Mīti par zaļo kuģošanu
Ir daudz maldīgu priekšstatu par dabai draudzīgu kuģošanu, taču, ko tas patiesībā nozīmē un kādi ir ieguvumi?
Zaļā kuģniecība būtībā nozīmē preču pārvadāšanu, atstājot pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi. Tas var ietvert progresīvu tehnoloģiju izmantošanu, lai optimizētu kuģu konstrukciju, darbību un veiktspēju, kā arī, lai uzlabotu enerģijas un degvielas efektivitāti, novērstu piesārņojumu un samazinātu emisijas.
Pāreja uz nulles emisiju degvielām pieaug arvien straujāk, jo tirgū ienāk aizvien vairāk alternatīvu degvielu un tai piemērotu dzinēju. Arvien vairāk kuģu būvētāju projektē kuģus ar zaļajām tehnoloģijām, piemēram, divu degvielu dzinējiem, lai paātrinātu pāreju uz ekoloģiskāku dzīvi. Zaļā kuģniecība ietver arī personāla un apkalpes locekļu apmācību un izglītošanu par jūras vidi, vides politiku, globālajām prasībām, kuģu energoefektivitāti un citām lietām. Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir noteikusi mērķi līdz 2050. gadam sasniegt nulles oglekļa emisijas. Visai kuģniecības nozarei ir jāveic milzīga pāreja uz videi nekaitīgākiem risinājumiem, palielinot ieguldījumus videi draudzīgākās tehnoloģijās, dzinējos un degvielā. Lielākie kuģu operatori apsolījušies veidot zaļos koridorus globālajai kuģošanai.
Lai arī diskusijas par nepieciešamību pāriet uz videi draudzīgāku kuģošanu ir daudz, lielākā daļa uzņēmumu īpašnieku izvēlas pieturēties pie jau ierastajiem piegādes risinājumiem. Tā vietā neiesaistās un vilcinās investēt videi draudzīgā kuģniecībā, uzskatot, ka jau ir izvēlējušies labāko risinājumu sava uzņēmuma darbībai. Tomēr ilgtspējība līdzās digitalizācijai ir kļuvusi par izaugsmes dzinējspēku turpmākai attīstībai visās nozarēs. Tā ir jauna attīstības paradigma sabiedrības, kultūras, ekonomikas un vides līmenī. Kuģniecības nozare ir galvenais emisiju piesārņotājs, un tai pastāvīgi jāpielāgojas jauniem noteikumiem, kas saistīti ar ilgtspējību. Taču tikpat svarīgi ir tas, ka kuģniecības uzņēmumiem ir jāapmierina jaunas klientu prasības.
Tagad arvien vairāk uzņēmumu īpašnieku pieprasa datus par emisijām no potenciālajiem piegādes partneriem. Tiem ir nepieciešama caurskatāmība, kas dod priekšstatu par uzņēmuma ilgtspējību. Tā kā ilgtspējība ir kļuvusi par mūsdienu uzņēmumu stratēģijas neatņemamu sastāvdaļu, tiek izvēlēti tie piegādātāji, ar kuriem ir kopīgas vērtības. Tas nozīmē, ka kuģniecības uzņēmumiem ir jābūt videi draudzīgiem, lai iegūtu jaunus klientus.
Pārsteidzoši izplatīts ir nepareizs priekšstats, ka zaļā uzņēmējdarbība nav finansiāli izdevīga.
Faktiski viedi un ilgtspējīgi kuģniecības risinājumi var palīdzēt uzņēmumu īpašniekiem palielināt peļņu. Jauna progresīva tehnoloģija, kuras mērķis ir padarīt kuģošanu ilgtspējīgāku, cieši iet roku rokā ar paaugstinātu efektivitāti. Jo efektīvāka ir piegāde, jo lielāka ir peļņas norma. Piemēram, kuģi, kas aprīkoti ar optimizētu kuģu navigāciju un reisu plānošanu, ļauj rūpīgi uzraudzīt navigācijas gaitu un kuģa atrašanās vietu, novēršot uzskriešanu uz sēkļa, sadursmes un naftas noplūdes. Tas ne tikai aizsargā vidi, bet arī nodrošina ievērojamus izmaksu ietaupījumus, jo tiek samazināta kavēšanās.
Laikapstākļu maršrutēšanas tehnoloģija, kas palīdz izvēlēties labāko maršrutu, lai samazinātu laikapstākļu negatīvo ietekmi uz kuģu navigāciju. Papildus samazinātam degvielas patēriņam tas nozīmē arī labākus tranzīta laikus. Ātruma optimizācija ir vēl viens svarīgs faktors, kas ietekmē izmaksas. Uzraugot kuģa ātrumu un degvielas patēriņu, var konstatēt neparastas darbības, un kuģi var pielāgot ātrumu, lai tas atbilstu pašreizējam paredzamajam ierašanās laikam.
Zaļā kuģniecība nerada būtiskas izmaiņas – vēl viens aplams mīts. Galvenais klimata pārmaiņu virzītājspēks ir siltumnīcas efekts, kas izraisa globālo sasilšanu. Lielākais globālās sasilšanas veicinātājs ir CO2. Līdz 2020. gadam CO2 koncentrācija atmosfērā bija pieaugusi līdz 48% virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. Pēdējā desmitgadē globālā vidējā temperatūra "sasniegusi rekordus", paaugstinoties par 1,1°C. Temperatūras paaugstināšanās ir saistīta ar nopietnu negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Tas ietver bīstamu, iespējams, katastrofālu izmaiņu risku globālajā vidē. Tomēr, aplūkojot galvenos CO2 radītājus, kuģniecība rada tikai aptuveni 3% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ņemot vērā pašreizējos pieauguma tempus, pētnieki brīdina, ka kuģniecības apjoms līdz 2050. gadam varētu radīt līdz pat 10% no visām globālajām emisijām.
Vēstījums ir skaidrs gan no ES, gan citām pasaules valstīm. Lai līdz 2050. gadam sasniegtu mērķus, kas saistīti ar klimatneitrālu Eiropu, ir jāsāk katram ar sevi, līdz ar to arī uzņēmumi kļūs dabai draudzīgāki. Zaļās kuģniecības mērķis ir uzlabot mūsu pasaules iedzīvotāju dzīves kvalitāti un aizsargāt nākamo paaudžu nākotni!