Palešu iztrūkums Eiropā
Krievijas iebrukums Ukrainā ir prasījis tūkstošiem dzīvību, miljoniem iedzīvotāju ir zaudējuši mājas, taču kara sekas ir jūtamas tālu aiz valsts robežām un grauj Eiropas ekonomiku.
Karš Ukrainā ir radījis sāpīgus satricinājumus pasaules enerģijas tirgū, gāzes cenām sasniedzot pārmērīgi augstu līmeni. Eksperti saka, ka konflikts izjauc arī pieticīgo, šķietami visur esošo palešu piegādi.
Vācijas Federālā koka iepakojuma, palešu un eksporta iepakojuma asociācija (HPE) apgalvo, ka ES sankcijas pret Krieviju jau pāris nedēļu laikā var izraisīt vairāku palešu rūpnīcu slēgšanu Vācijā. Nozare saskaras ar ievērojamu problēmu saistībā ar palešu izgatavošanai izmantoto naglu iegūšanu. Lielākā daļa uzņēmumu naglas ir ieguvuši no piegādātājiem Austrumeiropā, piemēram, Polijā. Tomēr HPE esot pārsteigti, atklājot, ka daļa piegādātāji gandrīz pilnībā paļaujas uz tēraudu no Krievijas. 90% tā sauktā stiepļu tērauda, no kura tiek izgatavotas paletēm izmantojamās naglas, nāk no Krievijas, tāpēc gan piegādātājiem, gan rūpnīcām jāmeklē dažādi avoti.
Pēc asociācijas domām, īstermiņa alternatīvu trūkuma novēršanai nav divu iemeslu dēļ. Pirmkārt - naglas nevar aizstāt ar citām, jo rūpnīcās esošās iekārtas spēj apstrādāt tikai ierastā veida naglas. Otrkārt - ir iespējama tērauda ieguve no Āzijas, taču piegādes organizēšana prasītu 6-8 mēnešus un rūpnīcas nevar atļauties gaidīt tik ilgi. Gan Eiropas palešu asociācija (EPAL), gan Eiropas Koka palešu un iepakojumu ražotāju federācija (FEFPEB) ir brīdinājušas, ka koka paletes, kas ir neaizstājami apstrādes un uzglabāšanas produkti, ko izmanto preču transportēšanai un nosūtīšanai pa noliktavām vai lielveikaliem, drīzumā var kļūt par milzīgu problēmu!
Eiropa līdz šim masveidā ir importējusi koka paletes un materiālus to ražošanai, galvenokārt, no trim valstīm: Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas. Karš Ukrainā kopā ar Rietumu atbildes sankcijām pret Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju faktiski likvidēja visu šo piegādes avotu. Rezultātā pārējo valstu uzņēmumiem, kas atrodas šajā piegādes ķēdē, ir jāpiedzīvo pēkšņs palešu cenu pieaugums un deficīta risks produktiem, kuru nozīme bieži tiek novērtēta par zemu, bet tie ļauj uzņēmumiem sakraut preces un efektīvi transportēt tās ar samazinātu iekraušanas laiku.
Ukraina pagājušajā gadā eksportēja vairāk nekā 2,7 miljonus m³ zāģmateriālu, no kuriem ievērojama daļa tika izmantota koka palešu un iepakojuma ražošanai Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Polijā. Ukraina arī patstāvīgi saražoja un eksportēja uz Eiropas valstīm aptuveni 15 miljonus savu palešu. FEFPEB norāda, ka karš Ukrainā un zāģmateriālu ražošanas apturēšana visnopietnākās sekas drīzumā atstās uz palešu ražotājiem Ungārijā, Itālijā un Vācijā. Turklāt tas radīs netiešu negatīvu ietekmi uz visu Eiropu, jo tiks izjaukts tirgus un pieaugs iepakojuma cenas. Papildus piegādes pārtraukšanai no Ukrainas ES koka palešu un iepakojuma tirgum būs arī grūtības ar importu no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas, kas ik gadu ES (galvenokārt Igaunijai, Vācijai un Somijai) piegādā aptuveni 7,6 miljonus m³ zāģmateriālu. FEFPEB paziņoja, ka atbalsta tirdzniecības sankciju noteikšanu Krievijai un Baltkrievijai, neskatoties uz to, ka tās ir galvenās nepieciešamo materiālu piegādātājas. Alternatīvie piegādātāji no Skandināvijas, Vācijas un Baltijas valstīm pagaidām vēl nespēj pilnībā segt iespējamo deficītu.
Vēsturiski palešu tirgus ir bijis diezgan stabils. Taču piegādes ķēdes satricinājumi, ko vispirms izraisīja COVID-19 pandēmija un tagad arī karš Ukrainā, ir izraisījuši nepieredzētu cenu pieaugumu. Nozares HPE cenu indekss zāģmateriāliem un koksnes izstrādājumiem uz paletēm pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieaudzis. Pirms Covid-19 kubikmetrs koksnes maksāja aptuveni 150 eiro. Martā tas pārsniedza 450 eiro. Standarta Eiropas palete, kas pazīstama kā eiro palete vai EPAL palete, tagad maksā aptuveni 23 eiro, salīdzinot ar 9 eiro 2020. gada beigās. Tā kā Eiropas ekonomika atgūstas no mēnešiem ilgušās pandēmijas izraisītās bloķēšanas, pieprasījums pēc paletēm ir ļoti liels, taču kravas automašīnu vadītāju trūkums, ierobežotās kokmateriālu piegādes un strauji augošās enerģijas izmaksas apgrūtina šī pieprasījuma apmierināšanu.
Nav iespējams paredzēt visas netiešās kara sekas koka palešu tirgū, taču, ja Eiropā sasniegs totālu deficītu un palešu materiāli nepietiks visām nozarēm, tie prioritāri būs jāpiešķir stratēģiskajām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas rūpniecībai. Citas mazāk kritiskas nozares nāktos atlikt otrajā plānā. Tomēr tas, visticamāk, nenotiks, ja uzņēmumi nāks klajā ar tādiem risinājumiem kā palešu atgūšana un atkārtota izmantošana.