Vai Latvijai ir nepieciešama ostu reforma?
Jūras pārvadājumi tuvākajās desmitgadēs noteikti kļūs modernāki un pieprasītāki gan Latvijā, gan Eiropā, taču līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams.
Iepriekš bijām vēstījuši par plānoto Latvijas ostu reformu, kuras mērķis bija līdz 2022. gada beigām likvidēt Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes, ostu darbību nododot kapitālsabiedrības rokās. Tika pieņemti grozījumi “Likumā par ostām”, taču likuma publicēšanas apturēšanu pieprasīja vairāk kā trešdaļa Saeimas deputātu. Kādēļ ostu reforma tika nobremzēta? Vai un kādas pārmaiņas esam piedzīvojuši? Tāpat aplūkosim Roterdamas ostas ceļu uz kapitālsabiedrības pārvaldības modeli.
No aizvadītā gada aprīļa, kad tika pieņemts lēmums par ostu reformu, iepriekšējās valdības laikā nekas nav ticis mainīts. Šīs reformas termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada beigām. Šī iemesla dēļ ir izveidojusies situācija, ka Rīgas brīvostas pārvaldes teorētiski vairs nepastāv, taču jaunās kapitālsabiedrības arī vēl nav, bet saimnieciskā darbība notiek un algas darbinieki turpina saņemt. Gadu laikā izveidojusies situācija, ka politiķi un citas pietuvinātās personas tīši vai netīši ieņem dažādus svarīgus amatus ostās. Tāpat arī deķītis tiek vilkts uz savu pusi, pieņemot lēmumus. Sakritība vai apzināta rīcība – spriediet paši! Taču Latvijas ostu nodošana kapitālsabiedrības modelī varētu izskaust šo netikumu.
Ir vērts atcerēties, ka ostas, kas attīsta ražošanas darbības savā teritorijā, darbojas veiksmīgāk nekā citas Eiropas ostas. Investoru interesi varētu piesaistīt tas, ka Latvijas ostām ir lielas teritorijas, kurās ir iespējams attīstīt ražošanu. Ja šis finansējums netiks atrasts, tad pastāv iespēja, ka valstij būtu jāatmaksā vairāk nekā 50 miljoni eiro par dažādu līgumu laušanu. Rīgas un Ventspils ostas saskaras ar reformas ieviešanas aizkavēšanos, jo to atšķirīgās vēsturiskās norises ir apgrūtinājušas universāla modeļa ieviešanu visām Latvijas ostām. Kā viens no risinājumiem tiek piedāvāts pārvaldības modelis, kas ietver valdes locekļus, kas atlasīti no valdības, pašvaldību un uzņēmumu pārstāvjiem. Tomēr Ventspils novada pašvaldība nav apmierināta ar piedāvāto reformu. Viņi baidās, ka viņu samazinātā daļa ostas īpašumtiesībās ierobežos viņu lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz budžetu, ieguldījumiem un peļņas sadali. Līdz šim pašvaldību pārstāvji ir ieņēmuši pusi no valdes vietām un atbalstījuši pašvaldību līdzekļu un zemes izmantošanu investoru piesaistei.
Steigā pieņemtais likums ir radījis sabiedrībā bažas par ostu privatizāciju. Nolemts, ka nepieciešamas turpmākas diskusijas gan par ostu pārvaldības reformu, gan par pašvaldību iesaisti procesā. Mērķis ir līdz šī gada beigām pabeigt Rīgas un Ventspils brīvostu likvidāciju, paredzot lielāku pašvaldību līdzdalību. Ir pagājis gads kopš reformas spēkā stāšanās, taču nekas “acīm redzams” nav mainījies. Izmaiņas noteiktu būs, taču ir jāpaiet zināmam laikam – kā piemēru varam aplūkot Roterdamas ostas modeli.
Arī Roterdama, kas ir Eiropas lielākā osta, pirms nepilniem 20 gadiem bija līdzīgā situācijā. 2004. gadā ostas īpašnieks, respektīvi, Roterdamas pašvaldība, pieņēma lēmumu par tās pārvaldes modeļa maiņu, proti, pārveidošanu par kapitālsabiedrību. Galvenais iemesls bija balansēšana starp biznesa vidi, politiku un sabiedrību. Lai to īstenotu, bija nepieciešami aptuveni 5-10 gadi. Kapitālsabiedrības galvenais ieguvums ir tas, ka vide kļūst vairāk orientēta uz uzņēmējdarbību. Tāpat viena no lielākajām problēmām ir birokrātiskās vējdzirnavas, kas ievērojami aizkavē un aptur ostas tālāku attīstību un finanšu līdzekļu investēšanu. Vienlaikus tiek atvieglota lēmumu pieņemšana, ievērojami samazinot laiku.
Kā ir teicis Rainis - pastāvēs, kas pārvērtīsies! Latvijas ostās ir nepieciešami ievērojami uzlabojumi, iespējams, pārvaldības modeļa maiņa būs kā dzinējspēks ostu attīstībai Latvijā. Ledus ir sakustējies, ir skaidrs, ka pārmaiņas ir gaidāmas! Vai tie būs 5-10 gadi līdzīgi kā Roterdamā – rādīs laiks.