Lielgabarīta projekti Vācijā
Lai arī Eiropas Savienībā vienkārša robežu šķērsošana nesagādā problēmas – tā tas nav ar lielgabarītu kravām.
Iemesls ir vienkāršs - to regulē katra valsts individuāli un savā starpā trūkst vienotas sistēmas vai noteikumu.
2021. gadā spēkā stājās Vācijas VEMAGS (VErfahrensMAnagement für Großraum- und Schwertransporte) tiešsaistes sistēma, kas radīta lielgabarīta kravu pieteikšanai un apstiprināšanai Vācijas teritorijā. Tās mērķis bija apvienot atļauju piešķiršanas noteikumus un maksu visās 16 federatīvajās zemēs, kas līdz sistēmas ieviešanai bija atšķirīgas. Nereti uzņēmumi prasīja atļaujas vairākās pašvaldībās uzreiz, cerībā saņemt ātrāku atbildi – atļauju dzīvē nemaz neizmantojot.
Realitātē sistēmas ieviešana ierobežoja maršrutus un vietas, kur atļaujas var saņemt ārvalstu kompānijas. Transporta uzņēmumiem, kam nav filiāles Vācijā, atļauju saņemšana kavējas īpaši ilgi. Arī saņemot to, daudzos gadījumos tika iekļauti daudz papildu saskaņojumi, kas atņem jau tā dārgo laiku. Arī Vācijas uzņēmumi dažādos reģionos saskaras ar īpaši sarežģītām prasībām, pēc atļauju saņemšanas, kādas īsti nav kaimiņu valstīs - Beļģijā un Holandē.
Kā informē Ursus Forwarding lielgabarīta un projekta kravu nodaļas vadītājs Edgars Krauze, sarežģīta un birokrātiska sistēma ir viens no pamata iemesliem, kāpēc Baltijas valstu ražotāji, uzzinot projektu transporta tāmes izmaksas, pieņem lēmumus realizēt projektu citās Eiropas valstīs. Kurās, liela apjoma projektiem, uzņēmēji var plānot kravu piegādes saskaņā ar projektos plānotajiem grafikiem.
Ursus Forwarding vestos lielgabarīta projektus var redzēt Latvijā, Skandināvijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, Spānija, Anglijā, Islandē, taču daudz mazāk Vācijā. Kādēļ tā? Vācija viennozīmīgi ir pievilcīgs tirgus savas pirktspējas un ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Taču līdz šim bija liels “bet”, kas apturējis nevienu vien lielo projektu. Ja Latvijā vidēji atļauju sakārtošana aizņem 5 stundas līdz apmēram 1 nedēļai izmēros īpaši lielām un smagām kravām, tad Vācijas birokrātijā, salīdzinoši nelielām 3.5 – 4.5 metru platām kravām, tas var aizņemt pat vairāk par 8 nedēļām.
Papildus problēma rodas gadījumā, ja atļaujas tiek izņemtas savu klientu vārdā. Saskaņā ar noteikumiem, katrs klients jāreģistrē atsevišķi un pieteikties atļaujai tas drīkst tikai tam nozīmētajā vietā – tas nozīmē ārvalstu uzņēmumiem tā būtu Vācijas robeža. Rezultātā robežas punkti saņem daudz atļauju pieprasījumu un to apstrāde ir lēnāka, kas rada papildus slodzi un sarežģījumus ārvalstu uzņēmumiem.
Janvāra beigās Vācijas parlamentā tika aktualizēta šī tēma un ESTA (European Association of Abnormal Road Transport and Mobile Cranes) aicināja valdību ar steigu pieņemt risinājumu, kas normalizētu radušos situāciju līdz ar VEMAGS sistēmas ieviešanu. Savu mērķi sistēma nav sasniegusi, ir pieaugušas nevien izmaksas, bet novērots personāla un tā zināšanu trūkums attiecībā uz lielgabarīta kravām.
Sistēmas neefektivitāte ir apvienojusi dažādas nozares, jo tā negatīvi ietekmē Vācijas biznesu kopumā. Piemēram, celtniecības nozare uzskata par absurdu situāciju, ka atļaujas sagatavošanā nepieciešams precīzi norādīt vedamās kravas veidu, ražotāju un modeli. Reālajā dzīvē iepriekš nav paredzams kad un kāda tehnika būs pieejama un nepieciešama konkrētajā brīdī, piemēram, ja gadījusies kāda neparedzēta avārijas situācija.
Līdzīgas bažas nākušas no Hamburgas, kurā ziņo par to, ka uzņēmumi izvēlas citas ostas ārvalstīs, lai izvairītos no kavējumiem Vācijā. Izdarītais sabiedrības spiediens ir licis kancleram Olafam Šolcam beidzot iesaistīties – 26. janvārī Šolcs paziņoja, ka valdība drīz prezentēs jaunās izmaiņas, šobrīd gan bez sīkākām detaļām.
ESTA cer, ka valdība Vācijā un viscaur Eiropā vienosies par reģistrācijas sistēmu, kas sevī ietvertu labāko praksi - ļaujot visiem ietaupīt laiku un naudu, saglabājot nozari efektīvu un drošu.