Lidmašīnas lido ar cepamo eļļu
Aizvien aktuālāka kļūst videi draudzīga pārvietošanās. Pirmos nopietnos soļus ir spērusi auto un kuģniecības nozares, taču nupat arī avio pārvadājumiem ir potenciāls kļūt zaļākiem.
Airbus 2022. gada 25. martā veica savu pirmo izmēģinājuma lidojumu no Blagnac lidostas Tulūzā uz Airbus galveno mītni Francijā ar A380 reaktīvo lidmašīnu, kuras vienu dzinēju pilnībā darbināja ilgtspējīga aviācijas degviela (SAF). Izmantotā degviela bija lietota cepamā eļļa un citu tauku piemaisījums. Pārejai no naftas uz ilgtspējīgu degvielu ir liela nozīme ceļā uz CO2 emisiju samazināšanu. Taču, vai viss ir tik viegli? Vai tas ir droši un ekonomiski izdevīgi?
Aviācijas nozare jau izsenis atzīta par vienu no visgrūtāk dekarbonizētajām nozarēm, tā veido apmēram 2% no pasaules globālajām emisijām. Esam pieraduši, ka lidmašīnu darbību nodrošina naftas produkti, tāpēc izlietota cepamā eļļa, iespējams, nav pirmā lieta, kas nāk prātā, plānojot savu nākamo brīvdienu lidojumu. Tas nav joks, tā ir realitāte! Prātojat, vai lidmašīnas salonā smaržoja pēc ceptiem kartupeļiem? Atbilde ir nē, tāpat, kā salonā nejūtat degvielas smaku.
Nozare jau ir veikusi milzīgas investīcijas elektriskajās un ar ūdeņradi darbināmās lidmašīnās. Pāreja uz alternatīvu dzinēju un ilgtspējīgu degvielu ir lieliska iespēja samazināt CO2 emisijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu nulles emisiju līmeni. Airbus devis spēcīgu impulsu, trīs stundas lidojot ar lielāko pasažieru lidmašīnu pasaulē, izmantojot ierastos naftas produktus un SAF maisījumu. Testa laikā viens no dzinējiem tika pilnībā darbināts ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu.
Kas īsti ir ilgtspējīga aviācijas degviela? Ilgtspējīga aviācijas degviela ir pieejama dažādos veidos, un visiem kopīgs ir tas, ka tā spēj nodrošināt līdzvērtīgu veiktspēju kā esošajiem naftas produktiem. To var izgatavot no ļoti dažādiem avotiem, piemēram, kukurūzas graudi, aļģes, lauksaimniecības un mežsaimniecības atgriezumi. Ilgtspējīgais produkts satur mazāk aromātisko komponentu nekā naftas produktos, kas ļauj tiem sadegt ievērojami tīrāk. Saskaņā ar ATAG 2021. gada ziņojumu, jaunā alternatīva varētu dot ieguldījumu no 53% līdz 71% nozarei tik ļoti nepieciešamā emisiju samazinājuma līdz 2050. gadam. Airbus plāno līdz 2035. gadam laist tirgū pasaulē pirmo nulles izmešu lidmašīnu. Dažas aviokompānijas ierobežotā daudzumā jau izmanto SAF. Tās apgalvo, ka tā ir oglekļa neitralitāte, jo tiek absorbēts CO2. Taču augstās cenas nozīmē, ka plaša ieviešana tuvākajā laikā nav gaidāma.
Tāpat kā ar citiem ilgtspējīgiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem, SAF joprojām izmaksā ievērojami vairāk. Tas galvenokārt saistīts ar nerentablo piegādes iespēju un to, ka eļļas pārstrāde šobrīd nav tik plaši izplatīta. Ilgtspējīga aviācijas degviela pašlaik maksā apmēram četras reizes vairāk nekā ierastā lidmašīnu degviela. Rezultātā piegādes ir ierobežotas, un pašlaik tiek lēsts, ka ražošanas apjoms ir mazāks par 0,1% no visa patēriņa. Lielāks pieprasījums palielinātu ražošanu un pazeminātu cenas. Ne visas ilgtspējīgas aviācijas degvielas tiek radītas un ražotas vienādi, pastāv dažādi alternatīvi veidi, taču tie atšķiras ar CO2 emisiju daudzumu. Galvenais būs maksimāli izmantot tās metodes, kas piedāvā vislabākos siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus.
Iespējamo SAF ieguvumu var kavēt fakts, ka, saskaņā ar pašreizējiem lidojumu drošības noteikumiem, lidmašīnas nevar piepildīt tvertnes ar 100% SAF. Esošie noteikumi atļauj izmantot tikai 50% ilgtspējīgas degvielas. Vēl viens klupšanas akmens ir SAF piegāde, kas pašlaik ne tuvu nespēj apmierināt globālās aviācijas vajadzības.
Atjaunojamiem risinājumiem ir neapšaubāms potenciāls. Ir skaidrs, ka kādu dienu tā kļūs par neatņemamu sastāvdaļu, taču galvenais jautājums – kad? Atrisinot galvenās problēmas, piemēram, ražošanas un piegādes veiksmīgus risinājumus, SAF kļūs lētāks un aviokompānijām daudz pievilcīgāks.