Lauksaimnieku protesti Briselē
Mēs visi noteikti esam dzirdējuši par pārmērīgi augsto un pieaugošo emisiju līmeni pasaulē. Centieni samazināt slāpekļa emisijas Eiropā ir kļuvuši par vienu no aktuālākajiem jautājumiem.
Līdzīgi protesti 2022. gadā notika arī Nīderlandē, kur lauksaimnieki protestēja pret likumu pieņemšanu, kur bija plānots līdz 2030. gadam par 50% samazināt emisijas tieši lauksaimniecības nozarē. Protestu galvenais cēlonis un ierosinātājs ir iebildumi pret valdības plāniem. Valdība grasās pieņemt lēmumus par emisiju samazināšanu lauksaimniecības nozarē, kardināli ierobežojot slāpekļa mēslojuma izmantošanu. Visiem ir skaidrs, ka pasaule ir jāveido par “zaļāku” vietu mums visiem, taču, kāpēc lauksaimniekiem būtu jāuzņemas visa atbildība? Nesaņemot atbildi uz jautājumu, lauksaimnieki marta sākumā bloķēja satiksmi Briseles ielās, radot sastrēgumus.
Lauksaimnieki ir gatavi “saprātīgām” pārmaiņām, taču uzskata, ka šim slogam jābūt sadalītam vienmērīgi starp lauksaimniecības un rūpniecības nozari. Kā teikt – katram jāspēj uzņemties atbildība. Piektdien, 3 . februārī, aptuveni 2700 traktori pīķa stundās paralizēja Eiropas galvaspilsētu, piepildot ielas ar traktoriem, karogiem, plakātiem un traktoru taures skaņām. Policija brīdināja, ka satiksme, visticamāk, būs traucēta visu dienu, un ieteica cilvēkiem automašīnu vietā izmantot sabiedrisko transportu. Protestētāji pie lauksaimniecības tehnikas bija piestiprinājuši zīmes – nav zemnieku, nav pārtikas. Protestētāju aktivitāte bija tik liela, ka tās rezultātā daudzi pilsētas iedzīvotāji pat pametuši savus transportlīdzekļus, tālāk dodoties ar kājām. Tāpat tika dedzinātas arī riepas.
No aptuveni 6:00 rītā dalībnieki pulcējās dažādos punktos Flandrijas provincē pirms devās uz Briseli pa reģionālajiem ceļiem, tostarp Chaussée de Gand, Chaussée de Ninove, Chaussée de Louvain un Chaussée de Vilvorde. Lauksaimnieki iestājās par juridisko noteiktību – nepieciešams izstrādāt risinājumus, kuri nostiprina pārtikas ražošanu un sniedz lauksaimniecības un dārzkopības nozarei nākotnes perspektīvas. Lauksaimnieki uz Briseli brauca policijas pavadībā desmit kolonnās. Ja vienošanās netiks panākta, arodbiedrība neizslēdz iespēju vērsties tiesā.
Valdība cenšas pieņemt noteikumus par slāpekļa mēslojums samazināšanu, jo to lietošana izraisa siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos. Ja lēmums tiktu apstiprināts, tas nozīmētu darbības slēgšanu lielam skaistam lauksaimnieku. Pēc nedēļu ilgām sarunām nav izdevies panākt vienprātību. Lauksaimnieku asociācijas Boerenbond pārstāve sacīja, ja šis plāns tikšot pieņemts, tas būšot postošs. Tas lauksaimniekiem liktu ierobežo dzīvnieku skaitu, sliktākajā gadījumā pat var nākties dzīvniekus likvidēt.
Pagājušajā gadā valdība izvirzīja likumu kopumu, lai samazinātu nitrāta piesārņojumu. Sākotnējā vienošanās tika izjaukta, ņemot sabiedriskās apspriešanas periodu vasarā. Koalīcija atgriezās pie sarunu galda, taču nespēja panākt vienošanos. Intensīvā lopkopība un mēslošanas līdzekļu izmantošana gan Nīderlandē, gan Beļģijā ir veicinājusi piesārņojuma līmeni augsnē un ūdenī, kas pārsniedz Eiropas Savienībā noteiktos emisiju sliekšņus.
Protestu rezultātā arī auto kravu pārvadājumi tika aizkavēti. Kravas automašīnas nespēja piekļūt noliktavām un piegādes vietām. Tāpat protesti ievērojami ietekmēja Briseles iedzīvotāju plānus. Sarunas ieilgušas jau vairākas nedēļas, kā rezultātā novedušas Beļģijas ziemeļu reģiona valdību līdz lūzuma punktam. Lauksaimnieki cer uz ātrāku risinājumu, kurš spēs apmierināt visas iesaistītās puses!