Rīgas Ziemeļu transporta koridors – cik reāli sasniegt nospraustos mērķus?
Ziemeļu transporta koridora projekts „gaida labākus laikus” Rīgas domes atlikto ieceru bibliotēkā jau pāris desmitus gadu.
Tā ideja nav slikta, jo šim koridoram bija paredzēts savienot Rīgas ostu un pašu pilsētu ar Ventspils šoseju rietumos un Vidzemes šoseju austrumos, reizē atslogojot Rīgas centru no autosatiksmes. Taču projekta izmaksas ir milzīgas, un arvien biežāk izskan viedoklis, ka mūsdienās šāds projekts ir novecojis, jo pašreizējā realitātē tajā definētie mērķi vairs nav reāli sasniedzami. Turklāt tā realizācija prasītu milzīgas investīcijas, bet nespētu dot ieguldījumu pašreiz aktuālāko Rīgas satiksmes problēmu risināšanā.
Projekta mērķis un veicamie darbi definēti jau sen
Pēdējā oficiālā informācija par šo projektu, ko publicējis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RDPAD), ir publicēta 2014. gadā. Projekta mērķis, kā atklāj dokumenti, ir Rīgas pilsētas un Rīgas ostas iekļaušana TEN-T ceļu tīklā. Paredzamais autoceļš šķērso visu Rīgas pilsētu, sākot no Via Baltica, kas atrodas pilsētas austrumu daļā, un turpinās līdz pat pilsētas rietumu daļai, kur pieslēdzas Rīgas apvedceļam. Šis projekts nodrošina Rīgas ostas pirmo savienojumu ar TEN-T autoceļu tīklu.
Projekta otrs mērķis – atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, uzlabot vides stāvokli pilsētas centrā un pilsētvides kvalitāti kopumā. Ziemeļu koridora izbūve ļautu uzlabot Rīgas un Pierīgas transporta infrastruktūras sistēmu kopumā, nodrošinot pilsētas, reģiona un valsts izaugsmes iespējas un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu ilgtermiņā. Plānotais ceļa garums ir 30 km. Ziemeļu koridors tiktu integrēts Rīgas maģistrālo ielu sistēmā ar 9-12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsotu arī ap 0,4 km plato Daugavu.
Ziemeļu koridora projektu bija paredzēts realizēt 4 posmos:
- 1. posms – Brīvības ielas dublieris – no valsts autoceļa A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem līdz Gustava Zemgala gatvei. Posma garums ir 9,1 kilometrs.
- 2. posms – no Gustava Zemgala gatves (ietverot krustojumu) līdz Daugavgrīvas ielai (ietverot krustojumu). Posma garums – 6,5 kilometri. Šī Ziemeļu koridora daļa ietver Daugavas šķērsojumu, divus trīs līmeņu krustojumus un citus svarīgus inženiertehniskos risinājumus.
- 3. un 4. posms – no Daugavgrīvas ielas līdz valsts autoceļam A10 (Rīga – Ventspils) pie Priedaines. 3. posms atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, savukārt 4. posms – Babītes novadā un Jūrmalas pilsētā. Abu posmu kopējais garums ir 14,4 kilometri.
Rīgas domē vecā ideja joprojām dzīva
RDPAD ierēdņi gan nav atmetuši ideju par šīs ieceres īstenošanu, taču atzīst, ka tuvākajā laikā finansējums tā realizēšanai nebūs pieejams. Tomēr, par spīti skaudrajai realitātei, departaments negrasās no šī projekta atteikties, un, tiklīdz būs pieejami līdzekļi, pilsēta ir gatava projektu ieviest. Tas tiek pamatots ar to, ka katram Ziemeļu koridora projekta posmam ir cita nozīme un pašvaldība saprot, ka visu vienā piegājienā neizdosies realizēt.
Kā nesen izteicās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes pārvaldes Transporta infrastruktūras plānošanas nodaļas vadītāju Vilnis Salenieks, "Jau no projekta pirmsākumiem tur ir bijuši dažādi uzstādījumi, kurā brīdī kuru posmu vajadzētu īstenot. Sākotnēji bija plāns, ka vispirms tiks īstenots 1. posms," saka Salenieks, norādot, ka pēc plāna šim posmam vajadzēja jau būt būvniecības stadijā. Tika izstrādāts būvprojekts 1. posmam, bet galvenokārt finansējuma trūkuma dēļ tālāk par plānošanu pagaidām nav tikts. Domes ierēdnis uzskata, ka finansējuma piesaiste un vienošanās ar būvnieku nav RDPAD kompetencē, bet 1. posms faktiski tika atcelts. To noteica jaunās prioritātes, vispirms jau „Rail Baltica” ienākšana, kas par aktuālāku šobrīd padara Ziemeļu koridora projekta 3. un 4. posma realizāciju. Šie abi posmi ne tikai atslogotu tranzīta ceļus Imantas un Zolitūdes apkaimē, bet izdarītu to visā Daugavas kreisajā krastā kopumā.
