Ķīna nosaka ierobežojumus gallija un germānija eksportam
Nevienam nav noslēpums, ka kopējo pasaules ekonomiku nodrošina starptautiskie kravu pārvadājumi, bet kas notiek brīdī, ja kāda valsts ierobežo eksportu konkrētām precēm vai produktiem? Ķīnas valdība šī gada 1. augustā ieviesusi eksporta ierobežojumus gallijam un germānijam. Šie ir galvenie metāli dažādu vitāli svarīgu produktu un preču ražošanā. Šie metāli ir viedtālruņu, elektrisko transportlīdzekļu, saules paneļu, optikas un dažādu citu elektronisko ierīču ražošanas sastāvdaļa.
Šis solis starptautiskajā arēnā lielākoties tiek uzskatīts par atbildes reakciju Japānai un ASV, kuras 2022. gadā pieņēma ierobežojums attiecībā uz Ķīnu. Izplatījušās bažas par to, ka Ķīnas lēmums var negatīvi ietekmēt dažādu produktu ražošanu visā pasaulē. Kopš jaunā ierobežojuma pieņemšanas brīža gallija cena tirgū ir pieaugusi jau par vismaz 30%. Kas īsti ir šie metāli un kāpēc Ķīnai ir tik liela iespēja “satricināt” pasaules ražošanas nozari?
Iesākumā noskaidrosim, kas tad īsti ir gallijs un germānijs. Gallijs ir ķīmiskais elements, kurš brīvā dabā nav sastopams. Gallijs lielākoties tiek iegūts no citu metālu rūdu piemaisījumiem. Tas ir viens no visvieglāk kūstošajiem metāliem. Savukārt germānijs ir ciets, spīdīgs un samērā trausls metāls, kuram piemīt dimantam līdzīga kristāliska struktūra. Varētu šķist, kas tad tur tik ļoti īpašs, taču tieši Ķīna nodrošina lielāko daļu no pasaules kopējām metālu piegādēm.
Ķīnas rīcība lielākoties skaidrojama kā atbildes reakcija uz 2022. gada oktobra ASV noteiktajiem eksporta ierobežojumiem, kad tika noteiktas dažādas prasības, kas saistītas ar tehnoloģijām un ražošanas iekārtām. Ķīna gan savu ieviesto eksporta aizliegumu skaidro kā kontroles mehānismu. Šie metāli var tikt izmantoti gan komerciāliem, gan militāriem mērķiem, tāpēc nepieciešama papildus uzraudzība.
Svarīgi saprast, ka Ķīna nav aizliegusi šo metālu piegādi, taču ierobežojusi. Tas nozīmē, ka eksports ir atļauts, taču nepieciešams saņemt speciālas atļaujas. Pagaidām nav pamata bažām, ka Ķīna jeb kādā veidā varētu neizsniegt atļaujas, taču šis lēmums ir noslogojis birokrātisko sistēmu. Tas nozīmē, ka atļauju saņemšanas laiks ir stipri ilgāks nekā parasti. Jau šobrīd atbildīgās instances saņēmušas četras līdz piecas reizes lielāku pasūtījumu skaitu.
Sagaidāms, ka šis lēmums būtiski ietekmēs arī pašu Ķīnu. Pieņemto ierobežojumu dēļ Ķīnā pieaugs šo metālu pārpalikums – to vienkārši nebūs iespējams eksportēt, jo apstiprināto atļauju skaits nebūs pietiekams. Gallija stieņu piedāvājuma cenas Roterdamā jau pieaugušas par 43,4% līdz 370 USD par kilogramu, salīdzinot ar 258 USD par kilogramu jūnija beigās. Saskaņā ar Ķīnas krāsaino metālu rūpniecības asociācijas datiem, germānija piedāvājumi Roterdamā pieauguši par 9,1% līdz 1473 USD par kilogramu, salīdzinot ar 1350 USD par kilogramu mēnesi iepriekš. Sagaidāms, ka cenas turpinās augt.
Ko šis lēmums nozīmes gala patērētājam jeb mums? Kā minējām, tad šie metāli ir vitāli svarīgi dažādu produktu un preču izgatavošanā, piemēram, viedtālruņu, elektrisko transportlīdzekļu, saules paneļu, optikas un dažādu citu elektronisko ierīču ražošanā. Sagaidāms, ka šo produktu cenas varētu pieaugt, ņemot vērā metāla eksporta aizliegumu un cenu pārdošanas cenu pieaugumu.
Jau šobrīd Ķīna un ASV paziņojusi, ka gaidāmas tikšanās, kuru laikā tiks apspriesti būtiskākie jautājumi, kuri saistīti ar eksporta ierobežojumiem. Ne viena no iesaistītajām pusēm nekādā veidā nevēlās izjaukt kravas piegādes un loģistikas procesus. Tāpat sagaidāms, ka līdz gada beigām situācija normalizēsies un šo metālu cenas tirgos kritīsies.