Robotizētas noliktavas un pasūtījumu piegāde ar dronu

Robotizētas noliktavas un pasūtījumu piegāde ar dronu – nākotnes loģistikas ieskicējumi

Klients veic pirkumu interneta veikalā, un pēc pusstundas to viņam jau piegādā drons. Vai fantastika? Šobrīd vēl jā, bet tirgus liek biznesam meklēt jaunus loģistiskus risinājumus, kas paver iespējas tehnoloģijām arvien vairāk ienākt ikdienas tirdzniecībā.

Inovatīvu ideju meklējumi turpinās visā ražošanas sfērā, neapejot arī loģistiku. Viena no iespējamām nākotnes loģistikas attīstības galvenajām tendencēm varētu būt saistīta ar robotizāciju. Tomēr jārēķinās, ka vairumam uzņēmumu būtu nepieciešams ievērojams laiks, lai pārorientētos uz jaunu tehnoloģisko bāzi. Tāpēc, visdrīzāk, šāda tehnoloģiju ienākšana loģistikas pasaulē notiks pakāpeniski, un arī pēc tam vēl ievērojamu laiku bizness izmantos sava veida hibrīdsistēmu, kas, piemēram, apvienos bezpilota transportu ar cilvēku vadītu klasisko pārvadāšanu, kāda notiek mūsdienās. 

Viens no perspektīviem un ātrāk ieviešamiem risinājumiem varētu būt noliktavu robotizācija. Šādā gadījumā sistēma pēc pasūtījuma saņemšanas pati atradīs nepieciešamās preces noliktavā, analizēs piegādes parametrus un mainīs kurjeru maršrutus, ievērojot daudzus faktorus – tostarp piegādes laiku logus, kurjeru atrašanās vietu un satiksmes situāciju konkrētajos maršrutos, preču izmēru un svaru, utt. Tādā veidā noliktava un automobilis var tapt savienoti vienā patstāvīgi funkcionējošā sistēmā, kuru reālā laika režīmā kontrolēs operators. Turklāt viņam nebūs jāatrodas noliktavā uz vietas. Lai gan šīs idejas pagaidām šķiet fantastiskas, īstenībā nepieciešamās tehnoloģijas jau eksistē un tiek izmantotas, vien ne tik lielu un sarežģītu sistēmu sastāvā. Un tas ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem.

Pasaules sabiedrības un ekonomikas attīstības veidi paredz dažādus nākotnes scenārijus

Jau pirms vairākiem gadiem grupa „Deutsche Post DHL”, kas šobrīd ir viens no vadošajiem loģistikas uzņēmumiem pasaulē, nāca klajā ar savu futuroloģisko pētījumu „Skatiens nākotnē: Loģistika – 2050”. Tajā tā pauž savu nākotnes redzējumu, kurā tiek aplūkoti 5 iespējamie tirdzniecības, biznesa un sabiedrības attīstības scenāriji laika posmā līdz 2050. gadam. Scenārijiem pamatā ņemta svarīgāko faktoru analīze, ieskaitot tirdzniecības un patēriņa modeļus, tehnoloģiskās un sociālās tendences, klimata pārmaiņas, kā arī to iespējamā ietekme uz cilvēku uzvedību un viņu vērtību maiņu laika posmā līdz 21. gadsimta vidum.

Pētījuma rezultātā tika izstrādāti 5 iespējamie nākotnes scenāriji, kas atspoguļo, cik ļoti dažādi var būt ekonomikas attīstības ceļi laika posmā līdz 2050. gadam, ja ņem vērā globalizācijas pakāpi, ekonomisko un sociālo attīstību, dominējošos tehnoloģiskos standartus un apkārtējās vides stāvokli. Visos scenārijos gan ir kopīgs faktors – ievērojami pieaugusi loģistikas nozīme. Vairumā šo risinājumu loģistisko pakalpojumu pieprasījums ir ievērojami augstāks, taču konkrēti tirgus stāvokļi un specifiskas nozares problēmas katrā gadījumā ir atšķirīgas.

Par pētījuma sākumpunktu kļuva atslēgas faktoru analīze un to saiknes ar aktuālajām tendencēm ekonomikā un loģistikā. Atšķirībā no klasiskajām izolētās analīzes un prognozēšanas metodēm, kopā ar vadošajiem ekspertiem izvēlētā pieeja nākotnes scenāriju izstrādei ļāva izcelt šādu faktoru potenciālos attīstības virzienus un pievienot tos katram atsevišķam scenārijam.

Scenārijs #1: Neregulējama ekonomika – pasaule uz kolapsa sliekšņa. Pasaulē valda materiālās vērtības un nekontrolēta masu patēriņa likumi. Šis nestabilais ceļš balstīts uz nežēlīgu dabas resursu izšķērdēšanu, kas paātrina klimata pārmaiņas un vairo dažādu stihiju postījumu skaitu. Pasaulē, kuru raksturo nevaldāma izaugsme, loģistikas un transporta pakalpojumu pieprasījums strauji pieaug. Globālā transporta sistēma nodrošina ātru preču apmaiņu starp patēriņa centriem, tomēr pieaugošās klimatiskās pārmaiņas bieži pārrauj piegādes ķēdes, radot papildu problēmas loģistikas uzņēmumiem.

