Projekts

Koku stādu piegāde no Vācijas

Klients:

Arboristu uzņēmums

Projekts:

40 gadīgu koku piegāde

Projekta laiks:

novembris 2020
Vai esat reiz vērojuši savu dārzu un pie sevis noteikuši – šeit iederētos kāds liels koks veldzējošam pavēnim? Nākošā doma - cik daudz gadu būs nepieciešams, lai šāds koks ieaugtos, tādēļ tas vien paliek idejas līmenī.. Taču ir projekti, kuros ir atrasts risinājums!

Novembrī klients vērsās pie mums par pieaugušu koku transportēšanu no Vācijas uz Latviju. Šoreiz pasažieri – divi ozoli. Kādēļ gan kokam būtu jāmēro šāds ceļš no Vācijas, ja mūsu Latvija ir pārbagāta ar ozoliem? Atbilde ir vienkārša, šie ozoli nāk no Hamburgas kokaudzētavas - ģimenes uzņēmums, kas pastāv jau 150 gadu un nodarbojas tieši ar lielo koku audzēšanu. Lai veiksmīgi pārstādītu šādu koku, tas ir savlaicīgi jāsagatavo – jāpārstāda jeb „jāskolo” ik pa 3-4 gadiem. Kokiem, augot brīvā dabā, tiek izdzīta mietsakne, kas pārstādīšanu padara neiespējamu – koki neieaugsies. Audzētavas, pārstādot kokus, stādiem atvēl noteiktu vietu saknēm, tādēļ koks mazāk paļaujas uz mietsakni un vairāk dzen sīkās saknītes, kas ļauj pilnvērtīgi uzņemt barības vielas un tos vieglāk ir pārstādīt nesatraumējot. Ozoli, kas mēroja ceļu ar Ursus Forwarding, tika „skoloti” 8 reizes. Tas nozīmē, to vecums mērāms ap 35 līdz 40 gadiem. Latvijā šobrīd nav tādas kokaudzētavas, kas nodarbotos ar lielo koku audzēšanu. Kā atzina uzņēmuma vadītāja, viņa ļoti gaida to brīdi, kad arī Latvijā būs iespējams iegādāties šādus kokus – šobrīd mums vēl trūkst pieredzes un tehnikas. Kas ir interesanti – koki Latvijā aug lēnāk, nekā to sugas brāļi dienvidos.

Koki tika iekrauti Vācijā un pāris dienu laikā jau ieradās savā piegādes vietā Latvijā. To svars ir 7 tonnas un garums aptuveni 10 metri. Katra koka apkārtmērs vidēji ir 90 -100 cm.

Piegādājot koku, tā lapotne jeb vainags bija sasieti. Sākotnēji koks tika izcelts no kravas auto ar ceļamkrānu. Tā vainags tika atbrīvots un ar ceļamkrānu un manipulatora palīdzību tika piecelts un novietots savā pagaidu atrašanās vietā. Tikmēr kravas šoferim par piemiņu palika kaudze smaržīgu ozola lapu!

Kociņu tālākais liktenis jau ir izlemts – viens šobrīd jau ir devies uz savām jaunajām mājām. Savukārt otrs pāris gadus vēl uzkavēsies uzņēmumā, lai pieņemtos apkārtmērā un atrastu savu īpašo vietu kādā privātīpašumā.

Sapnis par dārzu ar maigu koka ēnu jau nākošajā vasarā tomēr nav tikai fantāzija, tas ir realizējams ļoti laicīgi!