Skultes sašķidrinātās dabasgāzes izbūves projekts

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes izbūves projekts

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus, Eiropas valstis arvien aktīvāk mēģina rast dažādas energoresursu ieguves alternatīvas, lai samazinātu atkarību no Austrumiem.

Latvija nav izņēmums! Vērienīgais Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts kļuvis arvien aktuālāks. Ar valdības lēmumu termināļa projekts tiek izvirzīts kā viens no Latvijas prioritārajiem projektiem finansējuma piesaistei! Taču tas radījis bažas vietējo iedzīvotāju vidū, par galveno argumentu - pret - izvirzot drošības risku jautājumus, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi! Ko nozīmē šis projekts un kādi būs galvenie ieguvumi? 

Latvijas uzņēmums AS “Skulte LNG Terminal” veic Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta attīstīšanu. Skultes termināļa un Inčukalna gāzes krātuves savienojošā cauruļvada izbūves projekts ir iekļauts Eiropas gāzes infrastruktūras tīkla attīstības desmitgades plānā. Patlaban projektam tiek veikts novērtējums uz apkārtējo vidi, projektu paredzēts īstenot līdz 2024. gada beigām. Projektam paredzama būtiska loma vienotajā Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirdzniecības zonā, kas stājusies spēkā 2020. gadā pēc pārrobežu tarifu atcelšanas un Somiju un Igauniju savienojošā gāzesvada “Balticconnector” izbūves.

Viena no galvenajām projekta izbūves priekšrocībām ir netālu esošā Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve, kas nozīmē, ka nav nepieciešams izbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanas rezervuārus. Tieši šī iemesla dēļ projekts tiek uzskatīts par vienu no realizējamākajiem, jo rezultātā Skultes termināļa izmaksas būs par 70 – 80% zemākas, salīdzinot ar līdzīgas jaudas termināļiem, piemēram, Klaipēdā. Tas nozīmē, ka gala patērētājiem Skultes terminālī būs iespējams saņemt lētāku dabasgāzi. Kopējās investīcijas būtu vismaz 3 reizes zemākas, salīdzinot ar jebkuru citu projektu, kam nepieciešams izbūvēt uzglabāšanas krātuves. 

Termināls spētu apstrādāt līdz pat 6 miljardu kubikmetru gadā. Kopējais garums būtu 285 metri, savukārt platums - 30 metri. Peldošais regazifikācijas bloks atradīsies Skultes ostā 2,5 km attālumā no krasta, gāzes transportēšanu no Skultes uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nodrošinās cauruļvads 39,5 km garumā. Projekta realizācija piesaistīs Latvijai ārvalstu investīciju apjomu, radīs jaunas darba vietas un sniegs pienesumu Latvijas kopējai ekonomikai.

Dabasgāze ir salīdzinoši tīrs enerģijas avots, kas rada mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, salīdzinot ar citiem fosilā kurināmā veidiem, piemēram, akmeņoglēm un brūnoglēm, tāpēc tas var būt vispiemērotākais resurss, lai nodrošinātu vienmērīgu enerģijas pāreju uz Eiropas klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Tradicionālo dabasgāzi var viegli transportēt un izmantot sašķidrinātā vai saspiestā veidā. Tas var arī būtiski palielināt reģionālo un nacionālo enerģētisko drošību un neatkarību, kas Eiropas Savienībai ir bijis izaicinājums vismaz vairākus gadu desmitus. 

Taču viss nebūt nav tik vienkārši kā izklausās. Bažas par projektu jau ilgstoši pauž vietējie iedzīvotāji. Iedzīvotāji uzskata, ka Latvijā esot piemērotākas vietas termināļa celšanai, piemēram, kur jau notiek aktīva industriālā darbība. Galvenās bažas nav par izmaiņu ainavā, bet gan par jautājumiem, kas saistīti ar drošību un riskiem. Izskanējusi arī versija par termināļa būvniecību Rīgā - Rīgas ostas industriālajā zonā Kundziņsalas dienvidu daļā. Tiesa gan, sākotnēji plānotie apjomi atbilda pirmskara tirgus pieprasījumam – ap 300 000 tonnu gadā. Tagad, kad Latvijai steidzami nepieciešams atslēgties no Krievijas gāzes vada, izstrādātāji apsver iespēju paplašināt projektu līdz 1 000 000 tonnu SDG gadā. Un ne tikai ar tankkuģi, kā sākotnēji plānots, nogādāt gāzi saņēmējiem, bet arī iepludināt to esošajā Gaso cauruļvadu sistēmā. Tas ļautu gāzi piegādāt lielākajam patērētājam - Rīgai - un arī aizpildīt Inčukalna dabasgāzes krātuvi. 

Ir skaidrs, ka šī brīža situācija pasaulē atkal ir aktualizējusi šo projektu un radījusi jaunu ažiotāžu. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā tiks pieņemti skaidrāki lēmumi un sagaidāms, ka projekts ieies aktīvākā – redzamākā fāzē. Sekosim līdzi notikumu attīstībai!

Related Articles

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?

Darba laiki

  • P9.00 - 17.00
  • O9.00 - 17.00
  • T9.00 - 17.00
  • C9.00 - 17.00
  • P9.00 - 17.00
  • S -
  • Sv-

Kontakti

Raunas iela 44/1 LV-1039 Rīga, Latvija

+371 66100250

E-pasts: uzzinicenu@ursus.lv

Seko mums