Transporta nozari gaida jauni izaicinājumi
Transporta nozares būtiskākie izaicinājumi, raugoties no infrastruktūras viedokļa, ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā, kā arī Latvijas dzelzceļa telpas nošķirtība no Eiropas dzelzceļa tīkla, ko ir plānots risināt ar Rail Baltica attīstību.
Šī projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidoti iztrūkstošie pārrobežu savienojumi, kā arī tiks veicināta dažādu transporta veidu integrācija un transporta tīklu savietojamība, piemēram, dzelzceļa līnijas sasaiste ar lidostu “Rīga”. Tikpat būtiska ir arī pārvadātāja/u piesaiste, kas nodrošinās dzelzceļa pārvadājumus pa Rail Baltica infrastruktūru, nodrošinot gan starptautiskos, gan reģionālos pasažieru un kravu pārvadājumus. Tādēļ nepieciešams veikt pasākumus, kas rosinātu pārvadātāju interesi darboties jaunajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī pielāgot pasažieru sabiedrisko pakalpojumu sistēmu Rail Baltica pārvadājumu vajadzībām.
Tāpat, pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, par būtisku izaicinājumu ir uzskatāms zemais Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas rādītājs. 2016. gadā elektrificēti bija tikai 14% no dzelzceļa līniju kopgaruma, kamēr ES vidēji tie ir 55 %. Ir nepieciešams atjaunot arī elektrovilcienu un dīzeļvilcienu ritošo sastāvu.
Autoceļu jomā būtiskākais izaicinājums ir uzlabot autoceļu tehnisko stāvokli un atbilstību augstākajām ceļus satiksmes drošības prasībām. Global Competitiveness Index 2017-2018 dati liecina, ka Latvijas transporta infrastruktūra pēc tās kvalitātes tiek ierindota 54. vietā no 137, savukārt ceļu infrastruktūra pēc tās kvalitātes tiek ierindota tikai 107. vietā no 137.
Valsts autoceļu tīkla 2019. gada statistika liecina, ka melno segumu stāvoklis novērtēts kā ļoti labs un labs 42,8 % šo ceļu jeb 4009,5 km, kamēr 36,9 % jeb 3458,7 km valsts autoceļu ar melno segumu tehniskais stāvoklis vērtējams kā slikts un ļoti slikts. Savukārt autoceļi ar grants vai šķembu segumu, kas sastāda 54 % no visiem valsts autoceļiem, attiecīgajā gadā 6,2 % bija labā stāvoklī un 42,6 % - apmierinošā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu par starptautiskajiem autopārvadājumiem, kā arī saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2010. gada 27. oktobra rezolūcijā noteiktajām prasībām ar kravas autopārvadājumiem saistītu noziegumu novēršanai un apkarošanai un drošu kravas automobiļu stāvlaukumu teritorijas garantēšanai ES dalībvalstīm ir pakāpeniski jāizstrādā drošs kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu modelis. Šobrīd Latvijā ir tikai viens privāts stāvlaukums Ādažos, kas atbilst rezolūcijas 2. drošības un servisa pakalpojuma līmenim.
Ir arī daudzi citi izaicinājumi, kas saistīti ar, piemēram, klimata pārmaiņu radītiem riskiem transporta nozarē, kur pielāgošanās risinājumi ir noteikti 2019. gadā pieņemtajā plānā par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām laika periodā līdz 2030. gadam. Bojājumi autoceļiem, dzelzceļa un ostu infrastruktūrai – tie ir galvenie riski, kas nākotnē var rasties klimata pārmaiņu dēļ. Tāpat joprojām tālu no pilnības ir ES aeronavigācijas tīkls, jo sadarbības līmenis starp dalībvalstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem joprojām nav optimāls, kā arī to izmantotās tehnoloģijas bieži nav saskaņotas. Šajā kontekstā ir svarīgi laikus un saskaņotā veidā izvērst tehnoloģiskos risinājumus. Līdz ar to darbs pie īstas Eiropas vienotās gaisa telpas izveides, pastāvīga jaunu tehnoloģiju ieviešana gaisa satiksmes vadības sistēmā paliks kā viens no būtiskākajiem aviācijas nozares attīstības izaicinājumiem.
Autokravu pārvadājumi – esošā situācija
Statistikas dati (avots: VSIA “Autotransporta direkcija” jeb ATD) liecina, ka licencēto pārvadātāju skaits starptautiskajos kravu pārvadājumos, sākot no 2016. gada, ir pakāpeniski pieaudzis, 2019. gadā sasniedzot 4467 pārvadātāju skaitu, kas ir par 518 vairāk nekā 2014. gadā. Savukārt pārvadātāju skaits iekšzemes kravu pārvadājumos norādītajā periodā ir pakāpeniski samazinājies, 2017. gadā sasniedzot 262 pārvadātājus, kas ir par 70 mazāk nekā 2014. gadā. Salīdzinot ar 2017. gadu, 2019. gadā pārvadātāju skaits iekšzemes kravu pārvadājumos ir palielinājies par 12.
Kravas transportlīdzekļu skaits, kuriem ir izsniegtas licences kartītes vai Kopienas atļaujas kopijas, periodā no 2014. līdz 2019. gadam ir pakāpeniski palielinājies gan starptautiskajos pārvadājumos, gan iekšzemes pārvadājumos. Salīdzinot ar 2014. gadu, 2019. gadā kravas transportlīdzekļu skaits starptautiskajos pārvadājumos un iekšzemes pārvadājumos ir palielinājies attiecīgi par 1899 un 691. Latvijas pārvadātāju konkurētspēja un tirgus daļa ES pakāpeniski un stabili pieaug, kas ir acīmredzami pozitīvs rādītājs tautsaimniecībai.
ATD dati liecina arī par to, ka starptautiskie kravu autopārvadātāji regulāri atjauno savus autoparkus un arvien vairāk iegādājas videi draudzīgākus un drošākus transportlīdzekļus. Veidot zaļāku un modernāku autoparku autopārvadātājus motivē iespēja kļūt par Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) daudzpusējo kravu pārvadājumu atļauju sistēmas dalībnieku un saņemt pieeju starptautiskajam kravu autopārvadājumu tirgum – 42 valstīm.
Tāpat dati liecina, ka kravu apgrozība Latvijas pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos laika posmā no 2014. gada līdz 2019. gadam ir bijusi svārstīga, apgrozībai augstāko punktu sasniedzot 2019. gadā, kad tika veikti 14092 tonnkilometri, kas ir par 1367 tonnkilometriem vairāk nekā 2014. gadā. Latvijas pārvadātāji ir spējuši saglabāt tirgus daļu un pārorientējuši savu darbību mainīgajos apstākļos, ko izraisījušas ģeopolitiskās pārmaiņas (Krievijas embargo un ES noteiktās sankcijas).
Tālākajā rakstu sērijā aplūkosim sīkāk nospraustos plānus attiecībā uz transporta nozari.