
Oglekļa emisijas visā pasaulē
Jau ilgāku laiku augstais oglekļa emisiju līmenis pasaulē ir viena no aktuālākajām 21. gadsimta problēmām.
Lai ierobežotu kaitīgo emisiju daudzumu, visas nozares jau pieņēmušas un īsteno visdažādākos pasākumus, lai iespēju robežās samazinātu izmešu daudzumu. Auto kravu pārvadājumi pāriet uz elektriskām autonomām kravas automašīnām, savukārt jūras kravu pārvadājumi apņēmušies līdz 2040. gadam kļūt par klimatneitrālu nozari. Saskaņā ar Our World in Data datiem, visi pasaules iedzīvotāji kopā katru gadu saražo aptuveni 34 miljardus tonnu oglekļa dioksīda jeb CO2. Rodas pavisam loģisks jautājums – no kurienes nāk tik daudz kaitīgie izmeši un kurā pasaules daļā tā ir vislielākā problēma?
Raksta attēlā attēlotas oglekļa emisijas visā pasaulē, ņemot vērā 2018. gada Eiropas Komisijas datus. Šāda vizualizācija ļauj skaidri redzēt un saprast, ka visā pasaulē praktiski nav tādas vietas, kur oglekļa emisijas nebūtu aktuāla problēma. Tāpat kartē attēloti arī populārākie lidojumu maršruti, kuģu līniju ceļi un vietas ar paaugstinātu ražošanas zonu. Aplūkosim tuvāk katru no reģioniem!
Ķīna, Indija un Indijas okeāns
Ķīna un Indija ir vienas no visvairāk apdzīvotajām vietām pasaulē. Kā zināms, Ķīna ir arī viena no lielākajām ražotājām visā pasaulē – neizbēgami arī lielākā CO2 izmešu ražotāja. Ķīna veido aptuveni 27% no pasaules kopējā izmešu daudzuma. Ražošanas nozare nebūt nav vienīga vaininiece. Saražotos produktus uz Eiropu var piegādāt 3 veidos – pa jūru, gaisu vai ar vilciena palīdzību. Kartē nepārprotami redzami jūras kravu pārvadājumu un avio kravu pārvadājumu atstātās pēdas. Tāpat viena no noslogotajām ir Indijas okeāna josla starp Malakas šaurumu un Suecas kanālu.
Amerikas Savienotās Valstis un Centrālamerika
Līdzīgi kā Ķīna, arī ASV ir viena no lielākajām oglekļa emisiju veidotājām. Amerikas Savienotajās Valstīs visspilgtāk izgaismotās teritorijas ir lielie apdzīvotības centri, piemēram, Bostonas-Vašingtonas koridors. Tāpat arī lielākā daļa maģistrāles, kas savieno apdzīvotos centrus. Ņemot vērā visa veida kravu pārvadājumu lielo noslogojumu ASV, lielās maģistrāles, okeāni un gaisa telpa saplūst vienā lielā emisiju mākonī. Uz dienvidiem ļoti skaidri ir redzama lielāka emisiju koncentrācija ap Mehiko un satiksme, kas plūst cauri Panamas kanālam.
Dienvidamerika
Dienvidamerikas visvairāk apdzīvotie apgabali vienlaikus ir arī lielākie emisiju ražotāji, piemēram, Sanpaulu un Rio Brazīlijā, tāpat Buenosairesa Argentīnā. Varētu rasties jautājums, kā, piemēram, Amazones mežos ir tik daudz emisiju pēdas? Tas lielākoties ir saistīts ar ceļu un pilsētu izbūvi. Tāpat okeānos ir izcelti galvenie kuģošanas ceļi, īpaši Brazīlijas austrumos.
Eiropa un Ziemeļāfrika
Ja runa ir par Eiropu, tad Vācija ir viena no lielākajām oglekļa emisiju vaininiecēm. 2021. gadā Vācija veidoja gandrīz 644 miljonus tonnu CO2. Kā zināms, tad Vācija ir viena no automašīnu ražotāju lielvalstīm. Tāpat Itālija un Apvienotā Karaliste ir vienas no tirdzniecības un ražotāju lielvalstīm. Eiropas kopējais emisiju apjoms, skatoties kartē, ir neskaidrs. Ziemeļāfrikas darbības virzieni ir daudz skaidrāki un vienkāršāki. Divi izplatītākie punkti Nīlas upe un Suecas kanāls, kas, kā zināms, ir viens no galvenajiem kuģu pārvietošanās maršrutiem. Taču nelabvēlīgu ainu veido arī milzīgie jūras kravu pārvadājumu un avio kravu pārvadājumu maršruti virs Atlantijas okeāna un Vidusjūras.
Lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvās sekas, valstis visā pasaulē ir apņēmušās ierobežot emisiju līmeni. Lai spētu sasniegt nulles emisiju līmeni – darba ir vairāk kā daudz. Pozitīvā ziņa šajā visā ir tā, ka pasaule jau vairākus gadus atpakaļ ir sapratusi, ka šādi turpināt nevar. Mēs katrs varam sākt ar mazumiņu – šķirot atkritumus un iepērkoties izmantot auduma maisiņus. Kā emisiju karte izskatīsies pēc 10 gadiem, rādīs laiks, taču jau tagad ir skaidrs, ka, ņemot vērā dažādu nozaru iesaisti, izmaiņām jābūt pozitīvām! Rūpēsimies par mūsu visu mājām – Zemi!