Vilcienu un tramvaju ražošanas vēsture Latvijā
Vai vilcienam un tramvajam Latvijā būs būt? Dzelzceļa kravu pārvadājumi ir neatņemama loģistikas asinsrites sastāvdaļa.
Lai arī sliedes mums visiem asociējas ar stabilu un nebeidzamu līniju, tā vēsture Latvijā ir virzījusies kā “pa kalniem un lejām”. Kā zināms, tad Padomju Savienības laikā Latvija bija viena no modernākajām un attīstītākajām vietām, kur tika ražoti gan vilcienu, gan tramvaju sastāvi. Pēc PSRS sabrukuma kardināli mainījās vilcienu un tramvaju ražošana Latvijā. Lielākoties Latvijā turpināja nodarboties tikai ar vagonu modernizāciju un remontu. 2022. gada septembra beigās Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un AS Daugavpils satiksme parakstīja līgumu par tramvaju vagonu ražošanu un piegādi. Vai Latvijā no jauna uzplauks sliežu transporta izstrāde un ražošana?
Vilcienu ražošanas pirmsākumi Latvijā – 19. g.s.
Sliežu transporta ražošanas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta vidū, brīdī, kad Krievija pasūtījusi uzbūvēt 500 vagonus Rīgas – Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa līnijai. Beļģijas un Vācijas kopfirma Van der Zypen und Charlier 1869. gadā Rīgā atvēra savas rūpnīcas filiāli. 1874. gadā filiāle pārtapa atvērta tipa akciju sabiedrībā Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca jeb Russo – Balt. Sākumā rūpnīca ražoja tikai preču vagonus, bet gadu vēlāk - arī pasažieru vagonus. 19. un 20. gadsimtu mijā tā bija lielākā rūpnīca Latvijā un visā Baltijā. Pirms 1. Pasaules kara rūpnīca aizņēma 20 hektārus lielu teritoriju un nodarbināja apmēram 4000 darbinieku. 1895. gadā viens no rūpnīcas akcionāriem saņēma Krievijas imperatora atļauju dibināt Rīgā vagonbūves un mehānisko rūpnīcu Fēnikss. Līdz 1902. gadam tika izgatavoti gandrīz 7000 dzelzceļa vagoni. Neskatoties uz to, ka Rīgā jau darbojās liela vagonu rūpnīca Russo - Balt, Fēniksa attīstība noritēja strauji.
Brīvvalsts laiki
Rūpnīcas Fēnikss produkcijai bija pastāvīgs pieprasījums Krievijā un ārpus tās robežām. Rīgas vagoni tika uzskatīti par vieniem no labākajiem. Kopumā līdz 1915. gadam rūpnīca saražoja 28 000 dzelzceļa vagonu. Laikam ejot, situācija pasliktinājās. 1936. gadā Latvijas Kredītbanka nopirka visas Fēnikss akcijas - uz rūpnīcas bāzes nodibināja akciju sabiedrību Vairogs. 1923. gadā darbu sāka dzelzceļu galvenās darbnīcas Daugavpilī, vēlāk arī Liepājā. Darbnīcas nodrošināja lokomotīvju un vagonu remontu, kā arī veica rezerves daļu ražošanu.
Otrais Pasaules karš
Otrā Pasaules kara laikā rūpnīca Vairogs tika daļēji izpostīta. No 1944. - 1947. gadam uzņēmumu atjaunoja un nosauca par Rīgas Vagonbūves rūpnīcu. 1945. gadā Padomju Savienība noteica uzņēmuma virzību tālākā tautsaimniecības attīstībā, proti, ražot vagonus pilsētas vajadzībām. 70. gados vilcieni tika eksportēti uz Bulgāriju, Dienvidslāviju, vēlāk arī uz Kubu. Daudzās valstīs šie vilcieni tiek izmantoti joprojām. RVR prioritāte bija elektrovilcienu un dīzeļvilcienu ražošana, tomēr arī tramvaju izgatavošanā rūpnīca devusi ievērojamu ieguldījumu.
Neatkarības atjaunošana
Pēc PSRS sabrukuma situācija mainījās. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, RVR kļuva par patstāvīgu uzņēmumu un 1993. gada 22. jūnijā tika pārveidota par valsts akciju sabiedrību. 1994. gadā tika saņemti pirmie pasūtījumi no Baltkrievijas, Azerbaidžānas un Ukrainas. Nelielā pasūtījumu skaita un nepietiekamo finanšu dēļ Rīgas vagonbūves rūpnīca 1996. gadā faktiski pārtrauca savu darbību, bet 1998. gada martā tika atzīta par bankrotējušu. 2000. gadā uzņēmums tika pārpirkts un daļēji atjaunota tā darbība. Tiesa gan, tas vairāk specializējās uz vilcienu vagonu remontu, apkopi un modernizāciju.
21. g.s. – izdzīvošanas robeža
2000. gadā lielāko uzņēmuma daļu nopirka Vairogs – M un Severstaļlat, lai izmantotu rūpnīcu kā metāla konstrukciju noliktavas. 2001. gada janvārī rūpnīcu pārpirka un nodibināja A/S Rīgas Vagonbūves Rūpnīca, pārņemot RVR preču zīmi. Jau no pirmajām dienām sākās strauja virzība augšup. Pateicoties bijušajiem speciālistiem un iegūtajai pieredzei, rūpnīca atsāka ražošanu. Kaut arī uzņēmums galvenokārt nodarbojās ar vilcienu remontu un modernizāciju, tas strādāja arī pie jauniem modeļiem. Gadiem ejot, finansiāla situācija pasliktinājās. Nespējot situāciju uzlabot, 2017. gadā tika sākts maksātnespējas process. 2022. gadā daļā no bijušās rūpnīcas teritorijas tika ierīkots dzīvokļu un biroju projekts – RVR Smart.
Daugavpils Lokomotīvju remontu rūpnīca sāk ražot tramvajus
Rūpnīca ir dibināta 1866. gadā kā galvenā tvaika lokomotīvju remonta rūpnīca. 1965. gadā uzņēmums piedzīvoja rekonstrukciju, kas ļāva nodrošināt dīzeļlokomotīvju kapitālo remontu. Kopš 2014. gada DLRR piesaistījusi vairāk nekā 7 miljonu eiro investīcijas ar mērķi attīstīt darbības apjomus. Galvenie rūpnīcas darbības virzieni ir dīzeļlokomotīvju remonts un modernizācija, kā arī vagonu apkope. Tāpat DLRR specializējusies arī ritošā sastāva rezerves daļu ražošanā.
Šī gada septembra beigās Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un AS Daugavpils satiksme parakstīja līgumu par tramvaju vagonu ražošanu un piegādi. Piegādājamos tramvaju vagonus ražos savā rūpnīcā Daugavpilī, tādējādi uzsākot jaunu darbības virzienu. Līdz ar šo pasūtījumu aizsācies jauns ražošanas virziens Daugavpilī. Mūsdienās ir būtiski liels pieprasījums pēc tramvajiem tieši vidēju un mazu pilsētu segmentā, kas būs DLRR tramvaju vagonu ražošanas galvenais mērķa tirgus. Tramvajus paredzēts piegādāt 2023. gada nogalē.