Ziemeļu jūras ceļš
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem. Tajā rit Ziemeļu jūras ceļš (Northen Sea Route) - kuģošanas maršruts, kas atrodas Arktikas ūdeņos un stiepjas no Norvēģijas vistālākajiem ziemeļiem līdz Krievijas Klusā okeāna piekrastei un Āzijai, kā arī ir daļa no Krievijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ).
Šo maršrutu tikai pāris mēnešus gadā neieskauj ledus. Kopējais maršruts Krievijas Arktikas pusē ir nosaukts par Ziemeļaustrumu pāreju, kas ir analogs Ziemeļrietumu pārejai Kanādas pusē.
Ziemeļu jūras ceļš kļūst arvien populārāks globālās sasilšanas dēļ, un tas ir īsākais ceļš starp Austrumāziju un Eiropu. Tam ir potenciāls pārrakstīt pasaules loģistikas tīklus. ASV, Ķīna un Krievija ir sākušas sacensties par varu Arktikas reģionā, jo tas ir bagāts ar dabas resursiem. Šā gada novembrī dati uzrādījuši, ka tranzīta satiksme Ziemeļjūras maršrutā periodā no janvāra līdz novembrim, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 66%.
Pēdējo gadu laikā ledus apstākļi oktobra beigās un novembra sākumā ir ļāvuši veikt plašu kuģošanu pa plašo Krievijas Arktikas piekrasti. Tomēr šogad lielu daļu attālo Arktikas ūdeņu jau oktobra beigās klāja jūras ledus. Un ledus ātri kļūst biezāks, kas apgrūtina orientēšanos. Spriežot pēc Krievijas Arktikas un Antarktikas pētniecības institūta sniegtajām ledus kartēm, šobrīd lielākajā daļā Laptevu jūras un Austrumsibīrijas jūras ir līdz 30 centimetru biezs ledus slānis. Un šaurumā, kas atdala zemi no Vrangela salas, atrodas vairāk nekā metra biezs daudzgadīgs ledus. Līdz ar to, šonedēļ ledlaužiem Vaigach un Novorosijska pēc nesezonāli agras sasalšanas bija jāglābj 15 ledū iekļuvuši kuģi.
Lai gan Krievija apgalvo, ka nākamo trīs gadu laikā Ziemeļu jūras ceļa tranzīts būs iespējams visu gadu, to pagaidām vēl apstrīd nozares eksperti, uzsverot, ka tas nav tikai ledus un laikapstākļi – tie ir seklie ūdeņi garos maršruta posmos, kā arī salas. Kartes šim apgabalam nav detalizētas, navigācija ir sarežģīta un sakari ir ļoti slikti. Vietām satelīta pārklājums gandrīz nepastāv, tāpēc operatoriem ir jāizmanto tāda paša veida satelīta tālruņi, kādus izmanto polārās ekspedīcijas. Tomēr tas mainīsies nākamā gada beigās, kad Norvēģija Molnijas tipa polārajās orbītās palaidīs divus jaunus sakaru satelītus, lai uzlabotu vietējās platjoslas un sakaru iespējas.
Konteinerkuģu pārvadātājiem Ziemeļu jūrā dalās viedokļi. Francijas konteineru pārvadājumu un kuģniecības uzņēmums CMA CGM ir ieņēmis neparasti atklātu nostāju, nepārprotami paziņojot, ka maršrutu neizmantos. Ģenerāldirektors Rodolfs Saadē 2019. gada augustā sacīja: "CMA CGM izdara apņēmīgu izvēli, lai aizsargātu vidi un planētas bioloģisko daudzveidību, neskatoties uz šī maršruta lielo konkurences priekšrocību." Šveices un Itālijas starptautiskā kuģniecības kompānija MSC un vācu Hapag-Lloyd ir sekojuši šim piemēram.
Turpretim pasaulē lielākais konteineru kuģu operators Maersk un Ķīnas Cosco, šķiet, ir apmierināti ar klusu, neregulāru tranzītu pa Ziemeļu jūras ceļu un neplāno samazināt sūtījumus. Pati Krievija plāno līdz 2024. gadam sasniegt 80 miljonus tonnu šī maršruta pārvadājumos gadā. Ziemeļu jūras ceļš ir viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadošajiem projektiem, un viņš nesen uzsvēris, ka valsts mērķis ir visu gadu kuģot pa šo kuģu ceļu. Krievija pašlaik iegulda lielus ieguldījumus infrastruktūrā gar jūras ceļu Krievijas Arktikā. Tālo Austrumu un Arktikas ministrs Aleksejs Čekunkovs nesen Krievijas laikrakstam RBC sacīja, ka būs nepieciešamas subsīdijas, lai novērstu kuģniecības uzņēmumu "uzticības trūkumu" maršrutā. Arktikas jūras ledus ir strīdīgs jautājums, taču maršruta izmantošanai ir vides arguments: tas samazina tranzīta attālumu no Ķīnas uz Ziemeļeiropu par 40% un samazina ar to saistīto CO2 emisiju apjomu.