Izmaiņas autoceļu lietošanas nodevās jeb vinjetes iegādē

No 2026. gada 1. marta Latvijā stājas spēkā grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (ALN), kas paredz izmaiņas vinješu jeb autoceļu lietošanas nodevas piemērošanā kravas transportlīdzekļiem.

Izmaiņas izstrādājusi Satiksmes ministrija ar mērķi precīzāk diferencēt maksājumus pēc transportlīdzekļa masas un emisiju klases, kā arī būtiski paplašināts maksas ceļu tīkls, lai novērstu negodprātīgu uzņēmēju ceļu izmantošanu bez iegādātas vinjetes. Tāpat kā līdz šim, autoceļu nodeva ir jāmaksā tikai kravas auto ar pilnu masu virs 3000 kg. Vinjetes joprojām nav nepieciešamas vieglajiem auto ar pilnu masu virs 3000 kg.

Salīdzināsim Baltijas valstu praksi un noskaidrosim, kādas ir būtiskākās izmaiņas vinjetes jeb autoceļu lietošanas nodevas iegādē no 2026. gada 1. marta.

Kāda bija vinjetes iegādes kārtība līdz šim?

Līdz 2026. gada 1. martam autoceļu lietošanas nodeva Latvijā tika piemērota kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3 tonnām. Nodevas apmērs bija atkarīgs no transportlīdzekļa pilnās masas, asu skaita un emisiju klases, taču diferenciācija bija salīdzinoši ierobežota. Tāpat vinjetes izmaksas vairākus gadus būtiski netika mainītas.

Piemēram, kravas automobilim ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām (Euro V emisiju klase) dienas vinjete maksāja 9 eiro, nedēļas vinjete – 22 eiro, mēneša vinjete – 45 eiro, savukārt gada vinjete – 460 eiro. Smagākiem transportlīdzekļiem (Euro V emisiju klase) virs 12 tonnām ar 3 asīm dienas likme bija 15 eiro, nedēļas likme – 37 eiro, mēneša likme – 74 eiro, bet gada vinjete izmaksāja 760 eiro.  

Izmaiņas no 2026. gada 1. marta

Ar 2026. gada 1. martu tiek ieviesta plašāka diferenciācija pēc CO₂ emisiju un Euro klases, kā arī mainītas pašas likmes.

• Kravas automobilim ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām (Euro V klase) dienas vinjete turpmāk maksās 12 eiro, nedēļas vinjete – 30 eiro, mēneša vinjete – 61 eiro, bet gada vinjete – 610 eiro.

Izmaksas dienas vinjetei pieaugušas par 3 eiro, nedēļas vinjetei par 8 eiro, mēneša vinjetei par 15 eiro, savukārt gada vinjetei cena augusi par 150 eiro.

• Savukārt transportlīdzekļiem virs 12 tonnām ar 3 asīm (Euro V) dienas likme būs  19 eiro, nedēļas likme – 47 eiro, mēneša likme – 95 eiro, bet gada vinjete izmaksās 950 eiro.

Izmaksas dienas vinjetei pieaugušas par 4 eiro, nedēļas vinjetei par 10 eiro, mēneša vinjetei par 21 eiro, savukārt gada vinjetei cena augusi par 210 eiro.

Vienlaikus jaunā kārtība paredz izteiktāku atšķirību starp zemākas un augstākas emisiju klases transportlīdzekļiem. Euro VI klases automobiļiem likmes būs relatīvi zemākas nekā vecākas paaudzes transportam, tādējādi veicinot autoparka modernizāciju un mazāku ietekmi uz vidi.

Zemnieku saimniecības, reģistrējoties Lauku atbalsta dienestā, tiek atbrīvotas no vinjetes iegādes deviņus mēnešus (no 1.marta līdz 30.novembrim) līdzšinējo 2,5 mēnešu vietā. Tāpat 50% atlaide vienam N1 klases kravas auto tiek piemērota daudzbērnu ģimenēm un reemigrantu ģimenēm, vinjeti iegādājoties uz 30 dienām vai gadu.

Transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3001 kilograma līdz 3500 kilogramiem izmaiņas stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra.

Paplašināts autoceļu tīkls

Izmaiņas ALN likumā paredz arī paplašinātu maksas ceļu tīklu, iekļaujot jaunus valsts galveno un reģionālo autoceļu posmus, lai novērstu situācijas, kurās kravas automašīnas apiet galvenos autoceļus, tā vietā izvēloties paralēlus bezmaksas maršrutus.

Nereti  pārvadātāji apzināti izvēlās maršrutus, kas atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas. Nodeva tiks attiecināta arī uz autoceļiem vai to posmiem, kuri funkcionāli tiek izmantoti kā apvedceļi galvenajiem autoceļiem – izvairīšanās no vinjetes iegādes.

Valsts reģionālie autoceļi ir būvēti tā, lai ceļu nestspēja spētu izturēt slodzi, ko ikdienā rada kravas transports. Toties vietējie ceļi nav paredzēti, lai tos ikdienā izmantotu tranzītam. Paplašinot ceļu tīklu, kuros nepieciešams iegādāties vinjeti, turpmāka kravas transporta pārvietošanās pa vietējās nozīmes ceļiem tranzītā vairs nebūs aktuāla.

