Kokmateriālu trūkuma radītie sarežģījumi

Summējoties galvenokārt koronavīrusa pandēmijas efektam un pieprasījuma pieaugumam pasaules tirgos, kā arī atsevišķiem citiem faktoriem, jau kopš 2019. gada ievērojami pieaugusi kokmateriālu cena.

Īpaši tas attiecināms uz augstvērtīgu koksni, kuru izmanto būvniecībā un mēbeļu ražošanā.

Eksperti medijos kā galvenos krīzes radītājus min dažādus faktorus, sākot ar koronavīrusa pandēmijas sagrautajām loģistikas piegāžu ķēdēm un sekojošu globālā tirgus dezorganizāciju, līdz pat celtniecības bumam ASV. Tā visa rezultātā pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu, un kā sekas ir neizbēgams cenu pieaugums. Tiek minēts, ka zāģmateriālu cenas ASV pēdējā gada laikā kāpušas veselas 3 (!) reizes. ASV Nacionālā mājokļu būvētāju asociācija aprēķinājusi, ka jaunas mājas vidējā cena būvmateriālu sadārdzināšanās dēļ pieaugusi par 35 872 dolāriem. Tāpat pie esošās situācijas rašanās cēloņiem tiek minēta Suecas kanāla bloķēšana, Breksits, kā arī ilgstošie streiki Somijā 2019. gada nogalē, kas komplektā ar sekojošo pandēmiju varēja kļūt par pirmo iemeslu tirgus līdzsvara izjaukšanai, kas laika gaitā, kopā ar citiem augstāk minētajiem faktoriem, noveda arī pie pašreizējās krīzes.

Streiki Somijā pirms pandēmijas varēja veicināt cenu kāpumu

Eksistē viedoklis, ka pirmais cēlonis cenu kāpumam meklējams Somijā, kad aizpagājušā gada beigās sākās streiki. No sākuma streikoja darba devēji un pēc tam darba ņēmēji. Tā rezultātā tika daļēji izņemta un netika saražota daļa no kokmateriāliem, ko vajadzēja saražot. Līdzsvars paredz, ka puse no baļķa aiziet dēļos, bet otra puse – šķeldā, skaidā, mizā. Tad, kad šis līdzsvars tika izjaukts, proti, nesaražoja dēļus, bet tajā pašā laikā nepatērēja šķeldu un skaidu, – tas noveda pie tā, ka daļai produktu ir ārkārtīgi augsta cena, bet daļu produktu ir grūti realizēt. Piemēram, pusi no baļķa jeb šķeldu un skaidu šobrīd tirgū ir ārkārtīgi grūti realizēt.
Pēc tam nāca Covid-19 izraisītā pandēmija un sekojošā krīze, kuras rezultātā nobijās gan pircēji, gan pārdevēji. Proti, kokmateriālu produkcijas iepircēji pārstāja pirkt un samazināja noliktavās esošo produktu apjomu, bet ražotāji samazināja ražošanas jaudu, līdz ar to vēl vairāk apslāpējot ražošanas apjomu. Taču Covid-19 krīze vismaz kokmateriālu tirgū izrādījās seklāka, nekā tika sagaidīts iepriekš. Patēriņš atjaunojās ļoti ātri, bet ražošana nespēja tikpat strauji atgriezties iepriekšējā līmenī, un sāka rasties deficīts.

Pandēmija stimulēja kokmateriālu patēriņu būvniecībai

Covid-19 izraisītā krīze visus nav skārusi vienādi. Ir sektori, kas uz tās rēķina pat ieguvuši. Tiem, kuru ienākumi nesamazinājās, nebija iespēja tērēt naudu pakalpojumos, piemēram, tūrismā un izklaidē. Tas nozīmēja to, ka daudziem cilvēkiem bija gan finansiāli resursi, gan brīvs laiks, ko daudzi nolēma ieguldīt savu esošo mājokļu labiekārtošanā vai jaunu būvju celtniecībā. Piemēram, Lielbritānija pieredzēja netipiski lielu patēriņu tā saucamajiem "dari pats" produktiem, kā, piemēram, terases dēļi vai apdares materiāli. Cilvēki vienkārši atjaunoja savas mājsaimniecības. Tajā pašā laikā ASV pagājušā gada decembrī tika sasniegts rekords jaunu māju būvniecībā.
Piemēram, Eiropa kopumā uz ASV pērn eksportēja par trešdaļu vairāk zāģmateriālu jeb dēļu nekā gadu iepriekš. Tas lielā mērā saistīts ar Donalda Trampa administrācijas 2017. gadā ieviesto 20% muitas nodokli Kanādas koksnei. Kā uzskata ASV kokmateriālu ražotāji, jaunu mežizstrādes jaudu radīšana prasītu daudz laika, tāpēc tagad kokmateriālu krīzes risinājums lielā mērā atkarīgs no Džo Baidena administrācijas spējām operatīvi vienoties ar kaimiņiem par kokmateriālu importu uz izdevīgākiem nosacījumiem.
Vēl viens iemesls cenu kāpumam ir zaļā kursa izraisītā tendence, kas veicina to, ka būvniecībā dzelzsbetonu aizvien biežāk aizstāj ar koksni. To nosaka gan modes tendences, gan arī mūsdienu ekoloģiskās prasības jaunu ēku būvniecībā.

