Igaunijas rūpniecības nozare piedzīvo lejupslīdi
Igaunijas rūpniecības nozare jau ilgstošu laiku piedzīvo lejupslīdi. Izteiktāks kritums novērojums tieši smagajā rūpniecībā,
piemēram, metāla apstrādē, kokapstrādē, mašīnbūvē, moduļu māju ražošanā un citur. Ja salīdzinām ar 2022. gada aprīli un 2023. gada aprīli, ražošanas apjoma samazināšanās novērojama par nedaudz vairāk kā 15%. Tikai loģiski, ka lejupslīdi piedzīvo arī citu nozaru ražošanas uzņēmumi un mājražotāji – šogad bankrotējis jau liels mazo uzņēmēju skaits. Tāpat nozares asociācija norādījusi, ka Igaunijas preces kļuvušas dārgākas un zaudējušas konkurēt spēju dažādās ārvalstīs. Vai var tikt ietekmēti arī auto kravu pārvadājumi un loģistikas pakalpojumi?
Igaunija aptuveni divas trešās daļas produkcijas pārdot un eksportē uz citām valstīm, tāpēc lejupslīde tiešā mērā ietekmē lielāko daļu uzņēmumu. Tāpat problēma novērojama arī darba vietās. Ir uzņēmumi, kuri bija un ir spiesti pārtraukt darba attiecības ar darbiniekiem tikai tāpēc, ka samazinājusies produktu pirktspēja un eksporta apjoms. Liela daļa no kokrūpniecības uzņēmumiem atrodas Dienvidigaunijā – šajā reģionā koncentrējās liela daļa ražošanas uzņēmumu, kā arī tur ir grūti atrast cita veida darbu.
No pagājušā gada aprīļa līdz 2023. gada aprīlim imports Igaunijā samazinājās par 18 procentiem, kas lēšami līdz aptuveni 1,8 miljardiem eiro faktiskajās cenās. Tāpat kritumu par aptuveni 4 procentiem piedzīvoja Igaunijas eksports, kas līdzvērtīgs aptuveni 1,5 miljardiem eiro. Ārējos darījumus visvairāk ietekmē krītošā tirdzniecība ar minerālproduktiem un kokmateriāliem, kā arī to ražotajiem izstrādājumiem.
Kamēr rūpnieciskā ražošana Igaunijā ir samazinājusies 11 mēnešus pēc kārtas, aprīļa kritums ir līdz šim lielākais. Igaunijas rūpniecības lejupslīde ir lielākā Eiropā – pēc statistikas datiem Igaunija atgriezusies uz 2018. gada rādītājiem. Ražošanas procesu uzturēšana Igaunijā kļuvusi dārgāka, kas nozīmē produkta gala cenas pieaugumu un konkurētspējas samazināšanos. Ievērojami samazinājies pieprasījums pēc koksnes izstrādājumiem.
Igaunijas galvenās eksportētās preces aprīlī bija elektriskās iekārtas, lauksaimniecības produkti un pārtikas izstrādājumi, kā arī koksne un koka izstrādājumi. Viens no lielākajiem eksporta partneriem bija Somija, Latvija un Zviedrija. Vislielākais kritums novērojams minerālproduktu eksportam, kur samazinājums lēšams aptuveni par 53 miljoniem eiro gadā, savukārt koksnes un tās izstrādājumu – par 38 miljoniem eiro. Lielākais eksporta kritums novērojams virzienos uz ASV, Gvatemalu un Zviedriju.
Galvenās Igaunijā importētās jeb ievestās preces bija elektroiekārtas, transporta iekārtas, kā arī lauksaimniecības produkti un pārtikas izstrādājumi. Nozīmīgākais kritums vērojams minerālproduktu importam – 232 miljoni eiro. Parasto metālu un to izstrādājumu imports samazinājās par 58 miljoniem eiro, bet koksnes un koka izstrādājumu imports par 50 miljoniem eiro. Šī gada aprīlī visvairāk preču ievestas no Somijas, Vācijas, Latvijas un Lietuvas.
Vai un kādā veidā tas ietekmē auto kravu pārvadājumus? Konkrētu ziņu vai apgalvojumu gan nav, taču praksē pierādījies sekojošais. Ņemot vērā samazināto produkcijas apjomu, loģiski, ka novērojama arī mazāka kravu intensitāte. Ļoti vienkārši – jo mazāk vedamo kravu, jo pārvadātājs ir spiests dod labākas cenas, savukārt, ja kravu ir vairāk, pārvadātāji var kļūt izvēlīgāki un izvēlēties tādus maršrutus, kuros iespējams vairāk nopelnīt.
Igaunija jau ilgstošu laiku piedzīvo lejupslīdi, taču eksperti aicinājuši necelt paniku lēšot, ka situācija gada otrajā pusē uzlabošoties. Viens no Igaunijas ražošanas nozares lejupslīdes iemesliem bija Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ievērojami lika pārskatīt, kā arī pārtraukt izejmateriālu importu. Mēs ceram uz ātru Igaunijas ražošanas nozares atveseļošanos, lai pēc iespējas ātrāk spētu atgūt produktu konkurētspēju pasaulē.