Panamas kanālā samazina kuģu plūsmu “El Niño” izraisītā sausuma dēļ

Panamas kanāls 2026. gadā ikdienu nodrošināja aptuveni 36 kuģu tranzītu, taču dabas parādības “El Niño” dēļ reģionā novērojams izteikts sausuma periods.

Samazinoties nokrišņu daudzumam, pazeminās ūdens līmenis mākslīgi izveidotajās Gatunas un Alhajuelas ūdenskrātuvēs. Šis ūdens tiek izmantots, lai kuģi paceltu aptuveni 26 metrus virs jūras līmeņa, lai šķērsotu kanālu.  

Panamas kanāls ir gandrīz 82 kilometrus garš, tomēr tā nozīme pasaules tirdzniecībā ir nenovērtējama. Tas savieno Atlantijas un Kluso okeānu, ļaujot kuģiem izvairīties no daudz garākā ceļa apkārt Dienvidamerikai.

“El Niño” rezultātā kanāla pārvalde ir spiesta samazināt atļauto kuģu tranzītu skaitu un noteikt ierobežojumus kuģu iegrimei, kas var izraisīt kuģu kavēšanos, palielināt pārvadājumu izmaksas un ietekmēt starptautiskās tirdzniecības plūsmas.

Panamas kanālā samazina kuģu caurlaidību

Panamas kanāls ierasti nodrošina aptuveni 36 kuģu tranzītu dienā. Situācija mainījās, kad kļuva skaidrs, ka nokrišņu daudzums būs būtiski zemāks par prognozēto attiecīgajā periodā.

No septembra sākuma caurlaides skaits tika samazināts līdz 34 kuģiem dienā, bet no 15. septembra - līdz 32 kuģiem dienā. Panamas kanāla pārvaldes oficiālā informācija paredz deviņas Neopanamax (lielāki kuģi) klases caurlaides un 23 Panamax (mazāki kuģi) klases caurlaides dienā.

Jaunākā informācija liecina, ka oktobrī plānots samazināt vidējo dienas caurlaižu skaitu līdz 29,5 kuģiem. Salīdzinājumā ar augustu tas nozīmētu aptuveni 18% samazinājumu.

Kāpēc Panamas kanālam nepieciešams tik daudz ūdens?

Atšķirībā no kanāliem, kuri atrodas jūras līmenī, Panamas kanāla darbība lielā mērā balstās uz saldūdens rezervēm jeb mākslīgi izveidotajām Gatunas un Alhajuelas ūdenskrātuvēm. Kuģis, šķērsojot kanālu, tiek pacelts aptuveni 26 metrus virs jūras līmeņa līdz Gatunas ezera līmenim un pēc tam nolaists atpakaļ. Kanāla darbību nodrošina slūžu sistēma – jo vairāk kuģu šķērso kanālu, jo vairāk ūdens nepieciešams slūžu darbībai. Katrā slūžu ciklā tiek izmantots ievērojams daudzums saldūdens, kas pēc tam tiek novadīts okeānā, tādēļ ūdenskrātuvju līmenis ir cieši saistīts ar kanāla caurlaides spēju. Ilgstoša sausuma un nepietiekamu nokrišņu periodos ūdens līmenis ūdenskrātuvēs pazeminās, samazinot kanālam pieejamo ūdens daudzumu.

Kas ir dabas parādība “El Niño”

Tā ir dabiska klimata parādība, kas galvenokārt notiek Klusajā okeānā un var ietekmēt laikapstākļus daudzviet pasaulē. Tā rodas tad, kad Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā ūdens kļūst ievērojami siltāks nekā parasti. Ūdens temperatūras izmaiņas ietekmē vēju, gaisa kustību un nokrišņu daudzumu, tādēļ dažādos pasaules reģionos var mainīties ierastie laikapstākļi. Atsevišķās vietās var palielināties nokrišņu daudzums un plūdu risks, savukārt citviet pastiprinās sausums un samazinās nokrišņu daudzums. Šī parādība var ietekmēt arī globālo vidējo temperatūru, jo siltāks okeāna ūdens atmosfērā izdala vairāk siltuma. “El Niño” nav pastāvīga parādība. Tā atkārtojas neregulāri, parasti ar vairāku gadu intervālu, un tās ietekme katru reizi var būt atšķirīga.

Panamas kanāla pārvalde jau kopš 2025. gada beigām sekoja “El Niño” attīstībai, ieviešot ūdens taupīšanas pasākumus. Tomēr 2026. gada nokrišņu situācija ir pasliktinājusies, un faktiskie nokrišņi izrādījušies zemāki par prognozētajiem.

Jaunākās meteoroloģiskās prognozes situāciju padara vēl satraucošāku. Septembrī publicētā informācija liecina, ka pašreizējais “El Niño” varētu kļūt par vienu no spēcīgākajiem novērojumu vēsturē, un tā maksimums tiek prognozēts šogad. Tas nozīmē, ka Panamas kanāla problēma var nebūt īslaicīga.