Scenārijs #2: Superefektivitāte milzu pilsētās. Megapoles kļūst par pasaules vadības centriem. Tieši šeit rodas iniciatīvas pārejai uz ekoloģisku attīstības virzienu, no kura lielākās ieguvējas ir pašas pilsētas. Lai atrisinātu problēmas, ko rada pilsētu augšanas problēmas, tostarp pārapdzīvotība un apkārtējās vides piesārņošana, megapoles efektīvi virzās visaptverošas sadarbības virzienā. Ražošanas un pakalpojumu sfērās notikušas revolucionāras izmaiņas, pateicoties robotizācijai. Patērētāji ir mainījuši savus ieradumus – daudzi produkti tagad vairs netiek pirkti, bet nomāti. Augsti efektīvas transporta plūsmu regulēšanas sistēmas ļāvušas samazināt sastrēgumus uz ceļiem. Globālā transporta sistēma, kas sevī iekļauj virszemes, jūras, gaisa un pat kosmiskos pārvadājumus, ir ļāvusi radīt nozīmīgus tirdzniecības tīklus starp daudzām lielpilsētām visā pasaulē. Loģistikas uzņēmumi nodrošina pilsētu transporta plūsmu regulēšanu, komunālo dienestu darbību, lidostu, slimnīcu un tirdzniecības centru sistēmisku apkalpošanu.

Scenārijs #3: Individualizēts dzīvesveids. Šāds scenārijs apraksta pasauli, kurā plaši izplatīts individualizēts patēriņš. Cilvēkam ir radušās iespējas radīt un izgatavot savus produktus, un šajā procesā nozīmīgu lomu ieņem 3D printeri. Šāda tendence rada reģionālo tirdzniecības plūsmu pieaugumu – globālā līmenī notiek tikai izejmateriālu tirdzniecība un datu pārraide. Produkcijas individualizācija un reģionālā ražošana iet rokrokā ar enerģijas patēriņa un infrastruktūras pārvaldīšanas decentralizāciju. Loģistikai tas nozīmē pieprasījuma samazinājumu pēc pusfabrikātu un gatavās produkcijas pārvadājumiem lielos attālumos. Loģistiskie operatori nodarbojas ar pievienotās vērtības radīšanas sistēmas fiziskās ķēdes organizēšanu, kā arī pārvalda šifrētu datu plūsmas, kas nepieciešamas 3D printeros izmantojamo shēmu pārvadei. Decentralizētā ražošana par nozīmīgiem veiksmes faktoriem nosaka plašas reģionālās loģistikas attīstības iespējas un augsti efektīvo „pēdējās jūdzes” sistēmu.

Scenārijs #4: Novājinošs protekcionisms. Saskaņā ar šo scenāriju, ekonomisko satricinājumu rezultātā globalizācijas procesu nomainījusi nacionālo tirgu aizsardzība un daudzu protekcionistisku barjeru rašanās. Tehnoloģiju attīstība palēninās. Energoresursu augstās cenas un to milzīgais deficīts rada starptautiskus konfliktus cīņā par resursu avotiem. Loģistikas nozare izjūt problēmas, kuras radušās starptautiskās tirdzniecības krituma rezultātā un sekojošās pievienotās vērtības radīšanas ķēžu reģionalizācijas. Valdības uzlūko loģistiku kā stratēģisku industriju. Tā kā attiecību saspringums starp atsevišķiem reģioniem un valstīm ievērojami pieaug, neitrālajās valstīs bāzētie loģistikas operatori kļūst par starpniekiem starptautiskajā tirdzniecībā.

Scenārijs #5: Globālā stabilitāte – lokālā adaptācija. Šāds scenārijs paredz augstu patēriņa līmeni sakarā ar ražošanas automatizāciju un cenu kritumu. Taču pieaugošās klimata izmaiņas un biežas dabas katastrofas negatīvi ietekmē loģistikas un ražošanas ķēdes, kas noved pie biežiem piegādes traucējumiem. Jaunās ekonomiskās paradigmas īpatnība ir pāreja no tiekšanās uz maksimālu efektivitāti uz „vājo vietu” aizsardzību un stabilitātes paaugstināšanu. Fokusa radikālā novirze uz ražošanas rezerves sistēmām un reģionālajām piegādes ķēdēm ļauj globālajai ekonomikai pārvarēt grūtību periodu. 2050. gadā, ņemot vērā tirdzniecības reģionalizāciju, par ekonomiskās sistēmas pamatu kļūst loģistikas sektors, kura galvenā prioritāte ir nodrošināt piegādes ķēžu drošību. Šīs nozares pārvaldībā ir rezerves infrastruktūra, kas nodrošina pārvadājumu uzticamību jebkuros nestabilos apstākļos.


Drukāt   E-pasts

Populārākie raksti

Ķīniešu jaunais gads loģistikā

Ķīniešu jaunais gads loģistikā

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?