Transporta politika nosprauž lielus mērķus

Transporta politika nosprauž lielus mērķus

Daudziem nav noslēpums, ka Latvijā transporta nozare dažādu iemeslu dēļ nav tik attīstīta, kāda tā varētu būt. Vispirms jau tas attiecas uz autoceļiem, daudzi no kuriem ir sliktā stāvoklī, bet kuru salabošanai un uzturēšanai vienmēr trūcis līdzekļu.

Jo allaž bijušas kādas citas prioritātes, lai ko kuras valdības vīri savulaik būtu teikuši un solījuši. Arī dzelzceļa jomā situācija nav laba, ko nosaka sarūkošais kravu tranzīts (tas gan bieži nav no mums atkarīgs), skandāli dzelzceļa augstākajā vadībā, tāpat arī korupcijas ēna un nenormāli ieilgusī pasažieru vilcienu nomaiņa no vecajiem vagoniem uz mūsdienīgiem sastāviem. Tas viss ir bremzējis dzelzceļa infrastruktūras attīstību, tostarp iespēju izmantot dzelzceļu vietējo kravu pārvadājumiem. Jācer, ka Rail Baltica būvniecība beidzot pamodinās arī vietējos dzelzceļa rūķus, un tie beigs plēsties savā starpā, bet sāks strādāt kopīga mērķa labā. Vismaz kaut kāda kustība pēdējos gados parādās, kaut vai to pašu pasažieru vilcienu iegādes ziņā, un tuvojas tas brīdis, kad pirmie modernie vilcienu sastāvi beidzot sāks kursēt kaut vai tikai daļā Latvijas (elektrovilcieni).

Jaunās transporta politikas mērķis, kā to paredz Transporta attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam (turpmāk – TAP2027), ir vērsts uz ilgtspējīgu cilvēka mobilitātes vajadzību apmierināšanu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu valsts ekonomiskajā izaugsmē, t.sk. uzņēmējdarbības vides attīstībā un pieejamībā. TAP2027 ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai, un tās izstrādātas, ņemot vērā daudzus aspektus, tostarp:

  • ES Transporta Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”;
  • ES politikās definētos mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām, drošību/drošumu un digitalizācijas sniegto iespēju izmantošanu, kas kardināli maina pieeju transporta politikas plānošanā;
  • Iepriekšējo Transporta attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam (turpmāk – TAP2020) starpposma izvērtējumu;
  • 2018. gadā veiktu speciālu aptauju par iespējamajiem TAP2027 mērķiem, aplūkojamajām tēmām, iespējamajiem rīcības virzieniem un nepieciešamo sadarbību rezultātu analīzi. 

TAP2027 ietvaros ir analizēta esošā situācija transporta nozarē, kā rezultātā ir noteikti galvenie izaicinājumi transporta politikā līdz 2027. gadam. TAP2027 noteikti šādi sasniedzamie politikas rezultāti:

  • Uzlabotas mobilitātes iespējas;
  • Samazinātas SEG emisijas transportā un uzlabota vides kvalitāte;
  • Nodrošināta konkurētspējīga transporta un loģistikas infrastruktūra un pakalpojumi;
  • Paaugstināta transporta drošība un drošums;
  • Sekmētas inovācijas un augsti kvalificētu nozares profesionāļu sagatavošana.

Uzdevumi vērsti uz to, lai uzlabotu drošu, ērtu, pieejamu, uzticamu mobilitāti cilvēkiem un kravām, kā arī attīstītu energoefektīvus, komodālus pārvadājumus un efektīvus, gudrus, ilgtspējīgus risinājumus transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai, ietverot attiecīgas infrastruktūras attīstību. Vienlaikus infrastruktūras attīstības plānošana jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības militārās mobilitātes prasībām.

Vēlme pēc tūlītēja maksimāla zaļuma jāsamēro ar realitātes iespējām

Pēdējā laikā daudz runā par Eiropas Zaļo kursu un nepieciešamību maksimāli samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, līdz pat pilnīgai „klimatneitralitātei”. Lai to panāktu, transporta (kas kopā rada ~25 % SEG emisiju) radītās emisijas jāsamazina par 90 %. Taču Eiropa var gribēt daudz ko, visas vēlmes nepieciešams sabalansēt ar esošo situāciju šeit, Latvijā. Respektīvi, ambiciozie ES klimata mērķi līdz 2050. gadam ir jāsalāgo ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju, izvērtējot visu rīcību sekas.

Viens no Eiropas Zaļā kursa uzstādījumiem ir, ka multimodālajam transportam ir vajadzīgs spēcīgs stimuls, kas uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti. Eiropas līmeņa prioritāte būs būtisku daļu no 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem.

Latvijā nav kuģojamu iekšējo ūdensceļu ES izpratnē, bet dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā, veidojot pamatu Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu eksportam un citu tautsaimniecības nozaru efektīvai darbībai. No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms ir apmēram puse. 

Jāatzīmē gan, ka iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi sastāda tikai ap 7 – 12 %. Tādēļ iekšzemes pārvadājumos, samazinot infrastruktūras maksas atšķirības starp auto un vilcienu pārvadājumiem, ir jāveicina tādu pārvadājumu modeli, kas nodrošina lielāku kravu apjomu un lielāka cilvēku daudzuma nogādāšanu līdz galamērķim, izmantojot visefektīvāko transportlīdzekļa veidu (vai to kombināciju), tādējādi atslogojot autoceļus, samazinot autoceļu uzturēšanas izmaksas, veicinot reģionālo attīstību un nodrošinot videi draudzīgāku un drošāku transportēšanu.

TAP2027 tādēļ par vienu no galvenajiem mērķiem izvirza turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu, kā arī ieguldīt 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras attīstībā un modernizācijā, tādā veidā izmantojot iespēju kļūt par reģiona galveno Eiropas sliežu platuma (1435 mm) un 1520 mm sliežu krustpunktu un līdz ar to vienu no reģiona nozīmīgākajiem transporta mezgliem, vienlaikus uzlabojot transporta sistēmas efektivitāti valsts iekšienē. Neturpinot ieguldījumus 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu. Galvenokārt ar to domāta tieši iespēja pārvietoties ātrāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto. Tas būs iespējams, gan efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību, gan arī pildot TAP2027 definētos uzdevumus par ieguldījumiem dzelzceļa un ritošā sastāva infrastruktūrā. Tāpat teritorijās, caur kurām virzīsies Rail Baltica dzelzceļa līnija, nākotnē tiks nodrošināti ātri savienojumi.


Drukāt   E-pasts

Populārākie raksti

Ķīniešu jaunais gads loģistikā

Ķīniešu jaunais gads loģistikā

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Noderīgi pirmo reizi importējot preces

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Loģistikas nozares tendences COVID-19 ēnā

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?

Kā sagatavoties melnajai piektdienai?