Kuģiem var nākties gaidīt ilgāk

Mazāks caurlaižu skaits nozīmē lielāku konkurenci par pieejamajām tranzīta vietām. Augustā atsevišķu kuģu gaidīšanas laiks sasniedza aptuveni 10 dienas. Situācijās, kad laiks ir īpaši svarīgs, kuģniecības uzņēmumi var mēģināt iegūt prioritāti, piedaloties izsolēs. Tādā veidā tiek iegūta prioritāte uz kanāla šķērsošanu. Ilgāka gaidīšana rada papildu izmaksas, jo kuģiem nepieciešama degviela, apkalpes darbs un citi resursi arī laikā, kad tie neatrodas ceļā. Turklāt aizkavēšanās Panamas kanālā var ietekmēt visu piegādes ķēdi. Preces galamērķī nonāk vēlāk, bet uzņēmumiem var palielināties transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas. Tādēļ kanāla caurlaides ierobežojumi var ietekmēt ne tikai pašus kuģniecības uzņēmumus, bet arī starptautisko tirdzniecību un preču piegādes.

Kuģi var samazināt maksimālo kravu apjomu

Problēma nav tikai kuģu skaitā. Ja ūdens līmenis kanālā kļūs pārāk zems, Panamas kanāla pārvalde var ierobežot arī maksimāli atļauto kuģu iegrimi. Tas nozīmē, ka kuģi var būt spiesti samazināt maksimālo kravas apjomu. Iegrime ir attālums no ūdens virsmas līdz kuģa zemākajai daļai. Tas nozīmē, ka smagāks kuģis ūdenī iegrimst dziļāk. Kuģiem var nākties pārvadāt mazāku kravas daudzumu nekā tas maksimāli varētu uzņemt. Īpaši būtiski tas ir lielajiem konteinerkuģiem un beramkravu pārvadātājiem, kuri parasti tiek piekrauti tuvu maksimālajai ietilpībai.

Kāpēc Panamas kanāls ir svarīgs globālajai loģistikai

Panamas kanāls apkalpo aptuveni 5% pasaules tirdzniecības un aptuveni 40% no ASV konteineru satiksmes. Īpaši nozīmīgs tas ir tirdzniecībai starp Āziju un ASV austrumu krastu. Kuģniecības uzņēmumiem ir vairākas iespējas - gaidīt rindā, maksāt par prioritāti, samazināt kravas apjomu vai izvēlēties citu maršrutu. Alternatīvais maršruts apkārt Dienvidamerikai ir ievērojami garāks. Tas nozīmē lielāku degvielas patēriņu, ilgāku tranzīta laiku un lielākas kuģa ekspluatācijas izmaksas. Rezultātā papildu izmaksas ietekmē kravu īpašniekus, kas var nozīmēt arī preču gala izmaksu sadārdzinājumu.

Vai Panamas kanāla ierobežojumi ietekmēs pārvadājumu cenas?

Tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem loģistikas nozarei. Samazinoties pieejamo caurlaižu skaitam, palielinās konkurence par tām. Ja vienlaikus saglabājas augsts pieprasījums pēc jūras kravu pārvadājumiem, tas var ietekmēt pārvadājuma cenas. Papildu izmaksas rodas arī no kuģu gaidīšanas, degvielas patēriņa un nepieciešamības mainīt maršrutus.

Panamas kanāls jau ir piedzīvojis sausuma periodu

Panamas kanāls jau 2023. gadā piedzīvoja smagu sausuma periodu. Toreiz ūdens līmeņa kritums bija tik būtisks, ka kanāla pārvalde samazināja ikdienas caurlaižu skaitu no aptuveni 38 līdz 22 kuģiem. Rezultātā ievērojami palielinājās kuģu gaidīšanas rinda un tika novēroti būtiski traucējumi globālajā kuģniecībā. Tieši šī pieredze ir viens no iemesliem, kādēļ Panamas kanāla pārvalde rīkojas preventīvi un jau šobrīd samazina kuģu skaitu, pirms ūdens rezerves kļūst kritiski zemas.

Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumiem?

Panamas kanāla ierobežojumi nenozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem automātiski būs jāgaida kuģi vai jāmaksā vairāk par katru konteineru. Taču uzņēmumiem, kuri izmanto starptautiskos jūras kravu pārvadājumus, globālās loģistikas ķēdes traucējumi var radīt netiešu ietekmi. Ja kuģniecības uzņēmumiem jāmaina maršruti, palielinās tranzīta laiks vai pieaug izmaksas, tas var atspoguļoties arī kopējā pārvadājuma cenā. Īpaši tas var skart uzņēmumus, kuru preces vai izejvielas tiek piegādātas no Āzijas, Ziemeļamerikas vai citiem reģioniem, kur kravu pārvadājumiem tiek izmantots Panamas kanāls. Ilgāks piegādes laiks var radīt arī preču trūkuma risku un nepieciešamību uzņēmumiem uzturēt lielākus krājumu apjomus, lai izvairītos no ražošanas vai tirdzniecības pārtraukumiem. Tādējādi Panamas kanāla problēmas var ietekmēt Latvijas uzņēmumus nevis tieši, bet caur plašāku starptautisko loģistikas sistēmu un ar to saistītajām izmaksām.

Ursus Forwarding loģistikas speciālisti ikdienā ir ciešā komunikācijā ar lielākajām jūras līnijām. Uz doto brīdi nav novērots, ka Panamas kanāla darbības ierobežojumi būtu radījuši būtisku ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem vai izraisījuši ievērojamas izmaiņas kravu pārvadājumu plūsmās uz Latviju. Lai gan situācija Panamas kanālā tiek uzraudzīta, pašlaik nav signālu par būtiskiem piegāžu kavējumiem vai izmaksu pieaugumu, kas būtu tieši saistāmi ar kanāla darbības ierobežojumiem.