Jūras konteineru iztrūkums un tā radītās sekas

Globālā pārvadājumu sistēma šobrīd piedzīvo unikālu un negaidītu krīzi. Aizpagājušā gada nogalē un pagājušā gada sākumā straujā Covid-19 vīrusa izplatība būtiski ietekmēja pārvadājumu skaitu un efektivitāti.

Ar to saistītā notikumu ķēde ir izraisījusi nopietnu jūras konteineru trūkuma krīzi. Šo situāciju var saukt par globālu, jo konteineru trūkums vienā ķēdes posmā, izraisa to trūkumu arī pārējos, un būtiski ietekmē visu starptautisko tirdzniecību. Jūras konteineru trūkums nepieciešamajās vietās ir ļoti ietekmējis to izmaksas.

Vispasaules tirgus dalībnieki ir nākuši klajā ar datiem, ka šī gada pavasarī jūras transporta izmaksas ir pieaugušas no aptuveni 2000 ASV dolāriem līdz 6000 un pat 10 000 ASV dolāriem par katru jūras konteineru. To trūkums palielina arī jaunu konteineru cenas, jo ražotāji zina to pieprasījumu un var papildināt piedāvājumu par augstāku samaksu un palielināt cenas. Ķīnas konteineru ražotāji, kas dominē konteineru tirgū, šobrīd par jaunu jūras konteineru iekasē 2500 ASV dolāru, salīdzinot ar 1600, kāda bija cena pagājušogad. Pēdējo 6 mēnešu laikā ir pieaugušas arī nomas cenas par aptuveni 50 procentiem.

Šī krīze ir radusies četru galveno iemeslu dēļ.

1. cēlonis: Samazināts pieejamo konteineru skaits. Pandēmijas pirmajos 2 mēnešos bija daudz šķēršļu, kas traucēja normālai konteineru plūsmai. Konteineri nenokļuva vajadzīgajos galamērķos nepieciešamajā laikā, vietā nenāca tukši konteineri un tamlīdzīgi. Tas strauji palielināja to izmaksas.
2. cēlonis: Pārslogotas ostas. Daudzām ostām gan pagājušogad, gan vēl šobrīd, ir jādarbojas ar krasi samazinātu darbaspēka daudzumu gan termināļos, gan citur. Tas ir izraisījis iespaidīgu kuģu kavēšanos, nokavētu došanos ceļā un ierobežojumus attiecībā uz iekrautajiem daudzumiem. Visi veicamie darbi tiek veikti daudz lēnāk un mazākos apjomos.
3. cēlonis: Samazināts operatīvo kuģu skaits. Kad palēninājās pasaules tirdzniecības apjomi, daudzi kuģi devās uz remontiem, apkopēm un pat tika utilizēti. Daudzi braucieni tika apturēti liela skaita Covid-19 gadījumu dēļ.
4. cēlonis: Izmaiņas preču plūsmā. Pēdējā gada laikā ir izmainījušies patērētāju paradumi un tie mainās vēl šobrīd. Šīs izmaiņas ir neparedzamas, jo sākotnēji pieprasījums kritās, bet šobrīd turpina augt. Tas ir palielinājis pārvadājumu izmaksas.

Jūras konteineru trūkuma krīze ir skārusi dažādas uzņēmējdarbības jomas. Piemēram, gandrīz netika ietekmēti tādu vērtīgu preču pārvadājumi, kā mašīnbūves izstrādājumi, elektronika un datortehnika. Bet īpašām preču kategorijām, kā, piemēram, Āzijas tekstilrūpniecībai, piegādes izmaksu pieaugumam bija smagākas sekas. Straujā kravu pārvadājumu tarifu pieauguma dēļ ir nācies slēgt daudzas tekstilrūpnīcas. Kavēšanās un konteineru trūkums paaugstina cenas. Preču piegādes laiks no Āzijas valstīm ir pieaudzis līdz vairākām nedēļām, liekot daudziem uzņēmumiem palielināt preču cenas.

Tas ir ietekmējis arī pārtikas pārvadājumu jomu. Pārtikas preces krājas nepareizajās vietās, pateicoties pārvadātājiem, kas pārvieto tukšus jūras konteinerus. Ja kādreiz atpakaļceļā devās lielākoties pilni konteineri un viss tika rūpīgi izrēķināts, lai netērētu resursus, tad šobrīd lētāk ir vest tukšus konteinerus atpakaļ pāri okeānam, nekā pilnus.

Līdz ar to ir pieaugusi konkurence uz jūras konteineru iegūšanu. Tas nozīmē, ka, piemēram, Taizeme nevar piegādāt rīsus, Kanādā ir aizķēries liels daudzums zirņu un Indijas ražotāji nevar izvadāt savus baltā cukura kalnus. Tukšo konteineru nosūtīšana atpakaļ uz Ķīnu ir kļuvusi tik izdevīga, ka tas veicina vienvirziena preču pārvietošanos.

To visu apgrūtina darba spēka trūkums. Strādāt gribošu cilvēku netrūkst, bet, sekojot nepieciešamajiem ierobežojumiem, ir krietni samazinājies reizē strādājošo darbinieku skaits. Kaut arī tikai neliela daļa pārtikas produktu tiek pārvadāta ar jūras konteineru palīdzību, tā ir pietiekami liela, lai radītu dažādu preču iztrūkumu. Pārvadājot pārtikas preces, it īpaši saldētu produkciju, ir jāveic papildus dezinfekcijas un drošības pasākumi, jo tieši saldētās un atdzesētās pārtikas konteineri tiek vainoti pie tik straujās Covid-19 izplatības pagājušā gada pavasarī. Līdz ar to, aukstuma konteineri krājas ostās un palielina lieku energoresursu patēriņu, jo tie gaida savu kārtu doties jūrā.

Kaut arī dažādu preču iztrūkums ir bijis minimāls, cilvēku panikas dēļ tas kļuvis pamanāms. Gan pērn pavasarī, gan pagājušajā rudenī, cilvēki steidzās uz lielveikaliem, lai iepirktu visu veidu preces un sagatavotos ilgstošai mājsēdei. Lai gan katras valsts valdība savu tautu centās iedrošināt, ka visiem viss pietiks, un nekas nebeigsies, parādījās dažādas preces un preču grupas, ko produktus izpirka visstraujāk un tie vairs nebija pieejami. Lielākoties tie ir ilgstoši uzglabājami produkti, kam nav nepieciešama speciāla temperatūras uzraudzība un ir ilgs uzglabāšanas termiņš.