Kokmateriāli ir tikai viena no problēmas šķautnēm

Rietumeiropā novērojams arī arvien lielāks citu izejmateriālu trūkums. Bez zāģmateriāliem Rietumu ražotāji un būvnieki izjūt arī dzelzs konstrukciju, flīžu un krāsns podiņu deficītu. Piemēram, Francijā kopš 2020. gada decembra tērauda cena katru mēnesi pieaug vidēji par 15 – 20%. Savukārt pandēmijas uzliesmojums Indijā – pasaules lielākajā dārza flīžu ražotājā – radījis problēmas to piegādē. Daudzu uzņēmumu un ostu darbība ir traucēta vai pat pārtraukta, kā rezultātā Eiropā nonāk aizvien mazāk konteineru ar flīzēm. Rietumeiropas eksperti kā papildu faktorus celtniecības izejmateriālu trūkumam Eiropā min arī Breksitu un Suecas kanāla blokādi, kā arī strauji pieaugošo pieprasījumu pēc noteiktām precēm un pakalpojumiem.
Materiālu trūkuma dēļ cenas kāpj praktiski visiem celtniecības materiāliem – tēraudam, kokam, stiklam, izolācijas komponentēm, cementam. Latvijā atsevišķās būvniecībā izmantojamās produktu kategorijās cenu kāpums sasniedz no 50 – 70% līdz pat 200% (piemēram, ķīmijā). Privātajos uzņēmumos nereti tiek pieņemts lēmums, būvmateriālus tirgot tikai Latvijas teritorijā, eksportu noteiktiem būvmateriāliem pašreiz apturot. Papildu grūtības rada piegāžu aizkavēšanās, kas rada būvniecības darbu ieilgšanu. Eiropas būvnieki kā galveno iemeslu grūtībām min ASV un Ķīnā notiekošo būvniecības tempu straujo pieaugumu.
Eiropas kokmateriālu ražotāji esošajā situācijā vispirms steidz apmierināt bagātāko klientu – amerikāņu un ķīniešu – pasūtījumus, jo viņi ir gatavi maksāt par materiāliem ievērojami vairāk. Piemēram, ja franču būvnieki līdz šim maksāja par kokmateriāliem 200 – 300 eiro par kubikmetru ar piegādi līdz būvobjektam, tad tagad amerikāņu konkurenti gatavi maksāt kokmateriālu ražotājiem 700 eiro jau ar saņemšanu pie kokzāģētavas. Arī Vācijas celtniecības uzņēmumi ziņo par bezprecedenta koksnes un zāģmateriālu deficītu, un par iemeslu arī tiek uzskatīta Ķīnas un ASV uzņēmumu piekoptā koksnes izpirkšana par paaugstinātām cenām Vācijas kokzāģētavās. Turklāt tālie pircēji izpērkot pat zemākas kvalitātes koksni.

Visas problēmas kopā var radīt daudzu preču cenu kāpumu

Kokmateriālu, kā arī citu būvniecības izejmateriālu trūkums, kā arī to piegāžu aizkavēšanās var radīt nopietnu krīzi ne tikai Rietumeiropas, bet arī citu valstu būvniecības nozarē. Tāpat, kā to atzīmē analītiķi, tas liecina arī par globalizācijas krīzes iestāšanos, kas līdz pandēmijai nodrošināja drošas un uzticamas preču piegādes. Tas var novest (vietām jau ir izraisījis) arī pie citu, jau ikdienā lietojamu plaša patēriņa produktu cenu kāpuma. Eiropā tas jau ir redzams ne tikai būvniecības, bet arī agrārajā sektorā, kā arī autoražošanā, tāpat ir ziņas par deficītu velosipēdu, veļas mazgājamo mašīnu un viedtālruņu tirdzniecībā. Savukārt no Āzijas pienākošo čipu un pusvadītāju deficīts Austrijā izraisījis sadzīves elektronikas cenu pieaugumu. Turklāt, saistībā arī ar paredzamo pieprasījuma pieaugumu, tuvākajā nākotnē tiek prognozēts televizoru un datoru cenu kāpums.

Raugoties vispārīgi, kokmateriālu un dažādu citu resursu trūkums ved pie ievērojamas gan izejmateriālu, gan dažādu preču sadārdzināšanās un atstās negatīvu iespaidu uz patērētāju maciņiem. Jo resursu deficīts ir globāls, tas skar arī pārtikas industriju – palmu eļļas, sojas un kukurūzas ražošanu. Viss kopā ir radījis unikālu situāciju, kuru nebūs iespējams atrisināt uzreiz, un vienīgais risinājums varētu būt jaunu ražotņu atvēršana un loģistikas ķēžu pārbūvēšana un pārstrukturēšana, taču tas viss prasīs laiku.

Runājot par tālāko situācijas attīstību kokmateriālu tirgū, Latvijā uzrunātie eksperti atzīst, ka pagaidām globālajā tirgū koksnes cena ir augsta, bet nākotnes prognozes izteikt ir grūti. Visticamāk, ka šīs augstās cenas nesaglabāsies ilgākā termiņā, piemēram, divus, trīs gadus. Bet tās ir tikai prognozes. Vēsturiski, ja skatās uz koksnes cenām, tad tās šobrīd ir relatīvi augstākā līmenī nekā citu izejvielu cenas. Arī metālu straujo cenu kāpumu finanšu tirgū lielā mērā ietekmē lielvalstu uzņemtais „zaļais kurss”. Tomēr ir skaidrs, ka cenas nekāps mūžīgi, un kādā brīdī gaidāms „atsitiens”. To saprot visi nozarē, tostarp Latvijas Kokrūpniecības federācijā. Katrā ziņā visiem iesaistītajiem ir jābūt gataviem, ka īsā laika posmā viss var strauji mainīties, un derētu laicīgi parūpēties par sava veida „drošības spilvenu”, lai izvairītos no cietas piezemēšanās.