Laikapstākļu prognozēšanas nozīme mūsdienu lauksaimniecībā
Ik viens lauksaimnieks zina, cik svarīga ir ražas kvalitāte. Laikapstākļu ietekme uz ražu ir tikpat svarīga kā regulāra mēslošana, lauksainmiecības tehnika un lauka apstrāde.
Tāpat nepieciešams novērtēt precīzu laikapstākļu prognozi vismaz nedēļu uz priekšu, lai veiksmīgi varētu plānot lauku apstrādes darbus. Veiksmīgas lauksaimniecības pamatā ir spēja tikt galā ar kaitēkļiem, augu slimībām, mēslošanas biežumu un jau laicīgi prognozēt gaidāmos laikapstākļus, lai nenodarītu kaitējumu augiem un neizraisītu augsnes eroziju.
Temperatūrai ir liela nozīme dažādu augļu, dārzeņu un pākšaugu audzēšanai. Pārlieku zema gaisa temperatūra var novest pie tā, ka sēklas neizdīgs, savukārt karsta – izdegs. Jau laikus prognozēta gaidāmā temperatūra var būtiski palīdzēt izvērtēt stādīšanas vai ražas novākšanas laiku. Gadu desmitus iepriekš izpratne par laika prognozēšanu bija primitīva, lauksaimnieki veica savu darbu, pamatojoties uz prognozēm, bieži vien, radot zaudējumus, nepatiesu laikapstākļu prognožu dēļ. Parasti laikapstākļi lauksaimniecībai tiek apkopoti no meteoroloģiskajām stacijām, kas aptver noteiktu teritoriju ap tām, un, jo lielāks attālums, jo neprecīzāka ir prognoze. Tipiski prognozēšanas modeļi ļauj prognozēt, pamatojoties uz konkrētiem apstākļiem un to kombinācijām. Taču šādi ieteikumi nebūt nav precīzi un ne vienmēr var palīdzēt pieņemt pareizos lēmumus. Lai spētu labāk prognozēt gaidāmos laikapstākļus, iesakām izmantot dažādu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus. Šie dati būs precīzāki nekā publiski pieejamās prognozes. Protams, tas rada papildus izmaksas, taču precīzas prognozes var palielināt ražas kvalitāti un peļņu ilgākā laika posmā.
Viena no svarīgākajām lietām ir pareiza laistīšanas sistēmas izveide. Standarta prakse mūsdienu saimniecībās ir automātiska apūdeņošanas sistēma. Var izšķirt vairākus variantus – klasiskā cauruļu laistīšana, lineārās laistīšanas sistēma un laistīšanas sprauslu iekārta. Klasiskās cauruļu sistēmas ir vienkāršas un piemērotas nelieliem laukiem, taču aizņem vairāk laika laistīšanas ciklam un visas darbības veicamas manuāli. Lineārās laistīšanas sistēmas ir paredzētas lieliem laukiem ar maksimālu automatizāciju, iespējams aprīkot ar automātisko laistīšanu, ņemot vērā laikapstākļus, balstoties uz GPS signāla datiem. Laikapstākļu prognožu datu integrācija var ne tikai ietaupīt ūdeni, bet arī ievērojami samazināt izmaksas, kas saistītas ar lauka apūdeņošanu. Prognožu precīza zināšana var palīdzēt saplānot laistīšanas biežumu un daudzumu, iespējams, gaidāms liels nokrišņu daudzums, tāpēc papildus laistīšana nebūs nepieciešama.
Mēslošanai izvēlētais brīdis būtiski ietekmē ražu. Pareizs mēslošanas laiks palielina ražas apjomu, samazina barības vielu zudumu un novērš kaitējumu videi. Nepareizais brīdis un laikapstākļu neprognozēšana var izraisīt mēslojuma izšķērdēšanu un pat sabojāt ražu. Laika prognozes var palīdzēt lauksaimniekiem pieņemt īsto brīdi ražas mēslošanai. Nepiemērots brīdis ir neefektīvs, nepareizs mēslošanas brīdis būs lieki izšķiesta nauda un var pat sabojāt ražu.
Veids, kā samazināt krasas laikapstākļu svārstības ietekmi uz augiem ir augsnes mulcēšana. Tas ir lielisks veids kā izvairīties no augsnes virskārtas izžūšanas, kā arī pasargā no dubļu veidošanās stipra lietus gadījumā. Tāpat aizkavē nezāļu attīstību, samazina krasas temperatūras svārstības augsnes virskārtā un veicina bioķīmiskos procesus. Mulčēšana papildina trūdvielu saturu augsnē un neļauj lietum izskalot augsnes daļiņas. Laikapstākļi ir viens no izaicinājumiem ar kuru lauksaimniekiem nākas sastapties, tāpēc šī vienkāršā procedūra var palīdzēt pavairot ražu, piemēram, augļu kokiem. Mulcēšanas laikā nedrīkst apbērt augus, jo tas var kavēt augšanu un pat novest pie auga bojāejas. Pie paša auga slānim jābūt pavisam nelielam, ne vairāk kā 3 cm. Var izmantot visdažādākos materiālus – kūdru, priežu čiekurus, šķeldu, skaidas, akmens šķembas. Mulcēšana ne vien palīdz augiem, bet vienlaikus rada vizuāli pievilcīgu izskatu!
Sabiedrības priekšstats par laikapstākļu prognozēšanu atšķiras. Viena daļa uzskata, ka tie ir tikai minējumi, balstoties uz nelieliem pamatojumiem, taču realitātē tā nebūt nav. Laikapstākļu prognozēšanai pamatā ir plaši un sarežģīti zinātniski pētījumi. Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi precīzāk noteikt īstermiņa prognozes līdz pat divām nedēļām. Meteorologi analizē pašreizējos laika apstākļus un izmanto prognožu modeļus. Ilgtermiņa prognozes ir grūtāk prognozējamas. Ilgtermiņa prognozēm nav iespējams izmantot uz fiziku balstītus modeļus. Lai veiktu ilgtermiņa prognozes, ir vajadzīgas dažādas metodes. Lai gan prognozēt laikapstākļus ilgtermiņā ir sarežģīti, tehnoloģiju attīstība un lielāka izpratne par zinātni ir devusi milzīgu progresu. Sagaidāms, ka laikapstākļu prognozēšanas loma lauksaimniecībā iegūs arvien lielāku nozīmi.
Lai vai kā varētu šķist, ka laikapstākļu prognozēm nevar uzticēties, un tās var izrādīties aplamas, tomēr zināmu precizitāti tās sniedz. Pavisam noteikti nepieciešams izvērtēt gaidāmos lauku darbus, un ņemt vērā meteorologu ieteikumus. Savlaicīga prognožu apzināšana var palīdzēt palielināt peļņu vai tieši otrādi – radīt zaudējumus!