Latvijas lauksaimniecības nozares analīze
Šī gada 3. novembrī ar DELFI starpniecību tiešraidē tika prezentēts domnīcas "Certus" pētījums "No augsnes uz izaugsmi: Latvijas lauksaimniecības nozares analīze". Tā mērķis bija ievākt dažāda veida datus un parādīt patieso situāciju Latvijas lauksaimniecības nozarē.
Tas bija nepieciešams, lai varētu izvairīties no mītiem un dažādiem nepamatotiem pieņēmumiem par situāciju nozarē, un objektīvi spriest, kāda ir lauksaimniecības nozīme Latvijas ekonomikā šodien, kā arī iezīmētu tās attīstības virzienus nākotnē. Pētījumu veicināja pati nozare, kas vērsās pie "Certus" ar lūgumu veikt pieejamo datu analīzi, iegūstot objektīvu informāciju par lauksaimniecību un izvērtējot perspektīvākās nozares attīstības jomas. Viens no tiešajiem pētījuma pasūtītājiem bija organizācija „Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi”.
Latvijas lauksaimniecība līdz šim nav bijusi nopietni pētīta. Dati liecina par strauju Latvijas lauksaimniecības nozares modernizāciju. Raugoties globāli, Dainis Auers uzsver, ka lauksaimniecības nozare ir daudzveidīga un dinamiska. ANO dati liecina, ka lauksaimniecības produkcijas vērtība salīdzināmajās cenās pēdējo 60 gadu laikā ir palielinājusies apmēram 3,6 reizes un sasniedz jau gandrīz 4 triljonus ASV dolāru. Arī nākamie gadi gaidāmi tikpat dinamiski, jo būs jārod risinājumi vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu un klimata pārmaiņām. Tas rāda, ka nozarei joprojām ir iespējas tālākai izaugsmei. Mūsu (Latvijas) lokālais tirgus ir Eiropas Savienība (ES), bet faktiski jau tagad eksportējam uz visu pasauli. Un šis tirgus nekur nepazudīs – augs pasaules iedzīvotāju skaits, augs pieprasījums pēc lauksaimniecības nozares precēm, tādēļ šī ir nozare ar lielu nākotnes perspektīvu.
Runājot par nozares modernizāciju un attīstības tendencēm Latvijā, laiks pievērst uzmanību skaitļiem. Lauksaimniecības īpatsvars Latvijas IKP ir samazinājies no 7 % 1995. gadā līdz 1,9 % 2018. gadā. Taču šī ir pozitīva tendence, kas norāda uz pārmaiņām pārējā ekonomikā, rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, kuras aug straujāk nekā lauksaimniecības nozare, rada pievilcīgu vidi investīcijām un ceļ nodarbinātības iespējas. Augstu ienākumu valstīs (pie kurām pieder arī Latvija) lauksaimniecības nozares īpatsvars IKP ir vidēji 1,5 %, kas daudzmaz atbilst arī ES vidējam rādītājam 1,3 %. Tādēļ šāds procents liecina par strauju nozares modernizāciju.
Līdzīgs stāsts atrodams arī nodarbinātības datos. Attīstoties ekonomikai, pieaugot investīcijām mehanizācijā, automatizācijā, lauksaimniecības nozarē nodarbināto īpatsvars neizbēgami samazināsies. 2020. gadā tas sasniedza 5,2 % no kopējā nodarbināto skaita, un šis skaitlis turpina tuvoties ES vidējiem rādījumiem, kas ir 3,6 %. Kopējais nodarbināto skaits lauksaimniecības nozarē 2020. gadā sasniedza 46 100 personas. Vērtējot nodarbinātības līmeņa samazināšanos, Latvijā un ES tas ir noticis samērā līdzīgi, pie mums varbūt mazliet straujāk, vidēji par -2,1% gadā Latvijā un -1,7% ES. Un šie dati atkal liecina par nozares modernizāciju.
Aug arī pievienotā vērtība un produktivitāte. Tajā pašā laikā pievienotā vērtība nozares griezumā šajā laikā (pēdējos 10 gados) ir diezgan strauji augusi, bet 20 gadu laika posmā šis pieaugums būtu vēl straujāks. Tiesa, jāņem vērā, ka Latvijas lauksaimniecības sektora pievienotā vērtība bijusi pakļauta relatīvi lielām svārstībām, kas ir neizbēgami mazā valstī, jo viena slikta vasara atstāj negatīvas sekas uz pilnīgi visu lauksaimniecību. ES mērogos šādas svārstības nav tik manāmas. Kopumā pēc bruto pievienotās vērtības nozare Latvijā ir pieaugusi daudz straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. To pašu var attiecināt uz produktivitātes rādītājiem, kur kāpums ir īpaši nozīmīgs starp lielākām saimniecībām, kuras apsaimnieko vairāk par 100 hektāriem, un šis rādītājs ir strauji pietuvojies Vācijas saimniecību produktivitātes rādītājiem, kas ir starp augstākajiem ES.
Šīs pozitīvās tendences nodarbināto produktivitātē ir atspoguļojušās arī ienākumos – nozarē strādājošo mēneša vidējā darba samaksa (procentos no vidējās darba samaksas visā ekonomikā kopumā) pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājusies par 4 procentpunktiem. Piemēram, Zemgales reģionā nozarē strādājošajiem vidējā darba samaksa ir augstāka nekā ekonomikā kopumā, ~120 % no vidējās darba samaksas Zemgales reģionā. Tas viss liecina par pozitīvu attīstību.
Pētot lauksaimniecības apakš nozares, apmēram divas trešdaļas no saražotās produkcijas vērtības sastāda augkopība, un 2020. gadā tā pirmo reizi pārsniedza 1 miljardu eiro. Tāpat augkopības īpatsvaram ir tendence strauji palielināties, un tā būs vēl arī tuvākajos gados.