Mobilitātes pakotnei jau viens gads
Vairāk kā gadu atpakaļ plašas diskusijas nozarē izraisīja Eiropas Savienības Mobilitātes pakotne - noteikumu kopums, kas pakāpeniski stāsies spēkā ar mērķi uzlabot darba ņēmēju darba apstākļus autopārvadājumu nozarē.
Šobrīd jau gads kā daļa pakotnes noteikumu ir stājušies spēkā. No pagājušā gada augusta spēkā stājušies noteikumi, kas paredz autovadītāju atgriešanos mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pa 4 nedēļām. Papildus noteikts, ka regulāro iknedēļas atpūtu 45 stundu apmērā nedrīkst būt pavadītas transporta līdzekļa kabīnē. Iknedēļas atpūtas laiks var tikt izmantots divas reizes pēc kārtas. Ārkārtas gadījumos ir pieļaujams pagarināts vadīšanas laiks par divām stundām, ar konkrētiem mērķiem - lai sasniegtu dzīvesvietu vai pārvadātāja uzņēmumu. Papildus noteikumi stāsies spēkā 2022. gada februārī, kas paredz deklarāciju iesniegšanu ES valstīs vienotā sistēmā par norīkojumu darbā autovadītājiem. Attiecīgajām pārvaldes institūcijām būs tiesības pieprasīt tahogrāfa datu kopijas un dokumentāciju par autovadītāja atalgojumu pēc pieprasījuma.
Mobilitātes pakotni vieni uztver kā iespēju celt autovadītāju profesijas prestižu un veidu, kā padarīt nozari caurspīdīgu un standartizētu. Tikmēr tās pretinieki to sauc par klaju Rietumeiropas mēģinājumu sargāt savu tirgu.
Pušu viedokļi joprojām spēcīgi atšķiras un katrs mēģina pārliecināt par savu taisnību. Piemēram, Eiropas transporta darbinieku federācija(ETF) nesen veikusi pētījumu, kurā noskaidrots, ka jaunie noteikumi netiek ievēroti noteiktās tirgus daļās un dalībvalstīs. Papildus pētījums tika vērsts uz autovadītājiem, kurā tika apjautāti 2800 profesionāļu no visas Eiropas. Aptaujas rezultāti liecināja, ka 60% kravas auto mašīnu vadītāji atzina, ka braucienos regulāri jādodas nogurušiem. Aptuveni viena ceturtā daļa atzina, ka pēdējā gada laikā pie stūres ir iemiguši un gandrīz avarējuši vai izraisījuši satiksmes negadījumu. Pēc EFT domām, tas ir klajš pierādījums, ka netiek ievēroti noteikumi par noteiktām atpūtas pauzēm autovadītājiem, kas stājās spēkā 2020. gada vasaras beigās.
Tikmēr Eiropas Komisijas publicētais pētījumus par Mobilitātes pakotnes noteikumiem atklāj, ka ievērojot noteikumus, kaitīgo izmešu daudzums Eiropā gadā varētu pieaugt pat par 3,3 miljoniem tonnu, kas ir līdzvērtīgs kopējam Igaunijas izmešu daudzumam vienā gadā. Šo apjomu veidotu papildu 1,9 miljoni braucienu, transporta līdzekļiem atgriežoties reģistrācijas valstīs ik pa astoņām nedēļām. Šī pētījuma rezultāti rada bažas par Eiropas Savienības noteikto mērķi – kļūt klimatneitrālai un samazināt izmešu skaitu par 90% līdz 2050. gadam. Kā uzsver Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš: „Ņemot vērā mūsu valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, prasība ik pēc astoņām nedēļām atgriezt kravas transportlīdzekli reģistrācijas valstī autopārvadājumu nozarei būs trieciens dubultā, jo šis nosacījums ne tikai atstās negatīvu ietekmi uz vidi un klimatu, bet arī kropļos reģionālo autopārvadājumu tirgu. Latvijas autopārvadātāju konkurētspēja samazināsies, jo pārvadātāju galvenais darba instruments – kravas transportlīdzeklis – gada laikā būs daudz ilgāk ārpus aprites, salīdzinot ar citām valstīm Centrāleiropā”. Bažas par nākotni un, protams, globālā pandēmija jau ir radījušas izmaiņas nozarē - kravu apgrozījumus pagājušā gadā ir samazinājies par 20 – 30 %.
Eiropas Savienība ir norādījusi, ka pētījuma rezultāti ir ievērojuma cienīgi un jau šī gada februārī ziņoja, ka uzsāks jaunas diskusijas ar dalībvalstīm par situāciju. Šāds paziņojums uzsāka jaunas diskusijas par nepieciešamību pēc labojumiem, kāds būs to rezultāts – sekosim līdzi un laiks rādīs!