Tehnoloģijas loģistikā

Tehnoloģijas loģistikā - drauds vai pienesums?

Kuģi vairs nav tikai masīvas metāla konstrukcijas, kas izgatavotas tā, lai tās varētu droši peldēt. Tās ir arī milzīgas digitālās sistēmas, kurās bieži vien ir vairāk datu nekā pārvadātā krava.

Tehnoloģiju inovācijas ir neizbēgamas, lai neatpaliktu no globālajām un vietējām kuģniecības prasībām. Tas ir lielisks progress uzņēmumiem, kas spēj izmantot un sekot līdzi jaunām tehnoloģijām, taču, tā kā mēs arvien vairāk paļaujamies uz tehnoloģijām, tam ir raksturīgi arī lieli riski. Kiberuzbrukums uzņēmumam var apturēt tā darbību uz dienu, nedēļu vai sliktākajā gadījumā – radīt neatgriezeniskus zaudējumus. 

Lieli uzbrukumi, piemēram, NotPetya ļaunprogrammatūras incidents ir bijis trauksmes zvans kuģniecības nozarei, radot steidzamu nepieciešamību būt gatavībā novērst draudus, kas tiek radīti kuģiem un piegādes ķēdēm. NotPetya 2017. gada jūnija kiberuzbrukums skāra aptuveni 2000 organizāciju 65 valstīs, radot aplēstos ekonomiskos zaudējumus no 2,5 līdz 3 miljardiem dolāru un atklājot jūras piegādes ķēdes nepilnības. Vīrusa dēļ kuģniecības grupa Maersk apturēja darbību, jo tā bija spiesta pārinstalēt 4000 serveru, 45 000 datoru un 2500 lietojumprogrammu, izraisot pārslodzi vairākās ostās visā pasaulē un radot zaudējumus, kas pārsniedz 300 miljonus dolāru. Uzbrukums traucēja arī loģistikas uzņēmuma FedEx darbību, kā rezultātā darbības atjaunošanai tika zaudēti 300 miljoni dolāru.

Neatkarīgi no tā, vai tie ir ļaunprātīgi vai nejauši, šādi uzbrukumi ir palielinājuši izpratni par zaudējumiem un fiziskiem bojājumiem kuģiem, kas radušies kiberuzbrukumu rezultātā. Līdz ar to kuģniecības kompānijas tagad iesaistās pārrunās ar apdrošinātājiem par to, kā aizsargāties pret kiberekspozīciju. Tā kā pasaule arvien vairāk virzās uz jaunāku un zaļāku tehnoloģiju ieviešanu un palielinās aizsargājamo datu un sistēmu apjoms, tāpat pieaug arī iespējamie riski. Līdz ar to, aizsardzības pasākumi jāievieš tādā pašā tempā kā jaunās sistēmas. Mūsdienās kiberdrošība ir kļuvusi kritiska tādām ikdienas darbībām kā reisu plānošanai, navigācijai, situācijas apzināšanai, saziņai, maršruta un degvielas optimizācijai un pat drošai kuģošanai. Šiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem vienmēr ir vajadzīgas kibernoturīgas sistēmas ar mērķim atbilstošu kiberdrošības kontroli, un jūrniecībai jāsāk gatavoties ne tikai tam, kas notiek šodien, bet arī tam, kas notiks nākamajā desmitgadē. 

Jūras kiberriska pārvaldības mērķis ir nodrošināt drošu kuģošanu. Ir svarīgi saprast, kā dažādas programmatūras sistēmas, aparatūras risinājumi un tīkla savienojumi veicina jūras operāciju sistēmu noturību. Taču šobrīd ar jūrniecību saistītās tehnoloģijas, kibernoteikumi, juridiskie instrumenti un apdrošināšanas piedāvājumi attīstās dažādos ātrumos, liekot orientēties pastāvīgi mainīgā risku un prasību labirintā. Tā kā internets, un datu virzītas tehnoloģijas kļūst arvien svarīgākas šajā savstarpēji saistītajā digitālajā vidē, šī brīža uzdevums ir veicināt labāku sadarbību un censties panākt sertifikāciju un standartizācijas praksi starp ieinteresētajām personām, lai saglabātu noturību sistēmas visās frontēs.

Viena no šobrīd bīstamākajām ļaunprogrammatūrām ir Ransomware, kas spēj piekļūt uzņēmuma programmatūrai, sabojāt, dzēst un nozagt datus. Ransomware izmanto šifrēšanu, lai saglabātu informāciju un pēc tam saņemtu izpirkuma maksu. Lietotāja vai organizācijas kritiskie dati ir šifrēti, lai tie nevarētu piekļūt failiem, datu bāzēm vai lietojumprogrammām. Pēc tam, lai nodrošinātu piekļuvi, tiek pieprasīta izpirkuma maksa. Pārsteidzoši, ka kiberdrošība nav lielākās daļas uzņēmumu prioritāšu augšgalā līdz brīdim, kad tas notiek ar pašiem.

Lai izvairītos no šāda veida noziegumiem - svarīga ir darbinieku izglītošana. Parasti kiberuzbrukumi sākas nenozīmīgās un šķietami mazāk ticamās vietās, piemēram, piekļūstot darbinieku mājas datoriem, lai tā varētu gaidīt savienojumu ar uzņēmuma programmatūru vai izmantojot šķietami neuzkrītošu e-pastu. Šī metode kļūst arvien populārāka, jo pandēmijas dēļ arvien vairāk cilvēku strādā no mājām. Tomēr nozarē, kas konkrētajā uzņēmumā katru dienu darbojas ar desmitiem tūkstošu e-pasta ziņojumu, būtu ļoti viegli ieslīdēt ļaunprātīgam e-pasta ziņojumam neatkarīgi no tā, vai darbinieki strādā birojā vai no mājām. Nav 100% droša veida kā aizsargāt uzņēmumu, jo īpaši tāpēc, ka tehnoloģija līdz ar ļaunprātīgas izmantošanas pieaugumu attīstās strauji, taču svarīgākais ir vienmēr būt soli priekšā iespējamajām neveiksmēm!

Līdzīgie raksti

Darba laiki

  • P9.00 - 17.00
  • O9.00 - 17.00
  • T9.00 - 17.00
  • C9.00 - 17.00
  • P9.00 - 17.00
  • S -
  • Sv-

Kontakti

Raunas iela 44/1 LV-1039 Rīga, Latvija

+371 66100250

E-pasts: uzzinicenu@ursus.lv

Seko mums