Vai Arktika kļūs par jaunu ceļu kuģiem?
Arktika izsenis pazīstama kā attāla zemes vieta, kas ir atrauta no ikdienas dzīves. Pēdējo 50 gadu laikā temperatūra Arktikā ir paaugstinājusies divreiz straujāk nekā vidēji visā pasaulē.
Globālās sasilšanas rezultātā arvien vairāk tiek ietekmēta cilvēku dzīve uz zemes. Mēs visi zinājām, ka šāda diena pienāks, taču, iespējams, tika darīts par maz.. 2021. gada 14. decembrī 111 zinātnieku komanda no 12 valstīm izdeva 16. ikgadējo Arktikas ziņojumu par Arktikas sistēmas stāvokli. Kas mūs sagaida nebūt ne tālā nākotnē?
Pētījumos norādīts, ka kopējā kuģniecības aktivitāte Arktikā no 2012. līdz 2050. gadam palielināsies par vairāk nekā 50 %. Globālā sasilšana ir novedusi pie polārā ledus samazināšanās. Pēdējos gadu desmitos aizvien populārāka ir kļuvusi dažādu Arktikas maršrutu izmantošana, galvenokārt Ziemeļrietumu pāreju uz ziemeļiem no Kanādas un Ziemeļaustrumu ceļu uz ziemeļiem no Krievijas, kas ietver arī Ziemeļu jūras ceļu. Tā izmantošana būtiski samazina brauciena laiku. Šie maršruti parasti ir atvērti tikai vasarā, ja vien kuģi nepavada ledlauzis.
2012. gadā publicētajā ziņojumā – Troubled waters, tika iekļauti dažādi ieteikumi, kā aizsargāt Arktiku no pieaugošās kuģniecības ietekmes. Tika uzsvērts, ja netiks veikta nekavējoša rīcība, cilvēku darbības pieaugums Arktikā radīs nopietnus ekoloģiskus zaudējumus. Ziņojumā ieteikts kuģniecības kompānijām atzīt melnā oglekļa potenciāli postošo ietekmi. Svarīgākais - mazuts ir netīrākā degviela jebkurā transporta nozarē un tā ir jāaizliedz, un kuģiem, kas nav ledus klases, būtu jāattiecina minimālā korpusa stiprības noteikumi, lai novērstu negadījumus un noplūdes. Tas ir viens no toksiskākajiem risinājumiem kuģu degvielai. Noplūdes gadījumā sekas būtu īpaši traģiskas dēļ infrastruktūras pieejamības trūkuma, neprognozējamiem laika apstākļiem un navigācijas daļēju pieejamību. Ieteikumi tika uzklausīti daļēji, no 2015. gada 1. janvāra tika aizliegts pārvietoties kuģiem, kas darbināmi ar mazutu Norvēģijas ziemeļu teritorijā.
Novērotās izmaiņas un traucējumi Arktikā ir ietekmējuši ikdienas dzīvi un darbības visā pasaulē. Nepārprotami atgādinājumi par virkni cilvēku nodarītā kaitējuma klimatam un ekosistēmām. Jūras atkritumi, kas radušies no kuģu avārijām, vai vienkārši pārmestiem atkritumiem, Beringa jūras piekrastē rada draudus pārtikas drošībai reģionā. Plastmasas draudi ūdeņos ir galvenais izaicinājums. Kuģošana Arktikā rada troksni, kas arvien vairāk ietekmē Arktikas zemūdens jūras dzīvi, kaitējot jūras zīdītājiem visā pasaulē. Varētu šķist neticami, kā kuģa radītais troksnis var ietekmēt dzīvniekus otrā pasaules malā? Nesen veikts nesaistīts pētījums atklāja, ka cilvēku darbības un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dēļ radītais troksnis slikti ietekmē pavasara dziedātājputnus Ziemeļamerikā un Eiropā.
Samazinoties Arktikas vecākajam un biezākajam ledus slānim, neapšaubāmi tiek ietekmēta visa pasaule. Ledus zudums samazina Arktikas spēju atdzesēt globālo klimatu. Tas var izmainīt laikapstākļu sistēmas tik ļoti, ka iepriekš neraksturīgās parādības, piemēram, sausums, karstuma viļņi un ekstremālas ziemas tiks pārvērstas par ikdienu. Tāpat ledus kušana paaugstina jūras līmeni visā pasaulē, saasinot plūdus, dzeramā ūdens un notekūdeņu sistēmu darbības traucējumus un piekrastes eroziju visā pasaulē.
Ņemot vērā pamatotās bažas, kuģniecības nozare jau ir spērusi lielu soli pretim zaļākam klimatam. Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata konferencē tika nolemts veidot zaļos kuģniecības koridorus. Pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā, gadu desmitiem prognozētās klimata pārmaiņas ir tuvāk nekā domājam. Ja vēlamies, lai ziemā varam doties slēpot vai celt sniegavīrus, tad jau tūlīt nepieciešams darīt visu, lai samazinātu ledus kušanu Arktikā. Katrs var ieguldīt savu artavu, piemēram, sākt ar atkritumu šķirošanu.