Tiks veidotie zaļie koridori globālajai kuģniecībai

Tiks veidotie zaļie koridori globālajai kuģniecībai

Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata konferencē (COP26), kas pagājušā gada 13. novembrī noslēdzās Glāzgovā, tika panāktas vairākas būtiskas vienošanās, kam vajadzētu ieguldīt savu artavu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Viens no šādiem ieguldījumiem ir arī deviņpadsmit valstu parakstītā deklarācija par „zaļo kuģniecības koridoru” izveidi starp divām vai vairākām ostām. Tā dēvētā Klaidbenkas deklarācija paredz noteikt nulles emisiju jūras maršrutus. Šīs deklarācijas parakstītājas ir Austrālija, Beļģija, Kanāda, Čīle, Kostarika, Dānija, Fidži un Somija; līdzparakstītāji paziņoja, ka vēlas līdz desmitgades vidum atbalstīt vismaz sešu zaļo kuģniecības koridoru plānošanu.

Projekts balstās uz kuģu operatoru brīvprātīgu līdzdalību

Lai izveidotu nulles oglekļa emisijas kuģniecības koridorus, svarīgs priekšnoteikums, kā uzskata projekta iniciatori un realizētāji, ir kuģu operatoru brīvprātīga līdzdalība. Tas ir nākamais solis pārejas posmā kuģniecības un degvielas vērtību ķēdēs noteiktās ģeogrāfiskās vietās. Būtu arī ļoti izdevīgi, ja kāda valdību grupa vēlētos atbalstīt šos centienus.

Galvenie kravu pārvadātāji ir apsolījuši līdz 2040. gadam mainīt savus okeāna kravu pārvadājumus uz nulles oglekļa emisiju degvielu. Vairākas organizācijas atbalsta tikko iznākušo iniciatīvu „Kravas īpašnieki nulles emisijas kuģiem”. Jaunajā pētījumā “Nākamais vilnis: zaļie koridori” minēts, ka šī priekšlikuma veicināšana varētu samazināt projekta sarežģītību, vienlaikus paātrinot pāreju.

Šis pētījums koncentrējas uz trim konkrētiem ceļiem: Korejas – Japānas – ASV automašīnu pārvadātāju koridoru, Austrālijas – Japānas dzelzs metāla koridoru un Eiropas – Āzijas konteineru tirdzniecību. Tiek paredzēti ievērojami zaudējumi dīzeļdegvielas kuģniecības nulles emisijas kravām aptuveni 25% līdz 65% apmērā. Lai samazinātu šādas izmaksu neatbilstības koridoros, ir nepieciešama obligāta valdības rīcība, tajā pašā laikā sagaidot, ka pārejai kopumā būs milzīgas dividendes.

Ieceres īstenošanai gaida vairāki izaicinājumi

Lai šādus apjomīgus projektus varētu sekmīgi īstenot praksē, jau tagad redzams, ka būs nepieciešamas ievērojamas pārmaiņas daudzās jomās, kas prasīs striktu un konsekventu rīcību no visiem tajos iesaistītajiem. Šobrīd iesaistīto valstu diskusiju dalībnieki strādā pie vairākiem steidzamiem uzdevumiem, lai varētu iemiesot dzīvē būtiskas politikas nostādnes, tostarp:

  • Tikt galā ar ogļu izmantošanu;
  • Novērst apņemšanās trūkumu likvidēt neefektīvās fosilā kurināmā subsīdijas;
  • Atrisināt jautājumu par nepietiekamu bagāto valstu finansiālo atbalstu jaunattīstības valstīm.

Kuģniecības emisiju atbalstītāju iniciatīvas ir ļoti svarīgas finansētājiem, fraktētājiem, kravu pārvadātājiem, nulles emisiju kuģu īpašniekiem, tostarp vadošajiem tirgus spēlētājiem, piemēram, Amazon, Ikea, Michelin, Unilever, Inditex un nozīmīgiem apdrošinātājiem; šī alianse rada svarīgus uzņēmumus kā savus vārda nesējus. Šie uzņēmumi paziņoja, ka šī vienošanās raidīja nozīmīgu signālu jūrniecības vērtību ķēdei un degvielas ražotājiem, tostarp:

  • Amazon vēršas pie citiem kravu pārvadājumu uzņēmumiem, lai tie sadarbotos un palīdzētu īstenot klimata pārmaiņu kustību; 
  • Unilever ir apņēmies līdz 2039. gadam globālajā vērtību ķēdē panākt nulles emisiju līmeni un sadarbojas ar partneriem un citiem uzņēmumiem, lai paātrinātu pāreju uz tīrākām transporta alternatīvām;
  • IKEA globālie ilgtspējības vadītāji uzskata, ka ilgtspējīgiem transporta risinājumiem jābūt galvenajai alternatīvai, lai panāktu saskaņu ar kuģu īpašniekiem.

