Noziedzība auto kravu pārvadājumos mūsdienās ir aktuāla problēma

Pirms dažiem gadiem uz Eiropas ceļiem arvien biežāk sāka atgadīties uzbrukumi kravas automašīnām. Lielā mērā to sekmēja noziedznieku ieplūšana kopā ar migrantiem, kā rezultātā būtiski pieauga zādzību un laupīšanu skaits. Turklāt bieži vien aizsardzība nepieciešama ne tikai kravām, bet arī pašiem autovadītājiem.

Eksistē arī daudz rūdītāki un smalkāki darboņi, kas darbojas elektroniskajā vidē. Piemēram, ir tādi kibernoziedznieki, kas cenšas iegūt dažādus svarīgus datus interneta biržās, lai pēc tam, izmantojot viltotus identifikācijas datus, mēģinātu iegūt savā īpašumā vērtīgas kravas. Tādēļ dažādi uzņēmumi, kas darbojas auto kravu pārvadāšanas nozarē vai ir ar to saistīti, piedāvā savus risinājumus, kā uzlabot drošību uz ceļiem un novērstu vai vismaz samazinātu tapt pakļautiem dažādiem noziedzības riskiem, un auto kravu pārvadājumi būtu maksimāli iespējami droši.

Visbiežāk notiek auto kravu zādzības

Zādzības ir visizplatītākais no noziegumiem, ar ko saskaras auto kravu pārvadātāji. Tās mēdz būt dažādas gan pēc apjoma, gan izpildījuma, atkarībā no tā, kur zādzība ir veikta un kādi noziedznieki konkrētajā gadījumā uzdarbojušies. Zādzības lielākoties notiek no auto stāvvietām, taču mēdz būt arī daudz izsmalcinātāki zagšanas veidi, kā mašīnas apzagšana degvielas uzpildes stacijā, pie ēstuves vai pat braucot. Cits ar zādzībām tieši saistīts noziedzīgs nodarījums ir sabojāti tenta pārklāji, kas tiek brutāli atvērti, lai redzētu, kas ir konkrētā auto kravā. Mēdz būt pat bruņotas laupīšanas, kad tiek nozagts auto ar visu kravu vai pat tikai auto vien. 

Lielu daļu uzbrukumu, kam pakļauti auto kravu pārvadātāji Eiropā, veic nelegālie imigranti. Savukārt kravas auto vadītājiem bieži vien pat nav iespējas izmantot pašaizsardzības līdzekļus, jo to izmantošanu dažādās valstīs nosaka to teritorijā esošie ierobežojumi. Nereti vienīgie pieejamie līdzekļi ir piparu gāze un beisbola nūja vai lauznis. Taču jebkurā gadījumā visas kriminālās aktivitātes nodara lielu postu kravu pārvadātājiem, bet tajā pašā laikā apdrošinātāju noteikumi nekļūst labvēlīgāki.
Varētu domāt, ka pret šādām zādzībām eksistē vienkāršs risinājums – izmantot tikai apsargājamas autostāvvietas. Taču prakse rāda, ka to ir nepietiekami daudz, un arī tās nedod garantiju, ka nekas netiks nozagts. Liela daļa zādzību notiek Lielbritānijā, bet kopējie zaudējumi no kravu zādzībām Eiropā sastāda vairākus miljardus eiro.

Zagļi izmanto dažādas metodes kravas iegūšanai

Krievijā bez tenta pārklāju uzgriešanas un tiešās mantu zagšanas (tā var notikt ļoti dažādos, brīžiem pat neiedomājamos veidos, jo zagļi darbojas ļoti atjautīgi) vēl viena visai izplatīta noziedzīgās pasaules metode ir slēptu noklausīšanās aparātu un videokameru uzstādīšana automašīnās, ar ko nodarbojas uz to specializējušās kriminālās struktūras. Tās apvieno ne tikai tiešos mantu zagļus, bet arī šajās aktivitātēs iesaistītus policijas, muitas u.c. valsts iestāžu darbiniekus.
Lielā mērā šādas aktivitātes veicina fakts, ka daļa firmu grib ietaupīt uz GPS navigatoru, satelītu sekošanu nodrošinošās aparatūras un starptautisko sakaru rēķina. Pēdējā laikā gan arvien biežāk tiek veidotas un izmantotas sistēmas, kas atmasko šādas nelegālas ierīces un neļauj noziedzniekiem izsekot kravas automašīnas. Citas problēmas Krievijā rada legālo maksas autostāvvietu īpašnieku atbildības trūkums (Eiropā šī joma ir vairāk vai mazāk sakārtota). Lai gan šādās kravas auto stāvvietās bieži notiek zādzības, šo stāvvietu īpašnieki nenes nekādu atbildību.

Apdrošinātāji uzstāda augstas prasības stāvvietu drošībai

Ja ir noticis ļaunākais un krava vai tās daļa ir nozagta, atliek cerēt uz apdrošinātāja atlīdzību, taču to ne vienmēr var saņemt. Apdrošinātāji ir ļoti skrupulozi, vērtē katru gadījumu individuāli, un liela nozīme ir tam, cik droša, pēc viņu ieskatiem, ir bijusi stāvvieta. Ja apdrošināšanas uzņēmums nonāk pie slēdziena, ka stāvvieta nav bijusi droša, kravas īpašnieks var palikt bez atlīdzības. Izšķirošie kritēriji, ko vērtē apdrošinātāji stāvvietas drošības sakarā, ir:

• vai stāvvieta ir bijusi iežogota;
• vai ir aprīkota ar caurlaides punktu;
• vai tajā ir uzstādīta videonovērošana un pietiekams apgaismojums;
• vai tur ir fiziskā apsardze visas diennakts garumā.

Ja kāds no šiem kritērijiem nav izpildīts, stāvvieta netiek uzskatīta par drošu – ar visām no tā izrietošām sekām. Tādēļ kravu pārvadātājiem, kas vēlas samazināt riskus, tas noteikti jāņem vērā.
Diemžēl bieži nav iespējams nokļūt līdz šādai drošai stāvvietai. Tādos gadījumos tas būs atsevišķi jāpierāda (ka tuvumā nav bijis šādas drošas stāvvietas, ka krava nav paaugstinātas vērtības kategorijā, bijusi pienācīgi aizsargāta u.c.). Minētais gan neattiecas uz pierobežas zonām to specifikas dēļ (praktiski nav stāvvietu izvēles, vadītāji ne vienmēr ir uz vietas), tur apdrošinātājiem ir mazākas manevra iespējas, taču vislabāk ir pašiem būt maksimāli piesardzīgiem. Vienmēr un visur. Bet gadījumos, kad risks ir sevišķi augsts, iespējams griezties pie apsardzes, pārvadājumu konvojēšanas jeb eskorta pakalpojumu sniedzējiem vai meklēt kādu citu atbilstošu risinājumu.