Kuģis, kurš pamests okeānā
Jūras kravu pārvadājumi mums visiem asociējas ar kravas kuģiem. Ko iesākt ar tādiem kuģiem, kuri savu laiku ir nokalpojuši?
Viens no risinājumiem – tā nodošana metāllūžņos. Bet ja metāllūžņos to nav iespējams nodot? Februāra sākumā Brazīlija paziņoja, ka starptautiskajos ūdeņos plāno pamest savu lielāko karakuģi São Paulo A12, izraisot plašu diskusiju. 34 000 tonnu smagais un 265 metru garais karakuģis tika pārdots Turcijas kuģu būvētavai Sok Denizcilik par 2 miljoniem ASV dolāru. Jau 2022. gada augustā tika sākts ceļš no Brazīlijas uz Turciju, taču tika saņemts atteikums iebraukt tās teritoriālos ūdeņos, jo kuģis saturot azbestu. Ko iesākt? Loģiski, atgriezties Brazīlijā. Taču, ja mītnes valsts arī atsaka pietuvošanos tās krastiem?
Karakuģis tika uzbūvēts Francijā 1950. gadu beigās un kalpoja Francijas flotei ar nosaukumu "Foch" teju 37 gadus. Tas varēja pārvietot 1300 karavīrus un 30 iznīcinātājus - bumbvedējus. 60. gados tas piedalījās Francijas pirmajos kodolizmēģinājumos Klusajā okeānā. No 1970. līdz 1990. gadiem kuģis iesaistījās operācijās Āfrikā, Tuvajos Austrumos un bijušajā Dienvidslāvijā. Francijai kuģis vairs nebija nepieciešams un 2000. gadā Brazīlija to nopirka par 12 miljoniem dolāru. Armijas nolūkiem tas nebija ekspluatējams jau kopš 2017. gada – tas vairāk laika pavadīja ostā nevis jūrā.
Brazīlijas jūras spēki jau iepriekš bija ziņojuši, ka kuģa korpusa stāvoklis ievērojami pasliktinās – tā nogrimšana kļuvusi neizbēgami. Ņemot vērā faktu, ka kuģis jau 5 mēnešus bezmērķīgi riņķoja gar Brazīlijas krastiem, tam tika atteikta pietuvošanās ostām un tā stāvoklis ievērojami pasliktinājās, Brazīlijas armijas spēki pieņēma lēmumu to droši un kontrolēti nogremdēt. Piespiedu nogremdēšana tika atļauta, neskatoties uz dažādu vides aizsardzības grupu brīdinājumiem. São Paulo A12 tika nogremdēts 2023. gada 3. februāri aptuveni 350 kilometrus no Brazīlijas krasta. Brazīlijas jūras flotes paziņojumā teikts, ka procedūra tika veikta ar nepieciešamo tehnisko kompetenci un tika ievērotas visas drošības prasības, ņemot vērā visas izrietošās sekas. Par kuģa atdusas vietu tika izvēlēta vieta Atlantijas okeānā aptuveni 350 kilometrus no krasta. Šī vieta ir ārpus jebkādām vides aizsardzības zonām vai teritorijām ar zemūdens kabeļiem. Šajā apgabalā dziļums ir aptuveni 5000 metri.
Saskaņā ar Shipbreaking Platform organizācijas datiem, kas iestājas par ilgtspējīgu kuģu pārstrādi, Brazīlijas uzņēmumi ir iznīcinājuši vairāk nekā 50 kuģus gana mīklainos apstākļos, dažādos veidos apejot noteikumus par bīstamo atkritumu apriti. Vairāki no šiem kuģiem tika eksportēti no Brazīlijas ostām, neievērojot starptautiskos noteikumus par bīstamo atkritumu pārrobežu pārvietošanu. Tiek uzskatīts, ka plāns par karakuģa São Paulo A12 pārstrādi Turcijā ir viens no pirmajiem Brazīlijas mēģinājumiem kuģus pārstrādāt regulētos apstākļos.
Saskaņā ar Brazīlijas vides aģentūras IBAMA datiem, toksiskais materiāls uz nogremdētā kuģa klāja var izjaukt ekosistēmas, nogalināt un ietekmēt dzīvniekus un augus. Tas novestu pie saindētas jūras barības ķēdes. Aģentūra ir lūgusi flotei informāciju, tostarp metodi, kas tiks izmantota kuģa nogremdēšanai, taču atbilde tā arī netika saņemta. Neskatoties uz dažādiem mēģinājumiem un centieniem ilgtspējīgi pārstrādāt São Paulo A12 – tie izrādījās neveiksmīgi un kuģis tika nogremdēts. “Šis kuģis bija un būs valsts atbildība. Tam bija tikai viens pareizs galamērķis - otrreizēja pārstrāde.” Šādi izteikusies Brazīlijas vides aģentūra.
Viens ir skaidrs, kuģa liktenis jau bija nolemts brīdī, kad Turcijas un Brazīlijas ostas atteicās kuģi uzņemt. Taču ko iesākt, ja kuģim nav kur atgriezties? Interesants fakts ir tas, ka kopš brīža, kad publiski parādījās informācija par Brazīlijas flotes plāniem kuģi nogremdēt pagāja vien pāris dienas, un, re, kuģis jau atrodas 5 kilometru dziļumā. Mēs varam vien uzslavēt reakcijas ātrumu šāda nopietna lēmuma pieņemšanā un realizēšanā.