Latvijas ostu reforma

Latvijas ostu reforma

Latvija vēsturiski ir bijusi viens no galvenajiem tranzīta punktiem gan ziemeļu - dienvidu, gan austrumu - rietumu tirdzniecības plūsmām.

Tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta joprojām ir centrs stratēģiski nozīmīgām transporta plūsmām, kas savieno lielākos pasaules ekonomikas dalībniekus. Latvijai ir trīs lielākās ostas - Ventspils, Rīga un Liepāja, kā arī vairākas nelielas ostas, piemēram, Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Jūrmala un Engure. Jāpiezīmē, ka Liepājas un Ventspils ostas ir neaizsalstošas. 

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā Latvijas ostās bijis zemākais kravu apgrozījums kopš 1995. gada. Imports un eksports ar 44,9 milj. tonnu kravu krities par 28% salīdzinot ar 2019. gadu. Kravu apgrozījums Rīgas ostas samazinājies par 27,7%, Ventspils par 36,9%, Liepājas par 10% un mazajās ostās par 5%.

Pēc plašām diskusijām un iebildumiem, 27. aprīlī spēkā stājušies grozījumi “Likumā par ostām”. Līdz ar to līdz 2022. gada beigām ir jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Saskaņā ar ostu likumu, Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. septembrim ir jāvienojas par kapitālsabiedrību dibināšanu Rīgas jūras ostas pārvaldīšanai un pašvaldības administrācijas līdzdalību AS Ventas osta pārvaldē un tās darbībā Ventspils ostā. Pret šo reformu iebilst ostu uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, Ārvalstu investoru padome un citi sadarbības partneri, apšaubot valsts nepieciešamību iesaistīties uzņēmējdarbībā ostās, kas būtu konkurences pārkāpums. Jaunā likuma pretinieki, kā lielāko argumentu min, ka tam nav ekonomiska pamatojuma vai skaidra mērķa. Šī iemesla dēļ arī investori iegulda mazāk Latvijas ostās un sadarbības partneri meklē citas alternatīvas kravu pārvadājumiem.

Saeima “Likumu par ostām” grozījumus pieņēma šā gada 10. februārī. Tā kā likuma publicēšanas apturēšanu pieprasījuši 36 deputāti, kas ir vairāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, Valsts prezidenta Egila Levita pienākums, saskaņā ar Satversmes 72. pantu, bija šo publicēšanu apturēt. Paziņojums par to tika parakstīts 18. februārī un no 10. marta līdz 8. aprīlim notika parakstu vākšana par tautas nobalsošanas ierosināšanu. Parakstu vākšana noslēdzās ar 7290 vēlētāju balsīm, nepieciešamo 154 868 vietā un likuma grozījumi netika apturēti.

Valdības iesniegtie grozījumi paredz, ka šo uzņēmumu kapitāls pieder valstij un pašvaldībām un šo ostas uzņēmumu kapitāldaļas valsts uzdevumā pārvaldīs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ņemot vērā ostu darbības ietekmi uz pašvaldībām un ostu izmantoto pašvaldību īpašumu skaitu, Ostu likumā noteikts, ka pašvaldības administrācijai ir tiesības iegūt kapitālsabiedrību, kas veic jūras ostas pārvaldes funkcijas daļas ar nosacījumu, ka valsts saglabā īpašumtiesības uz ne mazāk kā 60 % akciju. Tādējādi pašvaldību administrācijas varēs saglabāt aktīvu līdzdalību ostās, kontrolēt nodotās infrastruktūras un nekustamā īpašuma izmantošanu un pašvaldības interešu uzturēšanu.

Valstij piederošās akcijas starp ministrijām ir sadalītas šādi:

  • 40% Satiksmes ministrijai,
  • 20% Finanšu ministrijai,
  • 20% Ekonomikas ministrijai un
  • 20% Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Likumam tika pievienota jauna sadaļa, kas attiecas uz privātā sektora līdzdalību. Šī jaunā sadaļa paredz ļaut ostu pārvaldēm veidot sadarbības padomes un iesaistīt jūras ostu lietotājus un citas ieinteresētās puses diskusijās par jūras ostu attīstībai svarīgām tēmām. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits minējis, ka neatrisinātos ostu pārvaldības modeļa reformas jautājumus varēšot pieslīpēt Saeimā iesniegtā likumprojekta apspriešanas gaitā. Savukārt opozicionāri joprojām plāno kā aizstāvēt savas intereses: “Gatavojam vēstuli ar prasību sasaukt Ostu padomi, lai visu šo jautājumu smagumu pārceltu pēc piederības. Lai arī gatavojas tik būtiskas izmaiņas, ostu padome tā arī nav sasaukta kopš pērnā jūlija,” atklāja viens no pārvaldības reformai veltītās diskusijas organizatoriem un “Rīgas Universālā termināla” valdes loceklis Jānis Kasalis. 

Mēs turpināsim sekot līdzi, kā atrisināsies jaunā likuma stāšanās spēkā un kāda būs tā ietekme uz ostas darbību Latvijā. 

Related Articles

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?

Darba laiki

  • P9.00 - 17.00
  • O9.00 - 17.00
  • T9.00 - 17.00
  • C9.00 - 17.00
  • P9.00 - 17.00
  • S -
  • Sv-

Kontakti

Raunas iela 44/1 LV-1039 Rīga, Latvija

+371 66100250

E-pasts: uzzinicenu@ursus.lv

Seko mums