Taču realitāte ir tāda, ka 3. un 4. posmam ir izstrādāts tikai skiču projekts, tādēļ grūti paredzēt, kurā gadā tiktu sākti būvdarbi, turklāt šie posmi ietu pa salīdzinoši neapdzīvotām teritorijām, bet 4. posms vispār nav Rīgas pašvaldības teritorijā. Tādēļ tur būtu nepieciešama ideju saskaņošana ar citām instancēm, vispirms jau Satiksmes ministriju un Latvijas Valsts ceļiem. Līdz tam RDPAD ir plāns attīstīt esošo kravas transporta ievadu – no Babītes vietējā autoceļa pa Slokas ielu, kur jau ir esošs maršruts, kuru nedaudz pārbūvējot, sanāktu Ziemeļu koridora dublieris ar ierobežotu kapacitāti. Tādu risinājumu varētu ar salīdzinoši mazākiem līdzekļiem īstenot, kas arī īstermiņā tiek plānots. Pēc tam kā nākamais būtu 3. un 4. posms. Savukārt sarežģītākais, pēc RDPAD domām, ir koridora 2. posms jeb Daugavas šķērsojums. Ir bijušas diskusijas gan par tuneli, gan tiltu. Pēdējais risinājums ir tā dēvētais Augstais tilts.
Milzīgās izmaksas var izmantot daudz lietderīgāk
Arhitekts un pilsētvides eksperts Oto Ozols uzskata, ka Rīgai šāds apjomīgs projekts tuvākajā nākotnē nav pa kabatai. Vismaz ne tuvāko 10, 20 un varbūt pat 40 gadu laikā. Viņš uzsver – lai Ziemeļu koridors funkcionētu pilnvērtīgi, tas ir jāuzbūvē pilnā garumā un Daugavas šķērsojums vien neatrisinātu problēmu. Kopējās izmaksas, pēc eksperta domām, lēšamas ap 4 miljardiem eiro, kas uz Rīgas fona budžeta ir ļoti dārgi. Un, pēc viņa domām, Ziemeļu koridora projekts nerisina Rīgas šobrīd akūtākās problēmas – sastrēgumus.
Turklāt šāds projekts varētu veicināt vēl lielāku cilvēku aizplūšanu no Rīgas, jo tiktu radīta jauna auto infrastruktūra, kas dotu iespēju dzīvot tālāk no Rīgas un ikdienā braukt uz pilsētu atkal ar auto. Tas palielinātu automašīnu daudzumu galvaspilsētā. Un arī naudas ieguldīšana projektā, kas „neuzlabo rīdzinieku dzīves vidi, kvalitāti u.tml.”, viņaprāt, nav lietderīga. Eksperts uzskata, ka šo naudu var izmantot daudz lietderīgāk, piemēram, „varētu katru gadu pilsētā uzbūvēt vienu tramvaja līniju, vairākus parkus "no nulles", veloceliņus vairāk nekā 100 kilometru garumā.”
Ir vēl viens būtisks aspekts, ko jāņem vērā. Satiksmes ministrija Rīgas apvedceļu jau šobrīd plāno pārbūvēt par ātrgaitas maģistrāli. Kopā ar Rail Baltica projektu tiks būvēts jauns dzelzceļa tilts divos līmeņos – apakšā brauks vilciens, bet augšā autotransports. Tāpat SM un RB kopīgi plāno Rīgas apvedceļu "iztaisnot", jo šobrīd ir autoceļam līkums pie Rīgas HES. Eksperts uzskata, ka šī iemesla dēļ Ziemeļu koridora projekts zaudē vienu no tā sākotnējām priekšrocībām.
Pēc Oto Ozola domām, pilsētas un sastrēgumu problēmas cēlonis nav maģistrāļu trūkums. Cēlonis ir tas, ka cilvēki dodas uz centru un pārvietojas starp apkaimēm ar auto. To nevar atrisināt ar papildu maģistrāli, bet, tikai mainot cilvēku paradumus – attīstot kvalitatīvu sabiedrisko transportu, labu gājēju un velo infrastruktūru. Taču viņš uzsver, ka cilvēki nemainīs paradumus, ja ielu infrastruktūra nemainīsies, tāpēc nepieciešams veikt infrastruktūras uzlabošanu, kompleksu un mērķtiecīgu pilsētas investīciju ielu dizaina izmaiņā.
Nobeigumā var piebilst, ka arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits vēl šajā rudenī ierakstā Twitter Ziemeļu koridora projektu raksturoja šādi: „Nereāls, finansiāli nepaceļams un morāli novecojis megaprojekts. Ja šo domu atmestu, būtu iespējams racionāli paskatīties uz transporta plūsmām un izplānot lētākas alternatīvas.”