Lauksaimnieku protesti Nīderlandē

Lauksaimnieku protesti Nīderlandē

Nīderlandes ambiciozais mērķis – kļūt par lielāko gaļas eksportētāju Eiropas Savienībā - drīzumā varētu kļūt par neaizsniedzamu sapni.

Jūlija sākums Nīderlandē izvērties gana saspringts brīdī, kad valdība atbalstījusi grozījumus līdz 2030. gadam samazināt slāpekļa emisijas lauksaimniecības nozarē par aptuveni 50%. Eiropas Zaļā kursa ietvaros, vairākus gadus Briselē tiek veidotas dažādas stratēģijas, direktīvas un regulas, lai mazinātu cilvēku nelabvēlīgo vidi uz ekosistēmu. Doma ir apsveicama un noteikti apspriežama, bet, kāpēc lauksaimnieki devās protestēt pret likuma ieviešanu? Tieši tā, nav dūmu bez uguns. Ja likums stāsies spēkā, aptuveni pusei valsts lauksaimniecību darbu nāksies pārtraukt. Kritiski samazināsies saražotās pārtikas apjoms, pārtika paliks dārgāka un saimniecības, kuras izturēs izmaiņas, balansēs uz izdzīvošanas robežas. 

Apmēram 40 000 lauksaimnieku pagājušajā nedēļā pulcējās Nīderlandes centrālajā lauksaimniecības centrā, lai protestētu pret valdības plāniem. Daudzi ieradās ar traktoriem, traucējot satiksmes plūsmai visā valstī. Vēlāk protesti tika virzīti jau tā pārpildītajās maģistrālēs, braucot lēnām vai pilnībā apstājoties. Uz ceļiem tika izmesti siena ruļļi, pie dažādu pilsētu rātsnamiem kurināti ugunskuri un radīta visai nokaitināta un draudīga atmosfēra. Protestu mērķis ir bloķēt šosejas, slēgt piekļuvi lidostām un pārtraukt pārtikas sūtījumu izplatīšanu lielveikaliem. Traktori un cita lauksaimniecības tehnika izmantota, lai bloķētu pēc iespējas vairāk kritiski svarīgo infrastruktūru. Lielu ažiotāžu izraisījis gadījums, kad policijas darbinieki atklājuši uguni uz 16 gadus vecu jaunieti, kurš vadījis traktortehniku. Šaujamieroča pielietošanu policija skaidro ar mēģinājumu traktoram iztriekties cauri policijas bloķētām ielām. Jau tagad ir skaidrs, ka kādam par incidentu nāksies uzņemties politisko atbildību, jo ieroči protestu apspiešanā nedrīkstēja būt pielādēti ar kaujas munīciju. Protestu apspiešanā un ierobežošanā iesaistījies liels daudzums policijas spēku, izmantojot speclīdzekļus un veicot protestētāju aizturēšanas.

Lauksaimnieki apgalvo, ka viņi tiek negodīgi saukti par piesārņotājiem, savukārt citas nozares, piemēram, aviācija, celtniecība un transports arī rada emisijas, bet šīs nozares saskaras ar mazāk tālejošiem noteikumiem. Lauksaimniecība ir nozīmīga Nīderlandes ekonomikas daļa. Saskaņā ar nacionālās lauksaimniecības lobiju grupas LTO datiem Nīderlandē ir gandrīz 54 000 lauksaimniecības uzņēmumu, kuru kopējais eksports 2019. gadā sasniedza 94,5 miljardus eiro. Iztēlojamies, ja gandrīz pusei lauksaimnieku darbu nāktos pārtraukt? Lauksaimnieki paredz arī to, ka, krītoties saražotajam apjomam, darbu varētu zaudēt kravu pārvadātāji, pārstrādes uzņēmumu darbinieki un citas iesaistītās personas, kas radītu negatīvu kopējo ietekmi uz valsts ekonomiku.

Ministri šo priekšlikumu sauc par "neizbēgamu pāreju", kuras mērķis ir uzlabot gaisa, zemes un ūdens kvalitāti. Mājlopu urīns un izkārnījumi satur amonjaku. Valdība jau sen ir aicinājusi lauksaimniekus izmantot barību, kas satur mazāk olbaltumvielu, lai samazinātu amonjaka emisijas. Jāatceras, ka tā ir globāla Eiropas problēma un nostāja tālākam – zaļākam kursam. Nīderlande, kas ir pazīstama ar savu seno un plašo lauksaimniecības praksi, mazās zemes platībās audzē lielu skaitu mājlopu. Nīderlande jau iepriekš ir pieņēmusi dažādus ierobežojošus lēmumus ne tikai lauksaimniecības nozarē. Iepriekš valdība samazināja maksimālo ātruma ierobežojumu uz automaģistrālēm no 130 kilometriem stundā līdz 100 km/h dienas laikā, lai samazinātu transportlīdzekļu dzinēju radīto slāpekļa oksīdu.

Protesta akcijas norisinās arī Vācijā, Polijā un Itālijā. Ir skaidrs, ka izmaiņām ir jāseko, ņemot vērā Eiropas un pasaules kopējo nostāju – kļūt zaļākiem. Uz diskusiju raisošs un tajā pat laikā retorisks jautājums – ņemot vērā pēdējā laika notikumus, vai šis ir piemērots brīdis samazināt pārtikas ražošanas apjomus savā valstī?

Related Articles

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?

Darba laiki

  • P9.00 - 17.00
  • O9.00 - 17.00
  • T9.00 - 17.00
  • C9.00 - 17.00
  • P9.00 - 17.00
  • S -
  • Sv-

Kontakti

Raunas iela 44/1 LV-1039 Rīga, Latvija

+371 66100250

E-pasts: uzzinicenu@ursus.lv

Seko mums