Rail Baltic izbūvei gaidāms izmaksu pieaugums
Vērienīgais infrastruktūras projekts - ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltic izbūve - ir iekustējies no vietas un gluži kā lokomotīve uzņem arvien straujākus apgriezienus.
Latvijas teritorijā patlaban sparīgi rit Centrālās dzelzceļa stacijas multimodālā mezgla būvniecība, sākusies stacijas izbūve lidostas Rīga teritorijā, ir izsludināts konkurss trases izbūvei visā Latvijas teritorijā. Tiek lēsts, ka līdz 2022. gada beigām projekta īstenošanai tiks izlietoti vairāk nekā 500 miljoniem eiro. Tomēr pēdējā laikā aktualizējies jautājums par kopējo projekta izmaksu pieaugumu. Pēc Latvijas Bankas ekspertu aplēsēm, līdz 2030.gadam Rail Baltica izmaksas Latvijas teritorijā varētu tuvoties 3 miljardiem eiro sākotnēji minēto divu miljardu vietā.
Projekta izmaksu pieaugums ir saistīts ne tikai ar pēdējo laika straujo inflāciju un izmaksu pieaugumu, bet arī ar kopējo darbu apjoma palielināšanos. Pēc sākotnējām aplēsēm, Rail Baltic projektam būtu bijis jāizmaksā 5,8 miljardi eiro, no tiem divi miljardi bija paredzēts iztērēt būvniecībai Latvijas teritorijā. Šis aprēķins ir tapis pirms četriem gadiem un kopš tā laika citi aprēķini nav veikti. Toties pats projekts ir apaudzis ar dažādiem papildinājumiem – tagad ir paredzētas arī reģionālās stacijas, multifunkcionāli centri peronu vietā, un dzelzceļa tilts pār Daugavu, kas apvienots ar autoceļu. Arī plānotais vilciena ātrums palielināts līdz 249 kilometriem stundā.
Arī jau uzsāktās Centrālās stacijas būvniecības apjoms izaudzis no divsimt līdz 430 miljoniem eiro. Tādējādi projekta izmaksas Latvijas teritorijā varētu palielināties apmēram par trešdaļu - ņemot vērā gan paplašināto projektu, gan būvniecības izmaksu pieaugumu. Dārgāki būs kļuvuši arī trases vajadzībām atpērkamie īpašumi. Arī Igaunijā uzraugošās institūcijas paziņojušas, ka Rail Baltica projekta izmaksas šai valstī varētu pieaugt par 25 - 30 procentiem (300 – 500 miljoniem). Eiropas Savienības finansējums ir līdz 85 procentiem, pārējais jāsedz no pašu budžetiem. Taču paredzamās kopējās izmaksas projekta īstenotāji sola koriģēt un nosaukt ne ātrāk, kā noslēdzoties projektēšanas stadijai.
Rail Baltica būvniecību finansē, piesakoties uz finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas fonda. Kopā ar budžeta līdzfinansējumu līdz šim piesaistīti 382 miljoni eiro, nākamgad tie būs vēl 168 miljoni, tādējādi jau pārsniedzot pusmiljarda robežu, kas ir ceturtdaļa no visa sākotnēji plānotā. Par papildu naudu būs jācīnās ne tikai no jau minētā fonda, bet jāmeklē arī citas finansējuma iespējas no citiem fondiem.
"Mēs vienojāmies, ka mēs ar šo iztrūkumu ejam uz nākošo konkursu, prasām papildus naudu klāt, neprasot šobrīd papildus līdzekļus no valsts budžeta. Tad, kad projekts tuvosies finišam, protams, ka tad jau tas patiesības brīdis būs daudz tuvāk, arī kopējās izmaksas būs skaidrākas, tad arī, protams, ka būs diezgan liela cīņa [par finansējumu] Eiropas līmenī ," raidījumam de Facto teica finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.
"Lēnā garā mēs liekam to kopbildi, mums ir pesimistiski un optimistiski scenāriji. Bet es saku, ir jāsaliek, jāpabeidz projektēšanas stadija, ko ir plāns pabeigt līdz 23.gada beigām, un tad arī ir komplektā ar izdevumu ieguvumu analīzi, kas ir tas, kas arī ir attiecīgi jāatjauno, un tad ir cipari, uz kuriem mēs varam jau konkrēti balstīties," apgalvoja RB Rail pārstāvis Ģirts Bramans,
Neraugoties uz jau iztērēto, sliedes plānots sākt būvēt tikai 2023.gadā – tas būs pirmais pamata trases posms no Rīgas lidostas līdz Latvijas – Lietuvas robežai, ko pabeigs, domājams, 2026.gadā. Pabeigto dzelzceļa posmu ekspluatāciju būs iespējams uzsākt arī pirms visas trases līnijas izbūves.