Jau ilgāku laiku masu medijos dzirdams – pārredzamā nākotnē Andrejsala varētu kļūt par modernu un mūsdienīgu pilsētas daļu ar plašu funkciju klāstu.

Nesen pieņemtas pirmās iestrādes Bauskas apvedceļa būvniecībai. Bauskas apvedceļš būs daļa no starptautiskā autoceļa Via Baltica. Apvedceļu plānots uzsākt būvēt laika posmā no 2027. – 2028. gadam, taču darbus plānots pabeigt 2030 gadā.

Sakarā ar 170 tonnu smaga transformatora piegādi uz Rīgas HES, naktī uz svētdienu (20.04. - 21.04.) gaidāmi īslaicīgi satiksmes ierobežojumi maršrutā Vangaži – Rīgas HES. Ursus Forwarding aicina respektēt pavadošā transporta un Valsts policijas rīkojumus.  

Kanāli ir kļuvuši par būtisku un neaizstājamu infrastruktūras elementu starptautiskajā tirdzniecībā un kravu pārvadājumos. 

Pasaulē atšķirīgie dzelzceļa sliežu platumi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas lielā mērā ietekmē dzelzceļa satiksmes efektivitāti un kravu pārvadājumu sarežģītību. 

Kopš 2024. gada 18. janvāra noteiktās vietās Rīgas centrā ir aizliegts pārvietoties ar kravas automašīnām. Kā to ievēro kravu pārvadātāji? Ko tas nozīmē kravu pārvadātājiem un citiem satiksmes dalībniekiem, kuri ikdienā pārvietojās pa Rīgas centru?

Lauksaimnieku protesti pēdējo mēnešu laikā norisinājušies gandrīz visās Eiropas valstīs, kā rezultātā ievērojami apgrūtināta kravas automašīnu pārvietošanās un produktu piegāde. Tāpat pieaugušas arī kravu pārvadājumu izmaksas.

Pēdējo mēnešu laikā dažādās Eiropas valstīs notikušas plašas lauksaimnieku protesta akcijas. Arī Latvija nav izņēmums. 2024. gada 5. janvārī lauksaimnieki protestēja 16 Latvijas pilsētās - Liepāja, Saldus, Talsi, Tukums, Kuldīga, Jelgava, Dobele, Bauska, Jēkabpils, Aizkraukle, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Gulbene, Limbaži un Ogre. 

Ja salīdzinām ierastās kravas automašīnas, kuras izmanto ierasto degvielu, CNG darbināmas kravas automašīnas ievērojami samazina radīto kaitīgo izmešu daudzumu. Nevienam nav noslēpums, ka loģistikas nozare ir viena no tām, kas savas darbības rezultātā rada procentuāli vairāk CO2 emisijas.

Lietuvas valdība novembra sākumā apstiprināja plānus par automaģistrāles “Via Baltica” rekonstrukciju no Kauņas līdz Latvijas robežai aptuveni 160 kilometru garumā. Tās galvenais mērķis ir uzlabot drošību un nodrošināt stingrāku mobilitāti starp Eiropas valstīm – Latviju, Igauniju, Lietuvu, Poliju un Čehiju.