Latvijas ostas strādā, attīstās un pielāgojas dažādiem apstākļiem
Latvijas ostas ir nozīmīgi loģistikas mezgli Baltijas reģionā. Kopš neatkarības atjaunošanas tās ir attīstījušās un pielāgojušās tirgus apstākļiem.
Vēsturiski Latvijas ostas izmantotas galvenokārt Krievijas enerģētisko kravu eksportam, transportējot tās gan pa dzelzceļu, gan naftas un tās produktu cauruļvadiem. 1996. gadā pa cauruļvadiem piegādātais un pārkrautais naftas un naftas produktu apjoms Ventspils ostā bija 18 miljoni tonnu. Ostās divas trešdaļas no visām kravām bija lejamkravas, un to apmērs sastādīja 24 miljonus tonnu.
Kopš 2002. gada, kad tika pārtraukta naftas produktu piegāde pa cauruļvadu uz Ventspils ostu, lejamkravu apjomi Latvijas ostās samazinās, tādēļ tika izvirzīts mērķis piesaistīt citas kravas un jaunus tirgus. Labs piemērs ir beramkravas, kuru apjoms pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājies no 9,2 līdz 34,9 miljoniem tonnu.
Pielāgojoties jaunajam laikmetam, ostas aktīvi strādā pie kravu ar augstāku pievienoto vērtību piesaistes. Pārvadāto konteineru skaits pēdējo 20 gadu laikā palielinājies no 90 tūkstošiem TEU (twenty foot equivalent unit – konteinerkuģu ietilpības mērvienība) līdz 470 tūkstošiem TEU. Prāmju satiksmē pārvadāto transporta vienību skaits pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājies par 172 tūkstošiem vienību, sasniedzot 210 tūkstošus pārvadāto vienību. Nozīmīgi panākumi ir arī citos kravu segmentos – koksnes, šķeldas, graudu produkcijas un ģenerālkravu segmentos, noliktavu un loģistikas pakalpojumu jomā. Šādu pakalpojumu sniegšana ostās nodrošina arvien plašāku potenciālo klientu loku un lielāku pievienoto vērtību, neskatoties uz to, ka kravu apjoms pārkrautajās tonnās ir mazāks.
Mainoties enerģētikas politikai Eiropā, attīstoties Krievijas ostām un palielinoties riskam, ka Krievijas enerģētiskās kravas varētu tikt pārvirzītas uz tām, liels uzsvars Latvijas ostās tiek likts uz alternatīvu meklēšanu, kravu un pakalpojumu diversifikāciju, investīciju piesaisti un jaunu darba vietu veidošanu. 2014. gadā ostu plānošanas dokumentos tika ieviesti jauni rezultatīvie rādītāji, kas ļauj novērtēt ostas darbību daudz plašāk, kā tikai pārkrauto kravas tonnu uzskaitē. Lai labāk un kvalitatīvāk varētu sekot un vērtēt ostu attīstību, atsevišķi tiek vērtēti arī termināļu un rūpniecisko/ražošanas uzņēmumu rezultativitātes rādītāji.
Ļoti nozīmīgu lomu ostu attīstībā ir ieguvusi kravu diversifikācija. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ostu termināļi dažādo pakalpojumu klāstu un pielāgojas klientu prasībām, tādejādi ne tikai nodrošinot pārkrauto kravu apjomu, bet arī palielinot pievienoto vērtību sniegtajiem pakalpojumiem. Šobrīd termināļi nodrošina ne tikai kravu pārkraušanu, bet nodrošina to uzglabāšanu, sajaukšanu, attīrīšanu, analīžu veikšanu un citas kravu operācijas. Komersanti ostās veic ģenerālkravu komplektēšanu, konsolidāciju, distribūciju un citas darbības pēc klientu pasūtījuma.
Ostas vairs nemēra tikai pēc pārkrauto kravu apjoma
Lielajām Latvijas ostām ir īpaši norādītas teritorijas rūpniecisko un komerciālo aktivitāšu veikšanai, kas var gūt labumu no sasaistes ar ostu. Šo zonu mērķis ir jaunu darba vietu radīšana un ekonomiskās aktivitātes veicināšana apkārtējo pilsētu iedzīvotājiem. Pamatojoties uz Pasaules bankas 2013. gada pētījumu, lai labāk un kvalitatīvāk varētu sekot līdzi un novērtēt ostu darbības attīstību (sasniegtos darbības rezultātus), Latvijas ostu attīstības programmā 2014. – 2020. gadam tika noteikti jauni ostu rezultativitātes rādītāji. Tādā veidā tika radīta iespēja sekot katras ostas un Latvijas ostu nozares attīstībai ilgtermiņā.
Arvien vairāk ostās tiek attīstīta industrializācija. Ostu teritorijās ar brīvostu un Speciālo ekonomisko zonu statusu un nodokļu atvieglojumiem tiek būvēti arvien jauni starptautiski uzņēmumi, kas nodrošina jaunas darbavietas un veido ievērojamu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā apgrozījums industriālajos ražošanas uzņēmumos ir palielinājies par 136 miljoniem, pārsniedzot apgrozījumu ostu termināļos.
Lai arī kopējais investīciju apjoms ostu termināļos un industriālajos ražošanas uzņēmumos ir mainīgs, tomēr tas norāda uz nozares attīstību un perspektīvu. Investīciju apmērs var būt mainīgs, jo viens projekts var tikt realizēts vairāku gadu garumā. Arī investīcijas ostas termināļos parasti ir lielākas to specializācijas dēļ.
Vērtējot ostu darbību kopumā, var izcelt augstāk minētās pozitīvās tendences. Nekur nepazūd arī kravu apgrozījums, lai gan, piemēram, Rīgas ostā tas ir ievērojami sarucis. No Latvijas ostām 2019. gadā nosūtīja un ostās saņēma 62,4 tūkst. tonnu kravu, kas ir par 6 % mazāk nekā 2018. gadā. Rīgas ostā kravu apgrozība 2019. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir samazinājusies par 8317 tūkstošiem tonnu jeb par 20 %. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2019. gadā kravu apgrozība Rīgas ostā ir samazinājusies par 3670 tūkstošiem tonnu jeb 10 %. Ventspils ostā, sākot no 2017. gada, bija vērojams kravu apgrozības pieaugums, 2019. gadā sasniedzot 20 456 tūkstošus tonnu. No 2014. līdz 2018. gadam Liepājas ostā bija vērojams pakāpenisks kravu apgrozījuma pieaugums, tikai 2019. gadā kravu apgrozībai samazinoties par 204 tūkstošiem tonnu, salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Arī mazajās ostās kravu apgrozība laika periodā no 2014. līdz 2018. gadam ir pakāpeniski palielinājusies.
Lai gan 2019. gadā bija vērojams konteinerkravu apgrozījuma samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kopumā laika periodā no 2014. līdz 2019. gadam konteinerkravu apgrozījums ir palielinājies par 78 857 TEU jeb 17%.