošus un lētākus akumulatorus elektroautomašīnām. Tāpat to utilizācija ir finansiāli neizdevīga. Svarīgs aspekts ir arī svārstīgā elektrības cena, kas potenciālos pircējus var nostādīt lielu pārdomu priekšā.
Dažas valstis jau ir sākušas rīkoties, lai nobremzētu likumprojektu. Itālija, Portugāle, Slovākija, Bulgārija un Rumānija vēlas par pieciem gadiem atlikt šo ieceri. Valstis aicināja līdz 2035. gadam samazināt automašīnu CO2 emisijas par 90 % un līdz 2040. gadam noteikt mērķi par 100 %. Valstis uzsver, ka ir jānosaka piemēroti un pielāgoti pārejas periodi, kas galvenokārt saistīti ar elektrouzlādes staciju nepietiekamo infrastruktūru. Izteiktajam priekšlikumam gan uzreiz sekoja atbilde no Briseles - 2035. gads ir izšķirošs, jo jaunu automašīnu vidējais kalpošanas laiks ir 15 gadi, tāpēc vēlāks aizliegums neļautu ES līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni.
Ir skaidrs, ka pasaule ir ieņēmusi jaunu kursu, bet vai šis likums kļūs par realitāti rādīs laiks. Jāatceras, ka likums vēl nav pieņemts – to vēl jāapspriež ES dalībvalstīm galīgā lēmuma pieņemšanai.