Būtisks priekšnoteikums piegādes ķēdes akceptēšanai dekarbonizācijas procesā ir sadarbības pieeja ar kravas pārvadāšanas nozarēm un vienošanās par izmaksām un vērtību, lai panāktu emisiju samazinājumu. Papildus Eiropas Savienībai un tās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai kravu īpašniekiem ir labāk jāsaprot dekarbonizācijas izmaksas. Ir jāmudina visa nozare vienoti virzīties uz priekšu, lai veicinātu godīgu konkurenci un lētāku, mazāk regulētu kuģniecību.

Par šo jautājumu ir notikušas vairākas debates Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) līmenī. Dalībnieki ierosināja noteikt oglekļa nodokli vismaz 100 USD apmērā par tonnu nozares emisijām; tomēr jaunu noteikumu apstiprināšana globālajā jūrniecības sabiedrībā parasti aizņem ilgu laiku.

Citas svarīgas puses bez SJO, ieskaitot Eiropas Savienību, paātrina savas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) stratēģijas. Neatkarīgi no dažādu grupu, tostarp dažu kuģu īpašnieku un citu tirdzniecības partneru, iebildumiem, ETS varētu sākt ietekmēt kuģniecību no 2022. gada. Uzsvars būtu jāliek uz Reģionālā un attīstības fonda nozīmi, jo finansējumu gaida vairāk nekā 200 pētniecības projekti.

Tomēr patiesība ir tāda, ka kuģu rinda, kas gaida piestāšanu divās galvenajās ASV ieejas ostās, turpina pieaugt – rekords ir 96 konteinerkuģi. Jau vismaz divpadsmit mēnešus ilgi lielie konteineru kalni stāv ostās, parādot piegādes ķēžu un kuģniecības nozari sabiedrības priekšā ne tajā labākajā gaismā. Daudzie kuģi, kas nedēļām ilgi dedzina degvielu tiešā tuvumā krasta un piepilsētas zonām, rada lielas bažas par apkārtējās vides piesārņojumu un ietekmi uz iedzīvotāju veselību.

No novembra vidus tika ieviesta jauna rindas sistēma, kuras pamatā ir pēdējā piestāšanas osta pirms Losandželosas un Longbīčas, lai aizstātu gada sistēmas, kuru pamatā ir ierašanās ostās. Jaunās rindu sistēmas mērķis ir samazināt kuģu skaitu drošības un gaisa kvalitātes zonā līdz ostu kapacitātei, tādējādi novirzot kuģus, kas agrāk grozījās apgabalā pie dokiem, daudz tālāk, jaunā rindas kārtībā.

Nobeigumā var secināt, ka visu uzreiz mainīt nevar, un zaļo kuģniecības koridoru izveide prasīs kādu laiku. Bet pašlaik kuģniecības uzņēmumiem ir jāsamazina emisijas, samazinot kopējo kuģu skaitu ostās, nosūtot rindā stāvošos kuģus tālāk. Tas palīdzētu uzlabot gaisa kvalitāti ostās un tām piegulošajās teritorijās. Taču paliek retorisks jautājums – vai visi šie pasākumi palīdzēs atrisināt vai vismaz uzlabot pašreiz pasaulē esošās piegādes problēmas? Lai vai kā, bet gaidāmie izaicinājumi zaļo kuģošanas koridoru izveidei ir nopietni, un būs nepieciešams laiks, lai visas šībrīža ieceres īstenotu dzīvē.

Līdzīgie raksti

Darba laiki

  • P9.00 - 17.00
  • O9.00 - 17.00
  • T9.00 - 17.00
  • C9.00 - 17.00
  • P9.00 - 17.00
  • S -
  • Sv-

Kontakti

Raunas iela 44/1 LV-1039 Rīga, Latvija

+371 66100250

E-pasts: uzzinicenu@ursus.lv

Seko mums