A1 – Rīga (Baltezers) — Igaunijas robeža (Ainaži)

A2 – Rīga — Sigulda — Igaunijas robeža (Veclaicene)

A3 – Inčukalns — Valmiera — Igaunijas robeža (Valka)

A4 – Rīgas apvedceļš (Baltezers — Saulkalne)

A5 – Rīgas apvedceļš (Salaspils — Babīte)

A6 – Rīga — Daugavpils — Krāslava — Baltkrievijas robeža (Patarnieki)

A7 – Rīga — Bauska — Lietuvas robeža (Grenctāle)

A8 – Rīga — Jelgava — Lietuvas robeža (Meitene)

A9 – Rīga (Skulte) — Liepāja

A10 – Rīga — Ventspils

A11 – Liepāja — Lietuvas robeža (Rucava)

A12 – Jēkabpils — Rēzekne — Ludza — Krievijas robeža (Terehova)

A13 – Krievijas robeža (Grebņeva) — Rēzekne — Daugavpils — Lietuvas robeža (Medumi)

A14 – Daugavpils apvedceļš (Kalkūni — Tilti)

A15 – Rēzeknes apvedceļš

P4 – Rīga — Ērgļi (no 0,00 km līdz 8,60 km)

P5 – Ulbroka — Ogre (no 0,00 km līdz 20,50 km)

P68 – Daugavpils — Skrudaliena — Baltkrievijas robeža (Silene)

P70 – Svente — Lietuvas robeža (Subate)

P73 – Vecumnieki — Nīereta — Subate

P76 – Aizkraukle — Jēkabpils

P79 – P79 Koknese — Ērgļi (no 0,00 km līdz 3,10 km)

P80 – Tīnūži — Koknese

P85 – Rīgas HES — Jaunjelgava

P87 – Bauska — Aizkraukle (no 60,20 km līdz 76,30 km)

P89 – Ķekava — Skaistkalne

P90 – Rīgas HES — Pulkarne

P108 – Ventspils — Kuldīga — Saldus (no 0,00 km līdz 13,20 km)

P111 – Ventspils (Leči) — Grobiņa

P137 – Lapenieki — Ķekava — Ģūģi

Kontrole un uzraudzība

Vinjetes iegāde Latvijas teritorijā tiek uzraudzīta, izmantojot tehniskos līdzekļus. Tas nozīmē, ka administratīvā soda piemērošana par autoceļu izmantošanu bez iegādātas vinjetes var tikt veikta arī neapturot transportlīdzekli. Kontroli veic ne vien speciāli šim mērķim paredzētas kameras, bet arī meteostaciju videokameras. Paredzams, ka tiks ieviestas jaunas kontroles vietas, kuras veiks uzraudzību paplašinātajos ceļu posmos.

Kā tas ietekmēs loģistikas uzņēmumus un kravu pārvadājumus?

Ņemot vērā tirgus situāciju, vinjetes jeb ALN pieaugums var ietekmēt kravu pārvadājumu izmaksas. Īpaši to izjutīs tie uzņēmēji, kuru rīcībā ir liels daudzums vecāka gada gājuma kravas automašīnu. Vienlaikus uzņēmumiem ar jaunāku autoparku (Euro V, VI) relatīvais izmaksu kāpums būs mazāks. Tādējādi jaunā sistēma faktiski kalpo kā finanšu instruments autoparka atjaunošanas veicināšanai.

Praktiskā līmenī tas nozīmē, ka var pieaugt kravu pārvadājumu izmaksas gan vietējiem, gan starptautiskajiem pārvadājumiem, īpaši maršrutos, kuros regulāri tiek izmantoti maksas ceļu posmi. Konkurences apstākļos daļa uzņēmumu būs spiesti meklēt efektivitātes risinājumus, piemēram, optimizēt autoparka struktūru, investēt ekonomiskākos transportlīdzekļos vai pārskatīt piegādes ķēdes modeli. Ilgtermiņā izmaiņas var veicināt nozares modernizāciju.

Baltijas valstu salīdzinājums

Latvijā ilgstoši bijis viens no zemākajiem vinješu jeb autoceļu lietošanas nodevu tarifiem Baltijas valstīs. Līdz ar izmaiņām, kas Latvijā stāsies spēka 2026. gada 1. martā, vinješu cenas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā būs samērā līdzīgas, taču tāpat zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā.  

Piemērs: Kravas automašīna (Euro V klase) no 3,5 līdz 12 t, 3 asis

Latvija (no 2026. gada 1. marta)

Dienas vinjete – 12 eiro

Nedēļas vinjete – 30 eiro

Mēneša vinjete – 61 eiro

Gada vinjete – 610 eiro

Lietuva

Dienas vinjete – 14 eiro

Nedēļas vinjete – 35 eiro

Mēneša vinjete – 69 eiro

Gada vinjete – 726 eiro

Igaunija

Dienas vinjete – 13 eiro

Nedēļas vinjete – 34 eiro

Mēneša vinjete – 68 eiro

Gada vinjete – 680 eiro

Kādam mērķim tiek novirzīti ieņēmumi no vinjetēm?

Ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetēm Latvijā tiek novirzīti valsts autoceļu finansēšanai. Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, iekasētie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā un paredzēti autoceļu tīkla uzturēšanai, atjaunošanai un attīstībai. Praktiski tas nozīmē finansējumu valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu remontdarbiem, seguma atjaunošanai, tiltu, pārvadu uzturēšanai un satiksmes drošības infrastruktūrai.

Daļa finansējuma tiek izmantota arī ceļu tīkla attīstības projektiem un satiksmes drošības uzlabošanai, kas īpaši būtiski ir tranzīta un kravu pārvadājumu maršrutos. Vinješu sistēmas pamatprincips - smagais transports, kas rada lielāku noslodzi ceļu infrastruktūrai, piedalās tās uzturēšanas izmaksu segšanā proporcionāli izmantojumam.

Līdzīga pieeja tiek piemērota arī Lietuvā un Igaunijā, kur ieņēmumi no vinjetēm vai ceļu lietošanas nodevām tiek novirzīti valsts ceļu fondiem un infrastruktūras uzturēšanai.