Iekšdedzes dzinēju aizliegums ES - Vācija izvirza jaunus priekšlikumus
Jau ziņojām, ka 2022. gada 8. jūnijā Eiropas Parlaments nobalsoja par atbalstu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju tirdzniecības aizliegumam Eiropas Savienībā no 2035. gada.
Tas neapšaubāmi izraisīja plašas diskusijas, taču lielākā daļa no mums jau to bija aizmirsusi. Balsojums atbalstīja galveno Eiropas Savienības plānu - līdz 2050. gadam par 55% samazināt radītās emisijas, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Pavisam nesen Vācija negaidīti izvirzīja jaunas prasības. Galvenā no tām – noteikumi par tā dēvētajām sintētiskajām degvielām jeb e - degvielām. Tai vajadzētu kalpot kā alternatīvai elektriskajām automašīnām. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tīri teorētiski iekšdedzes dzinējus būtu iespējams izmantot arī pēc 2035. gada, jo tos darbinātu sintētiskās degvielas. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka degvielas ražošanas apjoms nebūtu pietiekams.
Vācijas nostāja ir saprotama. Kā zināms, Vācijas automašīnu ražošanas nozare ir viena no lielākajām pasaulē. Ja iekšdedzes dzinēji tiktu aizliegti, summa, kas būtu nepieciešama nozares pārorientēšanai, būtu astronomiska. Tāpat ir saprotams, ka būtu neprāts aizliegt iekšdedzes dzinējus, kuru tehnoloģija un veiktspēja ir attīstīta gadu desmitiem. Jāņem vērā spēcīgais lobijs no auto ražošanas nozares. Savukārt Brisele uzskata, ka Eiropas Savienība vairs nevar atteikties no politiskajiem mērķiem, par kuriem Eiropas Parlaments jau vienojās pagājušā gada jūnijā. Pāreja uz nulles izmešu automašīnām ir nepieciešama, lai spētu sasniegt plašos klimatneitralitātes mērķus.
Vācija nebūt nav vienīga valsts, kurai radušies iebildumi. Līdzīgu nostāju ieņēmušas arī citas auto ražošanas lielvalstis, piemēram, Čehija, Polija un Itālija. No visām valstīm nāk aiz vien stiprāki signāli par bažām, kāda varētu būt automašīnu ražošanas nākotne valstī. Pagaidām ir grūti prognozēt tālāko rīcību, taču sagaidāms, ka, iespējams, sintētiskās degvielas izmantošana varētu tikt ieviesta kā papildus noteikums pie jau esošā likumprojekta. Skaidrs, ka diskusijas “augstākos toņos” vēl tikai gaidāmas. Tikmēr gala balsojums par nulles emisiju automobiļiem pagaidām ir atlikts uz nezināmu laiku. Šis nebūt nav pirmais gadījums, kad “zaļā kursa” plāni sastopas ar dažādu nozaru pretestību, neskatoties uz to, ka valstis pašas šiem plāniem piekritušas.
Bet kā tad paliek ar elektroautomašīnām? Jau ziņojām, ka pārorientācija uz “zaļo” autoparku būtu neatsverams ieguvums kopējam klimatam, taču nāktos sastapties ar dažādām problēmām. Piemēram, baterijas mūžs ir īsāks nekā virsbūves. Ja nomaina bateriju, kas ir puse no auto cenas, tad virsbūve var nekalpot tik ilgi, cik nomainītā baterija. Auto īpašnieki nonāk smagas dilemmas priekšā – pirkt jaunu auto vai jaunu bateriju. Sagaidāms, ka līdz 2035. gada šī problēma tiktu atrisināta, bet, ja nē? Vai automašīnas bateriju būtu jāmaina līdzīgi kā sienas pulkstenim?
Galvenais mērķis ir panākt to, ka līdz 2050. gadam Eiropā automašīnas un mikroautobusi neradītu emisijas jeb būtu bez CO2. Ņemot vērā vidējo automašīnas mūžu, kas tiek lēsts kā 15 gadi, 2035. gads ir pēdējais brīdis, lai uzsāktu gaidāmās pārmaiņas. Bet paraudzīsimies no Latvijas iedzīvotāju skatu punkta. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas vidējas automašīnas kalpošanas vecums atšķiras no labāk “pārtikušajām” Eiropas Savienības valstīm. Vai onkulim laukos būs jāiegādājas elektroautomašīna? Protams, ka nē. Iekšdedzes dzinēju automašīnas turpinās pārvietoties tik ilgi, kamēr vien tās būs iespējams remontēt. Palūkosimies uz jautājumu no otras puses. Vai tai paša laikā Latvijai nav potenciāls kļūt par automašīnu kapsētu lielvalsti?
Lai vai kāds būtu pieņemtais lēmums, pārmaiņas straujiem soļiem tuvojās. Ir pienācis laiks vairāk rūpēties un iesaistīties pasaules kopējās ekosistēmas uzlabošanā. Vai jau esi noskatījis sev tīkamāko elektroautomašīnu? Vai tomēr pieturēsies pie pārbaudītām vērtībām?